Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_17-seq112> ?p ?o. }

• 1995_08_17-seq112 type Speech.
• 1995_08_17-seq112 number "112".
• 1995_08_17-seq112 date "1995-08-17".
• 1995_08_17-seq112 isPartOf 1995_08_17.
• 1995_08_17-seq112 spokenAs 77.
• 1995_08_17-seq112 spokenText "Paldies. Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šeit gribu pakavēties pie jautājuma, par kuru daudzi kolēģi jau runāja. Tā ir algotņu problēma - vai to vajag vai nevajag risināt valsts mērogā. Es piekrītu, ka šajā gadījumā šī problēma tiek uzsvērta, bet es gribu atgādināt, ka no šīs problēmas mēs nekādi neizbēgsim, kamēr Latvijā nebūs normāla ekonomiskā situācija, kamēr būs tāda situācija, ka daudzās profesijās ārzemēs maksā desmitām reižu lielāku atalgojumu nekā Latvijā. Mēs jau redzam, ka ārpus Latvijas tagad savu maizi pelna ļoti daudzi Latvijai derīgi cilvēki - kultūras darbinieki, sportisti, zinātnieki. Un tas jau ir simtos, varbūt pat tūkstošos. Un ne tikai. Arī labi strādnieki un labi speciālisti brauc uz ārzemēm strādāt. Tagad ir jautājums par karavīriem - par virsdienesta karavīriem, kuriem šī ir profesija. Es domāju, ka aizliedzot vai neaizliedzot šo algotņu problēmu mēs neatrisināsim. Mēs varam sakārtot šo problēmu tikai, pievēršoties tai. Kāpēc neatrisinās? Un tiešām es piekrītu, ka daudzi jauni cilvēki, kuri ir izvēlējušies šo profesiju, un kuri neatrod, ka attieksme šeit, Latvijā, ir tāda, lai viņi varētu ar darbu šajā profesijā nodrošināt sev dzīves iztiku, viņi, protams, ies kā algotņi, un tad gan viņi nonāks tādās vietās, kur ir daudz lielāks risks, nekā pašreiz tas ir paredzēts šajā sakārtotajā variantā. Tā ka šeit mēs zināmā mērā, es uzskatu, esam... Un droši vien tāpēc, ka aizsardzības joma ir daudz jūtīgāka, mēs beidzot esam pievērsušies šīs problēmas risināšanai. Un es domāju, ka šīs problēmas risināšana ir jāuzņemas arī parlamentam. Jo savādāk, ja tā turpināsies, tad drīz vien Latvijā paliks tikai deputāti un ierēdņi, kuriem algu problēma vairāk vai mazāk ir atrisināta. Un pārējie visi būs ārpusē, un tad es nezinu, kur mēs būsim. Es būtu ļoti priecīgs, ja šis pirmais lēmums, kuru, es domāju, var uzskatīt par ļoti pozitīvu pieeju no tās puses, ka šis jautājums tiek risināts... Līdzīgs lēmums varētu tikt sagatavots, teiksim, par zinātni. Varētu būt lēmums par Norvēģijas un Latvijas kopējas zinātniskās vienības izveidi, lai veiktu pētījumus par ekoloģiski drošu naftas ieguvi jūrā, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, un to varētu finansēt Ziemeļu padome. Un tiktu noorganizēts tā, ka šie zinātnieki pēc laika atgriežas Latvijā un šo svarīgo darbu turpina Latvijā. Kāpēc es domāju, ka regulēt šo lietu ir ļoti svarīgi? Ļoti svarīgi ir tādēļ, lai mēs panāktu, ka šie cilvēki pēc tam tik tiešām ar iegūto pieredzi atgriežas un šo pieredzi liek lietā. Šeit daudzi brīdināja, ka šī situācija bijušajā Dienvidslāvijā ir ļoti saspīlēta, ļoti sarežģīta un ļoti nepatīkama. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai jaunie cilvēki iepazītos un saprastu, kā līdz tādai situācijai kādā vietā uz zemes ir nonākuši, un, atgriezušies mājās, daudz savādāk skatītos uz dzīvi un nepieļautu novirzes uz to pusi, lai pie mums arī šeit iekšēji kaut kas sāktos. Diemžēl man ir jāatgriežas pie šīsdienas darba kārtības 1. un 2. punkta, kur ir ievirze uz to, lai pie mums arī kaut kas tāds sāktos, teiksim, ticības kari. Atliek vēl etniskos strīdus uzsākt un saasināt, un tad ies vaļā! Protams, būs ko darīt. Bet viņu pieredze un viņu izjūtas tur uz vietas varēs daudz ko dot un atturēt ļoti daudzus, uz personīgā piemēra balstoties, no tendencēm šeit saasināt situāciju uz šī momenta bāzes, lai Latvijā nekas tāds neatkārtotos. Jo, lai mēs tuvotos Eiropas normālām valstīm, mums pirmām kārtām ir jābūt ļoti uzmanīgiem pret situāciju Latvijā, un to var uzlabot, arī apskatoties un tiešām pārliecinoties, pie kādām traģiskām sekām var novest, pārspīlējot vienu vai otru sfēru vai attiecības cilvēku starpā. Un tad ar daudz savādāku skatu varēs skatīties uz dzīvi šeit, Latvijā. Tāpēc es domāju, ka ir pēdējais laiks parlamentam pievērst uzmanību šai problēmai, lai viņa nebūtu tīri algotņu problēma vien, bet lai viņa regulētu, teiksim, labi kvalificēta darbaspēka, speciālistu darbu ārzemēs uz noteikumiem, par kuriem mēs vienojamies, ka šie cilvēki strādā ārzemēs un ka mēs pēc tam viņus sagaidām atpakaļ Latvijā. Lai tas nebūtu neregulēts process. Un laikam ir labi un droši vien arī normāli, ka to sāka ar militārajiem spēkiem, bet daudz normālāk būtu, ja šādi jautājumi tiktu attiecināti arī uz visiem pārējiem, kuri tagad ir vienkārši algotņi bez kādām tiesībām un daudz daudz grūtākos apstākļos uzturas ārzemēs, un Latvijas valsts pret šiem Latvijas pilsoņiem, kas strādā ārzemēs un gandrīz nekādu atbildību daudzreiz neuzņemas ne par viņu dzīvību, ne par viņu drošību, ne par to, kādos darbos viņi tur nonāk, ieskaitot sportistus, māksliniekus, arī zinātniekus un citus cilvēkus. Tādēļ šī problēma ir aktuāla, un es uzskatu, ka ir pēdējais laiks tiešām šai problēmai pievērsties un viņu risināt parlamentārā līmenī. Paldies.".
• 1995_08_17-seq112 language "lv".
• 1995_08_17-seq112 speaker Andrejs_Silins-1940.
• 1995_08_17-seq112 mentions Q211.
• 1995_08_17-seq112 mentions Q193089.
• 1995_08_17-seq112 mentions Q20.
• 1995_08_17-seq112 mentions Q36704.