Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_17-seq47> ?p ?o. }

• 1995_08_17-seq47 type Speech.
• 1995_08_17-seq47 number "47".
• 1995_08_17-seq47 date "1995-08-17".
• 1995_08_17-seq47 isPartOf 1995_08_17.
• 1995_08_17-seq47 spokenAs 77.
• 1995_08_17-seq47 spokenText "Godātie kolēģi! Mēģināšu būt maksimāli lakonisks, un tomēr jau ne jau strīdēšanās pēc. Paldies tiem kolēģiem, kuri aicināja konstruktīvi debatēt bez liekām emocijām. Tomēr, nevis lai strīdētos, bet skaidrības labad attiecībā uz dažiem, manuprāt, visnopietnākajiem iebildumiem vai pseidoiebildumiem man ir jāievieš zināma skaidrība. Godātais Tupeša kungs runāja par pretrunām ar Satversmi. Baznīcas un valsts šķiršanas jautājumu Satversme nerisina, jo otrā daļa nav paspēta pieņemt. Tālāk tika runāts par to, ka Latgales puses ļaudis vai Latgalē balotējušies cilvēki šeit šo lietu saista ar priekšvēlēšanām. Protams, katrs var uzskatīt, kā viņš grib, bet es jums, godātais kolēģi, un visiem klātesošajiem varu pateikt, ka es pesonīgi esmu atbalstījis un vienmēr atbalstīšu visus, kur vajag valsts palīdzību. Es ļoti noteikti esmu iestājies par baptistu īpašumu atgūšanu. Es domāju, ka viņi varbūt nebūtu savos īpašumos savā laikā... Es esmu iestājies par Rīgas Domu, lai to atdotu luterāņiem. Es šodien iestāšos par mūža organizācijām, par korporācijām, lai tām atdotu īpašumus. Kāpēc mēs skaužam? Kāpēc mēs tā nostājamies un visu politizējam? Visiem vajag palīdzēt tur, kur valsts to var arī izdarīt. Nākamais. Es uzskatu par ne sevišķi korektu piezīmi par lieliem parādiem šī likumprojekta aspektā. Jā, šie parādi ir, un mēs zinām, ka viņi varēja būt mazāki, bet tas nav šī likumprojekta priekšmets, Kalniņa kungs un Tupeša kungs! Tas nav šī likumprojekta priekšmets. Parādu jautājumu kārto Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā. Tur ir arī Saimnieciskās tiesas dalība, un tā nav ne mana un šajā gadījumā - arī ne likumdevēja daļa. Tas nav šī likuma priekšmets, un tāpēc pieminēt to šeit šādā kontekstā varbūt nav sevišķi korekti. Godātie kolēģi! Nav sevišķi varbūt pārdomāts iebildums pret Finansu ministrijas atzinumu. Šobrīd likumprojekts neprasa konkrētu summu. Saprotiet, šo te iebildi varētu lietot tad, ja būtu teikts, ka ir tik un tik, un tad norādītājam noteikti vajag norādīt, no kurienes, bet par to šeit nav runas. Vēl vairāk. Runa ir par to, ka kaut kādu līdzekļu piešķiršana varbūtības kārtā no budžeta ir tikai pēc Finansu ministrijas apstiprinātas tāmes. Mēs neesam darbojušies pret likumiem. Nākamais. Tupeša kungs, nevajag runāt par pirmo likumprojektu! Jūs jau pārliecinājāt komisiju, mēs ieklausījāmies jūsu argumentos un vairs neoperējam ar nacionālās svētvietas statusu. Mēs runājam par Aglonas svētvietu - tāda tā ir, un tāda tā būs neatkarīgi no likumdevēju nostājas, bet mēs šeit runājam tikai par sakārtotību šajā vietā. Paldies Putniņa kungam par visumā it kā negatīvo, bet tajā pašā laikā par nostāju uzstāšanās reizē - par priekšlikumu sasaukt zinātniski praktisko Vislatvijas konferenci jeb Latvijas mēroga konferenci. Un, ja būšu spējīgs, es noteikti atbalstīšu, vienalga kādā statusā, šādu ideju. Godātais Siliņa kungs, jūs sakāt, ka ir pretrunas ne tikai ar Satversmi, bet ka gandrīz vai Latvijas valsts neatkarība tiek apdraudēta, pieņemot šo projektu. Nu būsim drusciņ korektāki! Es vairs neanalizēšu, bet tikai uzsvēršu vienu, to, ka visos pantos likumprojekts runā par to, ka īpašuma jautājumi kārtojami saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Bet es jums piekrītu, Siliņa kungs, par to, ka tur ir vēl iestrādājamas arī citas lietas, jā, starptautiskie aspekti. Tiešām vismaz 12 valstis, no kurām, es precīzi zinu, ierodas cilvēki. Jā, šeit ir starptautiskie aspekti, un tos mēs apsolāmies