Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_17-seq2> ?p ?o. }

• 1995_08_17-seq2 type Speech.
• 1995_08_17-seq2 number "2".
• 1995_08_17-seq2 date "1995-08-17".
• 1995_08_17-seq2 isPartOf 1995_08_17.
• 1995_08_17-seq2 spokenAs 77.
• 1995_08_17-seq2 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie, labrīt! Ceru, ka tas, ka krāšņie svētki Aglonā nu jau ir pagājuši, varbūt palīdzēs mums šo jautājumu apspriest tā mazāk kaislīgi, mazāk kašķīgi, un mierīgi, pēc būtības izsvērt to un pieņemt pareizo lēmumu. Es gribētu parunāt par pāris aspektiem, kas ir saistīti ar šiem abiem likumprojektiem, un, protams, sākšu ar to likumprojektu, kuru es aizstāvu un kuru ir sagatavojusi Cilvēktiesību komisija. Pirmais ir formālais aspekts. Es tomēr neatzīstu, ka pēc savas būtības šo likumprojektu nevar izskatīt pirmajā lasījumā, jo tas it kā paredz tiešus papildu maksājumus no budžeta, kas nav paredzēti budžetā. Tā īsti nav, no likuma izriet, ka tas ir izstrādāts kā regulējošs dokuments, taču budžeta līdzekļi, kas šā regulējošā dokumenta rezultātā tiek izdalīti, ir atkarīgi no tā Budžeta likuma, ko pieņem Saeima. Tātad šajā gadījumā te nav paredzētas vai nosauktas konkrētas summas, kas tūlīt jāizmaksā un kas tādējādi būtu pretrunā ar spēkā esošo budžeta likumu. Nākamā gada Budžeta likumu izstrādājot, augstākais likumdevējs ņems vērā, ka ir pieņemts šis likums, tas ir jautājums nr. 1, un otrs - kādas būs reālās budžeta iespējas. Uz to arī atsaucas likumprojekts "Par Aglonas svētvietu". Otrkārt, komisija tomēr ir pievienojusi ministrijas atsauksmes. Pašlaik deputātu rīcībā ir Finansu ministrijas atsauksmes gan par vienu likumprojektu, gan par otru likumprojektu. Kā jūs redzat, par pirmo likumprojektu, "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai", atsauksme ir tiešām ļoti negatīva. Kas attiecas uz otro likumprojektu, tātad alternatīvo jeb laboto, man negribētos lietot vārdu "alternatīvs", jo pēc būtības tas tomēr nav alternatīvs likumprojekts, bet drīzāk gan labots vai uzlabots pirmā likumprojekta variants. Par šo likumprojektu Finansu ministrija ir izteikusi piezīmes un ir ieteikusi iespējamos labojumus, kurus mēs kopā ar jums varētu apspriest otrajā lasījumā un arī tālāk, pieņemot šo likumu. Tas ir par šīm formālajām iebildēm, kas izskanēja pagājušajā reizē. Tagad - par juridisko pusi. Pretēji tam, kā tas dažbrīd ir izskanējis no šīs tribīnes, baznīcas atdalīšana jeb šķiršana no valsts nebūt nenozīmē, ka starp baznīcu un valsti nepastāv sadarbība un ka šos sadarbības jautājumus neregulē likumi. Katrā ziņā Eiropas prakse liecina, ka praktiski visās Eiropas valstīs, neskatoties uz to, ka pastāv konstitūcijā noteiktā baznīcu šķiršana no valsts, tajā pašā laikā pastāv pietiekami cieša baznīcas un valsts sadarbība dažādās sfērās, kas katrā valstī ir atšķirīga. Piemēram, Īrijā izglītības sistēma praktiski ir viennozīmīgi saistīta ar baznīcu, Beļģijā valdība pat apmaksā visus kulta izdevumus - un tā tālāk, un tā tālāk. Tātad baznīcu šķiršanai no valsts ir tikai politiska jēga - jēga, ka laicīgā vara un baznīcas vara ir šķirtas, un no savas puses to, starp citu, atzīst arī katoļu baznīca un Vatikāns. Tajā pašā laikā praktiski visās Eiropas valstīs ir speciāla likumdošana, kas regulē baznīcas un valsts sadarbību vai baznīcas un valsts mijiedarbību. To es gribētu pieminēt sakarā ar to, ka mēs šobrīd esam saņēmuši no Eiropas padomes atsauksmi par gatavojamo likumprojektu par reliģiskajām organizācijām, un Eiropas eksperti nekādā mērā neapšauba šāda likumprojekta iespējamību un neapšauba arī to, ka