Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_17-seq16> ?p ?o. }

• 1995_08_17-seq16 type Speech.
• 1995_08_17-seq16 number "16".
• 1995_08_17-seq16 date "1995-08-17".
• 1995_08_17-seq16 isPartOf 1995_08_17.
• 1995_08_17-seq16 spokenAs 129.
• 1995_08_17-seq16 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka, izskatot šo jautājumu, mēs esam pieskārušies ļoti intīmai tēmai. Tā ir ticības tēma. Šajā jautājumā praktiski nekad cilvēkam nav bijuši materiālie argumenti, viņš vienkārši ir teicis: "Es ticu!" Tāpēc šī sfēra, šī ticība ir viegli aizvainojama, un katrs cilvēks savā ticībā sev mēģina izveidot noteiktu aizsargjoslu, lai viņu neievainotu. Šajā sakarā es domāju, ka šeit lietot varbūt nepārdomātus un skarbus vārdus ir patiešām ļoti liels risks, jo mēs aizvainojam cilvēku viņa ticībā. Es gribu teikt, ka šī ticība ir dziļi individuāla un katrs cilvēks sevī izjūt, kam viņš tic, kāpēc viņš tic, un varbūt pat ļoti nevēlas, lai viņu kāds šajā ticībā traucētu. Man jums ir jāsaka, ka es nekad neesmu bijis aktīvs ticīgais - ticīgais varbūt tajā plašajā izpratnē, kādā parasti runā par ticīgajiem, - bet es jums varu teikt pilnīgi atklāti, ka arī tajos laikos, kad baznīca tika noniecināta, kad baznīca tika nopulgota, es ļoti... neteikšu - bieži, bet reizi pa reizei aizgāju uz baznīcu. Tā bija vieta, kur ir zināma aura, kur tu vari pārdomāt par vienu, otru vai trešo lietu. Man daudzos gadījumos bija pat labāk sēdēt baznīcā tad, kad nebija sprediķa, jo mācītājs mani traucēja. Mācītājs mani ļoti nopietni traucēja ar savām varbūt dogmatiskajām tēzēm, ar savu varbūt vienkāršoto filozofiju, man tas nebija pieņemams. Bet tajā pašā laikā tā bija vieta, kur es varēju parunāties ar sevi. Cienītie kolēģi, varbūt tā ir viena daļa no ticības. Tāpēc es vēlreiz lūdzu jūs izturēties ar dziļu cieņu pret to. Es domāju, ka šajā gadījumā mēs izskatām pilnīgi citu jautājumu. Mēs izskatām jautājumu par baznīcas - šajā gadījumā katoļu baznīcas - ieviešanu valsts dzīves apritē. Norvēģijas konstitūcija nosaka, ka valsts reliģija ir luterānisms un ka par karali var būt tikai luterticīgais. Pārējo Eiropas valstu konstitūcijās nav šādu normu - tajās valstīs, kuras ir visiem pazīstamas kā ļoti reliģiozas (kaut vai, piemēram, Spānijā, Itālijā, Portugālē). Tajā pašā laikā, cienītie kolēģi, daudzās valstīs likumdošanas ceļā ir noteikts... Piemēram, Francijā mācītājiem daudzās skolās valsts maksā algu - bet, piedodiet, viņiem maksā šo algu kā pedagogiem! Man liekas, ka mēs savā likumprojektā esam daudzas lietas nekorekti izskatījuši attiecībā pret Satversmi. Es domāju, ka par šo jautājumu jau ļoti būtiski Siliņa kungs izteicās. Pirms mēs gribam pieņemt kaut kādu likumdošanas aktu, mums ir jārespektē pirmām kārtām Satversme ar tās noteiktajām normām. Es gribu teikt, ka to, protams, var dažādi interpretēt. Baznīca ir šķirta no valsts, bet tajā pašā laikā šī norma mums ir noteikta. Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka šodien šeit ir tāda masu demagoģijas izpausme. Daudzi runātāji saka: "Skatieties, kā tas notiek! Aglonā saplūst tik daudz cilvēku, tik daudz svētceļotāju!"