iestrādāt, ja būs attiecīgi priekšlikumi. Viena lieta, kas man, piedodiet, dārgie kolēģi, galīgi nav pieņemama, ir tas, ka runā par kaut kādu vienas konfesijas diktātu valstī. Atcerēsimies, mīļie kolēģi, vienu vienkāršu lietu! Tad, kad bija atmoda, tad, kad Latvijas valsts atdzima otro reizi, tad visas mūsu baznīcas viennozīmīgi iestājās par Tautas fronti, par Latvijas neatkarību. Un atgādināšu, ka arī 1990. gadā ievēlētā Augstākā padome varēja būt pavisam citādāka, ja nebūtu viennozīmīga luterāņu un katoļu baznīcas, vecticībnieku un pareizticīgo atbalsta. Vai tas ir jāaizmirst? Godātais kolēģi, Tupeša kungs! Var būt, ka liktenis jums nebūtu lēmis atgriezties šeit kā tautas priekšstāvim... Atmiņai nevajadzētu būt tik īsai. Es pilnīgi piekrītu tiem runātājiem, kuri sacīja, ka valstij uzvedības noteikumus izdod valsts, nevis reliģiskā organizācija. Tāpēc mēs to arī iestrādājām. Pirmajā likumprojektā jeb deputātu grupas likumprojektā bija, ka baznīca vienpersoniski izdod uzturēšanās noteikumus, taču mēs iestrādājām, ka tos izdod Ministru kabinets, saskaņojot, protams, ar īpašnieku, šajā gadījumā - ar katoļu baznīcas vadību Latvijā. Godātais Ābiķa kungs! Jūs neesat lietas kursā par likumprojekta apspriešanas gaitu! Ir uzklausītas visas ieinteresētās puses, taču varbūt ne visu varēja iestrādāt iekšā. Taču izbraukuma sēdē Aglonā ir uzklausīti visi - gan pagasta iedzīvotāju pārstāvji, (tur varbūt neinformētības līmenī tiešām attiecības ir ne sevišķi korektas), gan uzņēmējdarbības pārstāvji, gan baznīcas, gan pagasta pārstāvji. Tā ka šo argumentu nevajadzētu minēt. Man ļoti patika Folkmanes kundzes priekšlikums par to, ka otrajam lasījumam... Es ļoti ceru, ka kolēģi pieies konstruktīvi un pirmajā lasījumā akceptēs, tāpēc otrajam lasījumam tiešām ir jāpievieno skaitliski aprēķini. Es varētu godātajai Folkmanes kundzei atbildēt tikai to, ko es zinu šobrīd. Tā nav Finansu ministrijas apstiprināta tāme, taču Meluškāna kungs lūdza valdību un griezās arī pie manis, ka šogad kārtības un drošības panākšanai 14. un 15. augustā vajadzēs 4000 latu. Tādu naudu neatrada. Kaut cik tur acīmredzot gan ir palīdzēts, tā ka par tādām summām varētu būt runa. Es gan nevaru piekrist kolēģu varbūt ļoti labi domātajam - kolēģes Folkmanes un kolēģa Žīgura ieteikumam, ka vajadzētu sadalīt kaut kādu naudu proporcionāli baznīcu ticīgo skaitam. Te ir divas problēmas. Pirmkārt, valsts nevar un nedrīkst reģistrēt iedzīvotājus pēc viņu pārliecības, un tāpēc oficiāla statistika šeit nav iespējama. Ir iespējama tikai aptuvena statistika, ko Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu nodaļa var iesniegt vai lūgt pēc pašu baznīcu datiem, bet ar šiem skaitļiem operēt nebūs sevišķi korekti, jo valsts nedrīkst nodarboties ar iedzīvotāju uzskaiti pēc piederības pie reliģijas. Tomēr kolēģa Žīgura un kolēģes Folkmanes teiktajā liela loģika ir tur, ka Igaunijas valstī pašlaik, tā kā tur pārsvarā ir tikai divas konfesijas - luterāņi un pareizticīgie, katru gadu tiek atvēlēta zināma summa un baznīcas lielā mērā tiek dotētas. Tā ka šī prakse tiešām pastāv. Arī Latvijas Republikas laikā tāda bija. Tomēr katrā ziņā tas ir debatējams jautājums, kuru varbūt šodien mēs nevarēsim atrisināt. Godātie kolēģi, vēlreiz saku paldies par jūsu debatēm, bet tajā pašā laikā, nobeidzot savu runu, gribu uzsvērt divas lietas. Kas būs, ja mēs nepieņemsim šodien šo likumprojektu? Nekā nebūs! Svētki noritēs. Cilvēki, 150 000 cilvēku, tāpat katru gadu ies uz Aglonu. Bet būs, lūk, kas - nebūs sakārtotības! Būs zināms haoss ne tikai svētvietu svētku norises laikā, un tā ir pati lielākā masu pulcēšanās vieta valstī, ar to varbūt var konkurēt Dziesmu svētki... Būs pašvaldības pastieptā roka un bazilikas vadības pastieptā roka - lūdzu, nodrošiniet