dažādās sfērās baznīca un valsts var ļoti cieši sadarboties (piemēram, arī izglītības sfērā). Kas tad nosaka, par kādu jautājumu valstij pieņemt likumu vai ne? Acīmredzot ir tikai viens kritērijs: vai konkrētais jautājums ir ar sabiedrisko nozīmību vai arī - juristi kādreiz lieto tādu jēdzienu - juridisko interesi vai nav. Un, ja mēs šajā gadījumā runājam par konkrēto priekšmetu jeb par konkrēto jautājumu - par Aglonas baziliku un ar Aglonas baziliku saistītajiem notikumiem, kuriem faktiski visi mēs bijām liecinieki vai nu klātienē, vai neklātienē, - tad man būtu grūti iedomāties, ka kāds no mums apšaubītu šā jautājuma sabiedrisko nozīmību. Skaidri ir redzams, ka ļoti lielai iedzīvotāju daļai tā ir sabiedriski nozīmīga lieta, tie ir ticīgie, kas piedalās šajos pasākumos, ko organizē Aglonas bazilika, kā arī tie, kas seko tiem līdzi un paši pārstāv konkrēto reliģiju. Bet tāpat mēs redzam... es pats nepiedalījos klātienē šajos svētkos, bet es redzēju, ka ļoti daudzi cilvēki, skatoties šo televīzijas pārraidi, seko līdzi notikumiem Aglonā. Mēs redzam arī to, ka kopumā acīmredzot šai baznīcai, šai bazilikai, ir sava noteikta, neapstrīdama nozīme sabiedrībā. Tā ir šodienas Eiropas tradīcija, ka jebkuras Eiropas valsts jebkurš pilsonis, to skaitā arī neticīgais vai citas ticības pārstāvis, vai pat ateists, saprot, ka baznīcai valstī ir sava sabiedriskā nozīme, ir sava faktiski neaizvietojama vieta un ka par tādu tā faktiski ir likumīgi jāatzīst, un par tādu tā tiek atzīta praktiski visos Eiropas likumos. Es domāju, ka tas mums ir noteikti jāņem vērā, šo likumu izstrādājot, it sevišķi kā tiesiskas valsts pamatprincips, un, starp citu, to mums norāda arī šie eksperti, kas raksta mums komentārus par Reliģisko organizāciju likumu. Šis princips ir neatstāt nevienu dzīves sfēru, nevienu sabiedrībai kaut cik nozīmīgu jautājumu bez likuma regulācijas. Mēs jau redzējām, kas notiek, ja tas paliek bez likuma regulācijas. Jūs atceraties - vēl pagājušajā nedēļā, pāris dienas pirms šiem svētkiem, tika pieņemts pašvaldības lēmums par nodevu iekasēšanu. Reāli un objektīvi varēja rasties konflikts starp pagasta vadību, no vienas puses, un, no otras puses, starp tiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kas šeit ieradās. Tātad mēs reāli redzējām, ka, atstājot šo sfēru bez likuma regulācijas, bez precīzas reglamentācijas, mēs faktiski ne tikai izdarām zināmā mērā morālu kļūdu, neatzīstot šo sabiedriski nozīmīgo faktu un šo sabiedriski nozīmīgo parādību, bet arī neizpildām savas valsti regulējošās funkcijas, neizpildām vienu no tiesiskas valsts pamatprasībām, ka visām sabiedriski nozīmīgajām attiecībām ir jābūt reglamentētām likumā un noteiktām likumā. Un, pamatojoties uz šo bāzi, pamatojoties uz šo pamatprincipu, ka visām šīm attiecībām ir jābūt regulētām ar likumu, un, pamatojoties uz to, ka nezin vai kāds no šīs tribīnes varētu apstrīdēt Aglonas bazilikas un attiecīgo, ar Aglonas baziliku saistīto svētku sabiedrisko nozīmību, man būtu aicinājums Saeimai šodien aizmirst atsevišķu partiju intereses, atsevišķu cilvēku reliģisko uzskatu dažādību un izpildīt savu likumdevēja funkciju - pieņemt likumu, kas ievestu šajā ziņā kārtību un arī atzītu šo mūsu dzīves neatņemamo, svarīgo sastāvdaļu. Paldies.".
• 1995_08_17-seq2 language "lv".
• 1995_08_17-seq2 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1995_08_17-seq2 mentions Q822919.
• 1995_08_17-seq2 mentions Q193089.
• 1995_08_17-seq2 mentions Q31.
• 1995_08_17-seq2 mentions Q22890.
• 1995_08_17-seq2 mentions Q9592.
• 1995_08_17-seq2 mentions Q237.