- un min 10 tūkstošus vai varbūt 20 tūkstošus. Jā, cienījamie kolēģi! Bet tas vēl un vēlreiz ir apliecinājums cilvēku rīcības brīvībai, kuras pamatā ir viņu ticība vai viņu vēlme sevi apliecināt šajā gājienā uz šo vietu. Taču mēs varētu teikt... "Cienījamie kolēģi, jūs visi esat vecumā, ka ļoti labi atceraties, ka vēl pirms 10 vai 15 gadiem uz Aglonu aizgāja simts cilvēku, nepilns simts cilvēku, bet pareizticīgo Lieldienās - tūkstošiem. Desmit tūkstoši sanāca kopā, lai uz Lieldienām sabučotos un teiktu: "Kristus ir augšāmcēlies!" Saprotiet, tā ir kaut kāda tendence jeb attīstības etaps, kurā mēs ieejam. Bet šodien mēs par šo baznīcu runājam, ka šo katolicisma vietu mums vajadzētu pārvērst par visas valsts svētvietu, jo tā ir budžeta daļa. Tad es gribu teikt: cienījamie kolēģi, tas absolūti nav tik vienkārši! Es nevaru precīzi pateikt, kāds procents ir katoļu mūsu valstī, bet es gribu teikt ko citu - ka budžets tiek veidots no ticīgo (es šeit nesaukšu atsevišķas konfesijas) un neticīgo nodokļiem. Tātad mēs šodien faktiski izdarām zināmu spiedienu uz tiem cilvēkiem, kuri ir neticīgi, bet maksā nodokļus. Cienījamie kolēģi! Tātad man liekas, ka mēs šeit esam daudz ko pārkāpuši jeb esam gribējuši, tā teikt, izdarīt stiprāk, nekā mums ir atļauts. Taču sakiet, lūdzu, kādi ierobežojumi ir attiecībā uz Aglonas baziliku kā kultūras pieminekli - un atbilstoši likumam, kultūras pieminekļu aizsardzībai? Šeit ir ļoti daudzas normas, kas šo vietu ietver pienācīgā pietātē. Kas attiecas uz masu pasākumiem, - jā, tie ir masu pasākumi, bet es domāju, ka mums ir arī likums par kārtības nodrošināšanu masu pasākumos un ka mums nevajag šeit izveidot jaunu Vatikānu jeb Vatikāna iedīgļus - ar savu gvardi un tā tālāk. Man liekas, ka šajā ziņā primārais uzdevums ir ļoti rūpīgi paskatīties uz pašreizējo situāciju un sakārtot īpašumattiecības šajā rajonā. Tātad es domāju, ka te ir jāiet pilnīgi cits ceļš - nevis izveidot šo vienu likumu par Aglonas baziliku. Man liekas, ka, ja reiz mēs runājam par visiem šiem jautājumiem, tad runāsim labāk par likumu par baznīcu un tajā tad ietversim visas šīs reliģisko konfesiju intereses! Tātad, kolēģi, es domāju, ka... Jā, un vēl viena lieta, ko es gribu teikt. Ziniet, tad, kad šeit deputāti runā, viņi faktiski mēģina apelēt pie masu jūtām. It sevišķi varbūt šajā brīdī - kā sevi noskaņot, cik es esmu ticīgs, cik es esmu garīgs... Bet, cienījamie kolēģi, vienu nu gan es gribu teikt: nupat, šajā Aglonas masu pasākumā, es dzirdēju Pujāta kunga sprediķi, un man liekas, ka šis sprediķis faktiski šajā brīdī ir uzskatāms zināmā mērā kā programmatisks dokuments. Par ko tad šī baznīca iestājas un uz kuru pusi tā iet? Šajā sprediķī bija ļoti precīzi noteikts: mēs, tā teikt, esam budžetā... mūsu aizsardzība... obligāti skolās... obligāti valsts daļa... Cienījamie kolēģi, es domāju, ka tā vairs nav pietāte pret Latvijas pārējiem iedzīvotājiem, tā nav pietāte pret citām konfesijām. Tas ir ļoti spēcīgs spiediens, runājot par katolicisma vietu Latvijas valstī. Lai nu kā, bet es domāju, ka šobrīd mēs būtu ļoti nekorekti, ja šādā veidā spriestu par šo likumprojektu. Tāpēc es ierosinu atbalstīt Siliņa kunga izteikto ierosinājumu - atlikt šā likumprojekta izskatīšanu. Paldies par uzmanību!".
• 1995_08_17-seq16 language "lv".
• 1995_08_17-seq16 speaker Maris_Budovskis-1939.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q211.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q193089.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q142.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q38.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q20.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q29.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q45.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q9592.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q75809.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q1841.
• 1995_08_17-seq16 mentions Q237.