Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_17-seq106> ?p ?o. }
Showing items 1 to 19 of
19
with 100 items per page.
- 1995_08_17-seq106 type Speech.
- 1995_08_17-seq106 number "106".
- 1995_08_17-seq106 date "1995-08-17".
- 1995_08_17-seq106 isPartOf 1995_08_17.
- 1995_08_17-seq106 spokenAs 114.
- 1995_08_17-seq106 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man jāpiekrīt iepriekšējā runātāja teiktajam. Mēs neesam iemācījušies savā valstī dzīvot kā eiropieši - pēc eiropiešu standartiem. Tajā pašā laikā mēs nemitīgi kladzinām... es gribu lietot šo vārdu... mēs nemitīgi kladzinām, ka mēs ieejam Eiropā. Kur mēs ieejam, kādā Eiropā - vai tajā Eiropā, kurā šobrīd ir karš? Kur jau vairākus gadus līst asinis, mierīgu iedzīvotāju asinis, un daudzi no viņiem šodien pat nezina, kāpēc šis karš ir sācies, kāpēc tas turpinās un kādā veidā to izbeigt. Pajautājiet mūsu potenciālajiem karotājiem Dānijas bataljona sastāvā, vai viņi zina, kas šodien notiek bijušajā Dienvidslāvijā, kāpēc horvāti karo ar serbiem? Daudzi no viņiem to nezina. Daži no viņiem pat neprot parādīt uz kartes, kur ir šīs valstis, uz kurieni viņi dosies sargāt mieru. Es jums varu to apgalvot, jo viens no šiem cilvēkiem man ir ļoti labi pazīstams. Un attiecībā uz tā saucamo miera sargāšanu es gribu piekrist tiem deputātiem, kuri teica, ka uz karu šie cilvēki dodas pavisam citu iemeslu dēļ. Ne jau brīvprātīgi, bet viņi dodas tāpēc, ka viņiem šeit paliek bērni, un dažiem no viņiem vienkārši nav kur nopelnīt iztiku pašu mājās. Tāds ir arī Jēkabpils zemnieka dēls, kurš ātri un braši skrien, kuram rokas ir kā lāpstas, lai strādātu savā saimniecībā, bet viņam ir trīs bērni. Tāds ir arī kāds Rīgas puisis, kuram viens bērns ir mazgadīgs un skaistā fotogrāfijā māj tētim lidostā ar roku, bet otrs tūlīt oktobrī piedzims. Un viņa sievai ir parādi, kurus viņa cer nomaksāt tad, kad viņas vīrs nopelnīs naudu Horvātijā. Un beidziet man šeit stāstīt, ka tā ir brīvprātība un ka mēs sankcionējam šo puišu brīvprātīgo došanos uz Horvātiju. Šie puiši tur nedodas brīvprātīgi pēc pašu iniciatīvas, tā ir viņu iespēja nopelnīt, un viņi apzinās, ka tad, ja viņi atgriezīsies cinka zārkā nevis ar Latvijas karogu pārklāti, bet ar Dānijas karogu pārklāti, tad tā būs mūsu atbildība, bet viņi 40 000 saņems. Nevis viņi, bet viņu ģimenes saņems, un tā būs viņu ģimenēm iespēja dzīvot tālāk. Vai tad šiem mūsu speciālistiem, kuri ārzemēs ir tik labi apguvuši kara mākslu, šeit pat nav ko darīt? Vai mūsu valstī viss ir kārtībā? Karnupa kungs priecājas, ka tur būs labāk, jo mūsu armijā valda "ģedovščina" un daudzas citas nelaimes. Tad kāpēc mūsu šie te ārzemēs mācītie instruktori un karavīri nevarētu šo "ģedovščinu" novērst tepat pašu mājās? Kāpēc viņi nevarētu darboties šeit, ja mums šodien katastrofāli trūkst profesionālu virsnieku pašu mājās un pašu armijas daļās? Kāpēc mēs viņus, šos profesionāļus, nevaram nodarbināt šeit? Gluži vienkārši tāpēc, ka mēs viņiem nevaram samaksāt to summu, ko mēs viņiem atvēlam no budžeta tad, ja viņi izpildīs savu uzdevumu Dānijas bataljona sastāvā. Jā, mums nav tiesības, un mums nav pienākuma šodien pret ANO, un mums nav tas jādara. Mēs to gribam uzņemties labprātīgi. Un es gribu jums teikt, ka līķi vienmēr un visur smird vienādi - gan Horvātijas pusē, gan Serbijas pusē, un, nedod Dievs, lai mēs pie tiem šeit nenonāktu arī savās mājās, jo mēs neprotam dzīvot pēc Eiropas standartiem, par kuriem mēs šeit nemitīgi kladzinām. Jā, es dzirdēju no viena deputāta, ka nevajag spēlēt pacifistus un cilvēkmīļus. Es jūtos kā pacifiste un cilvēkmīle un saku to jums no visas sirds. Un es domāju, ka mēs runājam par lietām neparastā kārtībā. Mums jau sen šeit, Saeimā, vajadzēja izteikt savu attieksmi pret karu bijušajā Dienvidslāvijā, savu attieksmi pret karu, taču to mēs neesam izdarījuši. Mēs šodien esam gatavi iesaistīties ar saviem cilvēkiem karadarbībā Eiropā, uz kuru mēs tiecamies. Mēs neesam varējuši arī izteikt savu attieksmi jeb, pareizāk sakot, neesam gribējuši to darīt un izteikt savu attieksmi pret tādu, manuprāt, visai pasaulei, civilizācijai, ekoloģijai un cilvēka dzīvībai nepieciešamu faktoru, traģisku faktoru, kāda ir kodolizmēģinājumu atsākšana no Francijas puses. Es domāju, ka saliksim akcentus vienreiz pareizi! Es neuzņemšos atbildību šo cilvēku tuvinieku priekšā, kad atgriezīsies cinka zārki. Tāpat kā šodien es nejūtos vainīga par to "Afganistānas sindromu", ko savulaik dziļi nosodījāt jūs daži no šeit sēdošajiem, bet tagad esat to gluži vienkārši aizmirsuši. Šie cilvēki vairs nav varoņi, šie cilvēki ir kara upuri, un šie cilvēki ir dzīvei zuduši. Es pieļaušu, es to nedarīšu! Jūs varat darīt, bet jūsu balsojums paliks mūsu vēsturē un jūsu sirdsapziņā. Paldies.".
- 1995_08_17-seq106 language "lv".
- 1995_08_17-seq106 speaker Larisa_Lavina-1951.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q822919.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q211.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q2660080.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q193089.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q35.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q8436.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q142.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q224.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q889.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q36704.
- 1995_08_17-seq106 mentions Q403.