Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_17-seq114> ?p ?o. }

• 1995_08_17-seq114 type Speech.
• 1995_08_17-seq114 number "114".
• 1995_08_17-seq114 date "1995-08-17".
• 1995_08_17-seq114 isPartOf 1995_08_17.
• 1995_08_17-seq114 spokenAs 129.
• 1995_08_17-seq114 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es otrreiz šodien nācu tribīnē tikai viena iemesla dēļ - es gribu atvainoties Saeimas vārdā. Es gribu atvainoties Nacionālo bruņoto spēku virsniekiem un kareivjiem - gan tiem, kuri ir brīvprātīgi gatavi doties uz Horvātiju, gan tiem, kuri paliek šeit pat mājās. Atvainoties par to, ka viņus šeit nosauc par algotņiem. Man jau iebildīs, ka algotņi nav slikts vārds, bet nez kāpēc tādā kontekstā tas tika minēts. Man ir brīnums, ka pat akadēmiski izglītoti cilvēki, kas pretendē uz politisku partnerorganizāciju līderiem, tik viegli lieto šo vārdu latviešu valodā šajā kontekstā. Neaizmirsīsim, ka algotnis ir cilvēks militārajā nozīmē, kas karo par naudu un izpilda tās pavēles, kuras viņam dod šie komandieri jeb šī valsts, kas viņam maksā šo algu. Atšķirība ir tā, ka mēs atļaujam braukt mūsu cilvēkiem uz Dienvidslāviju - uz bijušo Dienvidslāviju jeb, pareizāk sakot, - uz neatkarīgās Horvātijas valsti, lai nodrošinātu mieru. Ne jau ar konkrētu uzdevumu uz konkrētu vietu, bet šo uzdevumu un konkrēto vietu nosaka Latvijas valsts. Tāpēc apvainot viņus par algotņiem, es domāju, var tikai izglītības trūkuma dēļ vai arī speciāli, lai noniecinātu šo misiju. Otrs. Tēze par pilsoņu karu. Es ļoti atvainojos Zvaigznes kungam, bet bijušās Dienvidslāvijas teritorijā ir tāda situācija, ka, ja runājam par Bosniju, tad mēs tiešām varam teikt, ka tur ir pilsoņu kara elementi, turpretī attiecībās starp Horvātijas Republiku un Serbiju šo pilsoņu kara elementu nav. Atcerēsimies, ka Horvātija un Serbija jau ļoti ilgu laiku ir pretimnostādītas, un te ir jautājums par civilizācijas robežu. Tātad Horvātija piederēja pie Rietumu civilizācijas ar katoļu konfesijas pārākumu, turpretī Serbija ir pareizticīgā un piederēja pie bizantiskās kultūras. Un šī cīņa vienmēr ir bijusi par šo robežu. Arī Otrā pasaules kara laikā, ja atceramies, gan Horvātija gan Serbija bija pretējās puses. Tā ka šajā gadījumā runāt par iejaukšanos pilsoņu karā... un mūsu šī miera uzturēšanas vienība brauc tieši uz Horvātiju un uz Bosnijas un Serbijas robežu, kur saiet šo triju valstu robežas kopā, lai tiešām nodrošinātu mieru. Un vēl pēdējais. Šeit tika runāts par to... es neminēšu konkrētus vārdus, taču, liekas, tas bija Jurkāna kungs, kurš teica, ka šie 40 cilvēki labāk Latvijā varētu aizstāvēt, nekā braukt uz Horvātiju nezin ko aizstāvēt, ka tas nav Latvijas uzdevums. Es domāju, ka, ja viņi iemācīsies aizstāvēt mieru un neatkarīgas valsts robežu kara situācijā Horvātijā, tad viņi to arī ļoti sekmīgi varēs izdarīt tepat pie mums - pie Zilupes. Tas ir viņu galvenais uzdevums, lai viņi to mācētu un nākotnē, nedod Dievs, ja tas būtu nepieciešams, arī varētu pildīt savu pienākumu šeit. Un pēdējais. Man liekas, visi aizmirst, ka mēs sūtām šos miera uzturēšanas spēkus - kareivjus, virsdienesta kareivjus, profesionālus virsniekus -, apbruņotus ar ieročiem, ietērptus uniformās ar Latvijas atšķirības zīmēm un tā tālāk un tā joprojām... Tieši tāpēc tur sūta. Un te grib mums teikt, ka nedrīkst sūtīt tāpēc, ka tur it kā šaujot, ka tur braukājot tanki un ka var arī izcelties karš. Nu tieši tāpēc jau tur sūta karavīrus, nevis misionārus, nevis pavārus vai bērnudārzu audzinātājus. Tieši tāpēc tur sūta karavīrus uz turieni. Taču mums šeit grib pateikt, ka nedrīkst sūtīt karavīrus, jo tur šauj. Jā, tieši tāpēc viņi tur brauc, tāpēc ir ANO miera uzturēšanas spēki, un tur ir tā jēga. Un es domāju, ja mēs šeit tagad nobalsosim par to, ka atļaujam mūsu Nacionālo bruņoto spēku brīvprātīgajiem doties uz Horvātiju, tad mēs nobalsosim arī par to, ka mēs esam gatavi vajadzības gadījumā aizstāvēt savu valsti, jo savādāk man ir šaubas, klausoties šīs runas, ka mums nekur nav jāiemaisās, ka mums tikai šeit ir jāsēž un jāklusē, ka mūs jau Rietumi neaizstāvēs un tamlīdzīgi. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka šie cilvēki nebūtu gatavi aizstāvēt arī Latvijas Republiku tādā krīzes brīdī. It sevišķi tagad, kad tuvojas 18. augusts, atcerēsimies, ka šodien ir 17. augusts un rīt ir 18. Un pēc tam ir 19. augusts. Atcerēsimies to, kas notika 1991. gadā šajā laikā. Un kurš kurā pusē tur stāvēja. Atcerēsimies to un nobalsosim par mūsu miera spēku nosūtīšanu, dosim atļauju viņiem braukt uz Horvātiju. Paldies. (Aplausi.)".
• 1995_08_17-seq114 language "lv".
• 1995_08_17-seq114 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1995_08_17-seq114 mentions Q822919.
• 1995_08_17-seq114 mentions Q211.
• 1995_08_17-seq114 mentions Q224.
• 1995_08_17-seq114 mentions Q36704.
• 1995_08_17-seq114 mentions Q203369.
• 1995_08_17-seq114 mentions Q403.