Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_17-seq12> ?p ?o. }

• 1995_08_17-seq12 type Speech.
• 1995_08_17-seq12 number "12".
• 1995_08_17-seq12 date "1995-08-17".
• 1995_08_17-seq12 isPartOf 1995_08_17.
• 1995_08_17-seq12 spokenAs 90.
• 1995_08_17-seq12 spokenText "Labrīt, godātais Prezidij, cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti un godātie klātesošie! Tās ir neapstrīdamas lietas, par kurām runāja Putniņa kungs, kurām, pirmkārt, ir jāpievienojas un par kurām būtu jāizbeidz runāt, kad mēs runājam šodien izskatāmā likumprojekta sakarā par svētvietu Aglonā. Un šī neapstrīdamā lieta ir tā, ka reliģiskās svētvietas statusu bazilikai kā svētceļojuma vietai ir noteikusi tauta, atzīdama šo baziliku par tādu, un tādā veidā, to arī apliecinādama, savā atzīšanā to ir nostiprinājusi arī Romas Katoļu baznīca un tās vadība Vatikānā. Neba jau nu šis laicīgais likums ar ievirzi, kura ir pavisam citāda nepieciešama, nekā dažkārt aplami tiek skaidrots un pamatots, mēs varētu kaut ko šeit grozīt, vai arī tas būtu jādara. Nē! Tās ir šķiramas lietas. Tā pirmā, kura šeit nav skarama... Mūsu uzdevums ir atrisināt tikai šos laicīgās dabas jautājumus, kas visnepārprotamākajā veidā saistās ar Aglonu, tāpēc ka tā ir publisko interešu un sabiedriskās nozīmes, īpašas sabiedriskās nozīmes, vieta Latvijā. Pašvaldību teritorijā atrodas bazilika. Bazilikai ir savi īpašumi un sava zeme, un ir arī valsts, kur atrodas un dzīvo šie ļaudis, kuri izpauž savu sabiedrisko attieksmi un savu publisko interesi attiecībā uz Aglonu. Un tā nav priekšrocība nedz katoļiem, nedz niecinājums kādam citam. Tā patiešām, Tupeša kungs, pilnā mērā ir cilvēktiesību, taisnīguma un tiesiskuma izpausme no katra cilvēka brīvas gribas. Un šajā lietā mums būtu tiesības iejaukties tikai tiktāl, ciktāl ir nepieciešams ar likumu noteikt šo apsaimniekošanas tiesiskumu un kārtību trim ieinteresētām un trim atbildīgām pusēm - tā ir baznīca, tā ir pašvaldība, vietējā vara, un tā ir valsts. Un tas viss ir jāizdara tādēļ, ka šī vieta ir vieta... varbūt tas nav īstais vārds, bet es neatradīšu labāku - kuru ar savu gribu izmanto Latvijas tauta. Pie tam to izmanto arī šajā starptautiskajā nozīmē jebkurš svētceļnieks, kurš ierodas Latvijā. Baznīca ir atdalīta no valsts, un tieši tādēļ, ka tas ir neapstrīdams fakts, mūsu šībrīža valstiskajā sakārtotībā mums ir ārkārtīgi nepieciešama tā laicīgā kārtība, kura ir iespējama, kura ir pieļaujama un kurai ir noteikti jābūt ievērotai šādā cilvēku pieplūduma vietā, kāda ir Aglona. Ir nepieciešams likums laicīgās varas pārstāvības principiem īpašā teritorijā valstī, nosakot apsaimniekošanas veidu un iespējas. Šajā likumā ir jāparedz šīs valsts tiesības un valsts pienākumi. Tajā ir jāparedz pašvaldību tiesības un pašvaldību pienākumi, tādēļ ka šī bazilika atrodas Aglonas pašvaldības un Preiļu rajona teritorijā. Mūsu valstī ir šāds administratīvā iedalījuma princips, un to nedrīkst ignorēt. Un vēl ir arī baznīcas tiesības un pienākumi, jo tas ir baznīcas īpašums, tā ir baznīcas zeme, un tur nepārprotami darbojas arī baznīcas intereses. Taču ir jautājums: kā panākt šo saskaņošanu, šo juridisko pamatojumu? Reizi par visām reizēm, lai izbeigtos šī savtība katram skaidrot, kā vien ienāk prātā, un arī attiecībā uz to, kas ir atgadījies šogad pirms 15. augusta, kad pašvaldība rīkojās, izsludinot tādas vai citādas - augstākas vai zemākas maksas jeb nodevas... Godātie kolēģi, tās jau ir šīs nesakārtotības