varbūt, lai kāds dakteris var atnākt, varbūt var atnākt policists pasargāt. Varbūt kāds drošības dienesta pārstāvis var atnākt, lai nebūtu nekārtību? Tas viss notiks, bet tas notiks haotiski, ar izlūgšanos, un, piedodiet, reizēm varbūt uz kaut kādu ne sevišķi korektu attiecību pamata, ko mums, likumdevējiem, nevajadzētu pieļaut. Nepieņemot šo likumprojektu, tiešām nebūs nekā traģiska, tikai... Es piekrītu Rugātes kundzei lielā mērā, ka tad valsts parādīs savu neieinteresētību pret saviem pilsoņiem, kuri legālu motīvu dēļ pulcējas tik lielā skaitā. Tas tiešām tā varētu būt. Es saprotu, godātie kolēģi, kas tiek runāts, un es zināmā mērā piekrītu gan Kalniņa kungam, gan citiem, kas runāja par to, ka zināmas finansiālas varbūt nebūšanas tur ir, bet mēs likumu rakstām nevis vienam cilvēkam. Un neatkarīgi no tā, slikts vai labs ir šis bazilikas vadītājs, mēs rakstām likumu pilsoņu pulcēšanās vietas sakārtotībai. Tikai tā būtu jāpieiet. Protams, es pilnīgi piekrītu un esmu informēts, ka rūkšana zināma par dažiem momentiem tur ir. Es esmu uzklausījis arī pagastu iedzīvotājus, un daudzas viņu izteiktās piezīmes ir uzmanības vērtas. Tas tiešām tā ir. Bet, ja kolēģi pieņem - es ļoti ceru, ka tiks pieņemts pirmajā lasījumā komisijas variants,- tad komisija apsola uz otro lasījumu sagatavot un iestrādāt ne tikai to, lai pagasta iedzīvotāji var būt pilnīgi droši, ka viņu likumīgās tiesības nebūs aizskartas. Zemes attiecības regulēs zemes likumi, dzīvokļu privatizācijas vai dzīvokļu uzturēšanas jautājumus risinās mūsu likumdošana par dzīvokļu privatizāciju, un ne baznīcas, ne bazilikas vadība tur nejauksies iekšā. Iedzīvotāji var būt pilnīgi droši, ka viņus sargās likums. Un uz otro lasījumu ir skaidri un gaiši jāiestrādā - un es tam piekrītu - gan pagasta kompetence, gan bazilikas kompetence. Arī valsts kompetence, valdības kompetence, varbūt būtu nosakāma vēl skaidrāk, lai sakārtotu šīs attiecības. To ir ļoti labi iespējams izdarīt arī Cilvēktiesību komisijas izstrādātajā projektā. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!") Un visbeidzot. Es piekrītu Panteļējeva kungam, ka šis likumprojekts vairāk ierobežo nevis kādu citu, bet tieši kaut kur zināmos rāmjos noliek arī īpašnieku, jo, ja mēs nepieņemam šo likumu, tad īpašnieks Civillikuma noteiktajā kārtībā var rīkoties, kā grib. Tad tiešām var rasties vēl lielāks haoss, nekā tas ir šodien. Es kategoriski... ne kategoriski, bet draudzīgi gribu iebilst Siliņa kunga priekšlikumam par to, ka likumprojekts nav skatāms. Kāpēc es gribu iebilst? Tāpēc, ka pirmajā reizē vienīgais arguments bija, ka, lūk, nav Finansu ministrijas atzinuma. Atzinums parādījās, un tad nu izrādījās, ka viņš nav torpedējošs, bet šis atzinums ir konstruktīvs. Jā, no budžeta šodien nevar iedot. Pilnīgi pareizi! Un Cilvēktiesību komisija arī uzskata, ka bazilikas uzturēšanai līdzekļus varētu paredzēt tikai varbūtības variantā. Bet svētku norise, kad pulcējas tūkstošiem - desmitiem tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu, tā nu gan nav ziedotāju kompetence, tā ir valsts kompetence. Bet par uzturēšanu, protams, var debatēt. Un tad, kad izpalika šis arguments, tad Siliņa kungs meklēja citus argumentus un pēkšņi atrada Latvijas valsts neatkarības apdraudēšanu. Es domāju, ka šādus "aiz matiem" pievilktus argumentus nevajadzētu lietot, lai iedarbinātu Kārtības ruļļa 136. pantu. Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas izstrādāto likumprojektu. Un paldies vēlreiz par aktīvo līdzdalību.".
• 1995_08_17-seq47 language "lv".
• 1995_08_17-seq47 speaker Antons_Seiksts-1946.
• 1995_08_17-seq47 mentions Q211.
• 1995_08_17-seq47 mentions Q2660080.
• 1995_08_17-seq47 mentions Q191.
• 1995_08_17-seq47 mentions Q1771611.
• 1995_08_17-seq47 mentions Q9592.