Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_17-seq122> ?p ?o. }

• 1995_08_17-seq122 type Speech.
• 1995_08_17-seq122 number "122".
• 1995_08_17-seq122 date "1995-08-17".
• 1995_08_17-seq122 isPartOf 1995_08_17.
• 1995_08_17-seq122 spokenAs 126.
• 1995_08_17-seq122 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tajā brīdī, kad pasaulē kaut kur uzliesmo kara ugunsgrēks, tam tiek pievērsti ļoti daudzu tautu skatieni un vienmēr pastāv arī jautājums - kā rīkoties mums. Ja man, sievietei, mātei, - man ir divi pieauguši dēli, un viens no tiem jau dienēja padomju armijā, - prasa, vai sūtīt mūsu brīvprātīgos šodien uz Horvātiju, es uzreiz nevaru atbildēt jā vai nē, jo manī cīnās divi spēki - sirds, prāts un loģika. Un mana sievietes sirdsbalss, protams, protestē pret to. Tur, kur notiek vardarbība, tur, kur šauj, un tur, kur lode meklē savu mērķi, - tur nekad nevar zināt, kad viņa sameklēs šo mērķi un kurš ir tas mērķis. Bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka mēs, kaut arī teritoriālā ziņā esam maza valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu, tomēr nevaram stāvēt maliņā un noraudzīties uz to, kas notiek pasaulē. Noraudzīties mierīgi ar savu nepiedalīšanos. Un varbūt es tā šodien nemaz nerunātu, ja es nebūtu bijusi tajā delegācijā, kura bija Vācijā - un tikai vakar mēs atgriezāmies - un piedalījās tajā seminārā, kuru organizēja Māršala centrs. Un man arī likās savādi - ko tad es tur kā sieviete iegūšu, kādu informāciju, vai tā man kaut ko var dot, jo es uzskatīju, ka tur jābūt laikam profesionāļiem un laikam militāristiem. Un tomēr es gribu izteikt šobrīd tieši savas izjūtas un pārdomas, ka es ieguvu ārkārtīgi daudz un ļoti vērtīgu informāciju, un pavisam citādu skatījumu uz šīm pasaules militārajām lietām. Un es gribu teikt, ka galvenais bija tas, ka tur tika uzaicināti triju valstu parlamentārieši. Tur bija igauņi, lietuvieši un mēs, un tieši mūsu delegācija bija vismazākā. Es tomēr domāju, ka varēja braukt daudz vairāk no mūsu deputātiem. Ar ziņojumiem uzstājās ļoti prominentas personas - tās bija ne tikai amerikāņu profesionālās militārpersonas, tie bija arī Vācijas un Ziemeļvalstu militārie speciālisti, es te visus neuzskaitīšu, bet gribu teikt, ka viņi galvenokārt uzsvēra un nepārtraukti akcentēja parlamenta lomu, parlamenta kontroli pār militārajiem spēkiem. Un šobrīd, kad mēs runājam par to, ka tomēr tie ir brīvprātīgie, tie ir pilngadīgi cilvēki, kuri ir izvēlējušies savu misiju un grib doties aizstāvēt un palīdzēt, lūk, šos mieru sargājošos spēkus stiprināt, tad dīvaini būtu arī tas, ja jūs dzirdētu, kā to vērtēja šie speciālisti, kas no malas... ja, teiksim, mēs uzdodam šādu jautājumu... Tādi jautājumi arī tika uzdoti. Ļoti daudz jautājumu uzdeva mūsu delegācijas pārstāvji Sinkas kungs un Žīgura kungs. Jautājumi bija tādi - vai šīs lielās valstis būtu uzreiz gatavas nākt mums palīgā, pat mūsu kaimiņvalsts Zviedrija, un skaidri un gaiši tika pateikts: nē, mēs paši rūpējamies par sevi. Un tādā veidā, ja mēs esam blakus ar Lietuvu un Igauniju un ja viņi šos savus brīvprātīgos turp ir sūtījuši, mūsu nostāja būtu vairāk nekā nesaprotama. Un es gribu tikai teikt, ka no tā visa, kas tur izskanēja, es sapratu vienu (varbūt es nepareizi sapratu, bet atļaušos šobrīd savas domas izteikt) - ka mēs ar savu malā stāvēšanu ne tikai nodemonstrēsim Baltijas republiku kaimiņiem, Baltijas valstu kaimiņiem, savu neitralitāti tādā ziņā, ka mums neinteresē pat miera uzturēšanas darbība, bet ar šādu savu nostāju mēs arī varam rosināt iespējamu agresoru, to valstu, kuras varbūt tīko vēlreiz pēc Latvijas otrreizējas iekarošanas... Mēs gļēvi un pakļāvīgi novēršamies un stāvam malā. Mēs nodemonstrējam, ka pat brīvprātīgajiem mēs neļaujam ņemt ieroci rokā. Es domāju, ka brīvprātības princips ir šo karavīru brīvā izvēle. Visos laikos Latvijai ir piederējuši bezbailīgi dēli, kurus nekas nevar atturēt, ja viņi šo izlēmību ir izteikuši. Savulaik arī rakstnieks Žanis Grīva devās uz Spāniju. Arī viņu neviens neaizturēja. Un Lietuvas un Igaunijas parlamenti ir ļāvuši iekļauties savu valstu dēliem Baltijas bataljona izveidošanā un militārajā sadarbībā. Mums, es domāju, ir jāļauj savējiem pievienoties pārējiem baltiešiem. Un es vēl gribētu teikt, ka, ja mēs dodam šo piekrišanu miera sargātāju došanās iespējai uz Horvātiju un viņi ir to saņēmuši, tad tomēr arī parlamentam ir jāuzņemas atbildība, jo mūsu tautas un valsts daļiņa, kas būs tur izteikta šajā nelielajā vienībā, tomēr dienēs zem Latvijas karoga, un balsojums, ja tas tiešām būs pozitīvs, ļaus Latvijas brīvprātīgajiem karavīriem uzņemties šo mieru sargājošo misiju. Gribu teikt, ka mūsu valdībai būtu jānodrošina, pirmkārt, lai Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārstāvji arī atrastos tur un objektīvi atspoguļotu notikumu gaitu un, otrkārt, lai Latvijas pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā regulāri izteiktu savu viedokli un informētu Latvijas sabiedrību par militāro darbību, tās norisēm un gaitu, un lai mūsu Ārlietu ministrija ar saviem diplomātiskajiem sakariem nepārtraukti stiprinātu saikni ar brīvprātīgajiem, un lai iespējamas bīstamas militārās situācijas gadījumā mēs nekavējoties varētu atsaukt šo vienību atpakaļ uz Latviju. Un vēlreiz gribu uzsvērt: ja šeit izskan balsis, ka parlamentam par to nav daļas, tad es gribu pateikt, ka šie NATO speciālisti, kas uzstājās mūsu priekšā, un ANO pārstāvji teica, ka demokrātiskās valstīs vienmēr parlaments lemj par šiem militārajiem spēkiem un veic kontroli pār tiem. Paldies par uzmanību.".
• 1995_08_17-seq122 language "lv".
• 1995_08_17-seq122 speaker Irena_Folkmane-1941.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q211.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q37.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q191.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q39731.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q15628977.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q224.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q872.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q7184.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q183.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q34.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q29.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q22979185.
• 1995_08_17-seq122 mentions Q4148973.