sekas, tas jau ir tas izmisuma solis, ar kuru tiek mēģināts vēl vairāk pierādīt, akcentēt vai vērst mūsu uzmanību uz to, ka šajā lietā nav īstas skaidrības un līdz ar to nevar būt arī īstas kārtības. Un, ja kādam liekas, ka pašvaldība šajā brīdī būtu ieguvusi pārāk lielus naudas līdzekļus, savtīgi izmantojot ticīgos, interesentus, ekskursantus vai jebkuru citu, kurš vēlējās paskatīties, kas tad tur īsti notiek Aglonā, pirmo vai simto reizi tur ierodoties, tad es gribētu jums teikt, ka sarunā ar Bēķa kungu 14. augustā es pavaicāju arī par tām nodevām, kuras tad ir iekasētas kaut vai par tirdzniecības laukumiem, kas atrodas pašvaldības teritorijā un pat krietni patālāk no bazilikas - ap pašvaldību, tā saucamajā centrā, ap kultūras namu. Tur šī tirgošanās vieta pārtikas produktiem ir 3 lati par vienu vietu. Un pat tad, ja tas bija tikai provizorisks aprēķins, šis ieņēmums 14. augustā bija ne vairāk par 100 latiem. Tad par ko mēs šeit runājam? Mēs runājam par to, un mums ir jāatzīst, ka attiecībā uz 14. un 15. augustu mūsu valstī ar visu to, ka mēs atzīstam, ka tas tā notiek, ka tas ir noticis un notiks arī uz priekšu, ka šis jautājums mums nav sakārtots. Un te es gribētu atsaukties uz diviem dokumentiem, uz kuriem atsaucās arī kolēģi, kas runāja iepriekš, proti, runa ir par Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības valdes vēstuli, kurā aicināts sasaukt Latvijas sakrālās kultūras attīstības un aizsardzības jautājumiem veltītu zinātniski praktisku konferenci, lai diskusijās izvērtētu līdzšinējos sasniegumus un zaudējumus un tā tālāk. Šis jautājums tika ierosināts, tiklīdz likumprojekts parādījās Saeimā, un tiklīdz Latgales deputātu grupa to būs izskatījusi savā pirmajā sēdē, pieņemot lēmumu steidzīgi apzināt visus iztrūkumus, pievienot visus pielikumus, tikai tad pilnvērtīgā formā šo likumprojektu varēs virzīt tālāk. Taču diemžēl šis ierosinājums nebija ne no pašas Kultūras ministrijas, ne arī no Vides un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan mēs esam runājuši personīgi un izteikuši to arī vēstuļu un lūgumu formā, lai šādu konferenci sarīkotu, nedz arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija īpaši aktīvi būtu iestājusies ar šādas konferences sasaukšanas iniciatīvu. Latgales deputātu grupa ir neformāls veidojums Saeimā, un tādēļ tai šādu juridiska līmeņa tiesību nav. Tā bija izteikusi savu pilsonisko, savu deputāta, savu tautas priekšstāvja viedokli, un tādu es to šeit jums vēlreiz arī apliecinu. Ja tas tā nav noticis, tad tas arī zināmā mērā ir mūsu atbildības daļa, kad dzirdam pārmetumus, ka šie jautājumi nav īsti izsvērti un ka nav saskaņotības ar Kultūras un pieminekļu aizsardzības likuma normām, kas šeit ir it kā paralēli iestrādātas, bet kuru te varētu arī nebūt. Tas ir nepadarītā rezultāts. Taču vēl jau viss nav pagalam, vēl tas ir atgūstams otrajā lasījumā, ja balsojums būtu labvēlīgs komisijas izstrādātajam alternatīvajam likumprojekta variantam. Un ir vēl viena vēstule, kas ir nākusi no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Ir pilnībā jāpiekrīt tam, ko raksta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Dambja kungs, ka valsts nozīmes kultūras pieminekļa - Aglonas bazilikas un klostera kompleksa - aizsardzību jau nosaka, tāpat kā tas ir bijis līdz šim, Latvijas Republikas likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" normas, un sagatavotajā likumprojektā ir mēģināts apvienot vienā likumā Aglonas bazilikas kā svētvietas un kultūras pieminekļa izmantošanas un apsaimniekošanas problēmas, atrisināt šī kompleksa finansēšanu un reglamentēt fizisko un juridisko personu uzturēšanās noteikumus Aglonas svētvietas teritorijā. Es apzinos to, ka, izmantojot šo dokumentu savā traktējumā, par ko es arī atvainojos dokumenta autoram... taču es pilnībā viņam pievienojos šajā daļā, kurā viņš izskaidro pamatojumu, kādēļ ir nepieciešams šāds likumprojekts. Taču diemžēl noslēdzošā šī dokumenta daļa, kurā ir izpausts Dambja kunga viedoklis par to, ka, risinot daudzās problēmas, kas rodas svētceļnieku pieplūduma dēļ reliģisku svētceļojumu laikā, Preiļu rajona Aglonas pagasta padome ar 1995. gada 27. jūlija lēmumu ir noteikusi īpaša režīma zonu Aglonā ik gadus Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku laikā, ar kuru tiek atrisināta virkne jautājumu, kuri reglamentēti arī minētajā likumprojektā, diemžēl nedarbojas. Lūk, iemesls, kura dēļ ir nepieciešams vēlreiz pārskatīt un sakārtot šo lietu. Un, ja patiesi varētu uzlūkot, ka kādam ir kādas īpašas intereses nezin kāpēc tieši šo vietu izcelt Latvijas teritorijā, tad vēlreiz gribu jums atgādināt to, ko teicu jau sākumā, ka mēs šobrīd runājam par neapstrīdamām lietām. Tā ir tautas izvēle, tā ir tautas interese, un tas ir tautas apliecinājums. Par to mums nav jādiskutē. Tad mēs būsim korekti pret tiem, kuri mums šeit ir atļāvuši šo likumu un arī citus jautājumus izlemt viņu vārdā. Un tāpēc man ļoti negribētos, ka mēs te patiešām vai nu meklējam, vai laižam kādas politiskas zemūdenes, kas patiesi ir noticis nepārprotami apliecinātā formā šajā laikā, kopš likumprojekts tā vai citādi ir apspriests sabiedrībā, atbalstīts vai arī neatbalstīts šeit, augstākajā likumdevējā. Un, lai arī cik tas būtu skumji, man ir jāatceras Francis Trasuns - katoļu priesteris un valstsvīrs. Un tā nav asprātība, Tupeša kungs, bet izsacītais: "Cīnījamo Saeima! Tei nav politika. Tis ir politikas tiergs. Un tiergs baznīcas reitos, tis ir cīši līls grāks. " (Runā latgaliski.) To mums tā kā nevajadzētu darīt... un vajadzētu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā pēc būtības. Un arī pēc būtības, godātie kolēģi, tur, kur jūs saskatāt tos iztrūkumus šo triju pārstāvību interesēs, ienākumos un tiesībās, tad arī tur vajadzētu apliecināt savu viedokli un savu piedāvāto sakārtotības principu par labu tam, ko ir izvēlējusies Latvijas tauta un ko ir apliecinājusi 15. augustā gadu no gada. Un attiecībā uz budžetu es piemirsu pateikt, ka tas nu neprasītu no budžeta pārāk lielus ieguldījumus, ka budžetam tā būtu nepanesama nasta, ka budžetu mēs tādā veidā kaut kā orientētu kādam īpaši par labu un tā nebūtu visa valsts... Tie ir pietiekami nebūtiski izdevumi, salīdzinot ar pārējo visas valsts budžetu. Un, ja šie izdevumi ir dokumentāri pamatoti ar šo nepieciešamo gan drošības, gan medicīnisko, gan cita veida nodrošinājumu Latvijas pilsoņiem šajā dienā - 15. augustā, arī svētceļojuma laikā uz Aglonu, tad tas ir mūsu valsts pienākums - būt ar šo finansiālo daļu līdzdalīgai, un neko citu jau galu galā no mums neprasa. Paldies.".
• 1995_08_17-seq12 language "lv".
• 1995_08_17-seq12 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1995_08_17-seq12 mentions Q822919.
• 1995_08_17-seq12 mentions Q211.
• 1995_08_17-seq12 mentions Q1419663.
• 1995_08_17-seq12 mentions Q220.
• 1995_08_17-seq12 mentions Q9592.
• 1995_08_17-seq12 mentions Q3801456.
• 1995_08_17-seq12 mentions Q237.