Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_17-seq10> ?p ?o. }

• 1995_08_17-seq10 type Speech.
• 1995_08_17-seq10 number "10".
• 1995_08_17-seq10 date "1995-08-17".
• 1995_08_17-seq10 isPartOf 1995_08_17.
• 1995_08_17-seq10 spokenAs 77.
• 1995_08_17-seq10 spokenText "Paldies. Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es arī esmu par to, lai lietas Latvijā būtu sakārtotas ar likumdošanas palīdzību, bet es esmu pret to, ka, sakārtojot vienas lietas vienā vietā, mēs pārkāpjam pamatlikumu. Un šeit es gribu teikt, ka vismaz šāda projekta - viena vai otra, sevišķi pirmā un arī otrā - pieņemšanas gadījumā mēs pārkāpsim Satversmes 1. pantu, kurš nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Mēs pārkāpsim tieši šo vārdu "neatkarīga". Te ir paredzēts, ka vienā Latvijas daļā, noteiktā teritorijā Latvijas likumdošana vairs nedarbosies, tur sāks darboties kāda cita likumdošana - varbūt ne slikta, bet tā vairs nebūs Latvijas likumdošana. Tālāk es, analizējot šos projektus, to varētu pierādīt. Tātad šeit mēs labprātīgi atsakāmies no Latvijas neatkarības. Vismaz vienā daļā. Tātad šajā aspektā šis likums nav pieņemams, vismaz man - noteikti. Ja runājam par šo publisko interesi vai sabiedrisko nozīmi, tad, protams, tā ir neapšaubāma, bet es gribu teikt, ka tāda interese ir arī par citiem pasākumiem. Es domāju, ka vēl lielāka publiskā interese ir par pasākumiem, kas notiek Mežaparka Lielajā estrādē. Kādēļ mēs Mežaparka Lielās estrādes jautājumu šeit neizvirzām par kaut kādu nacionālās svētvietas... Varbūt arī tā ir cienīga būt nacionālā svētvieta, jo tur daudz kas latviešu tautai nozīmīgs ir noticis? Varbūt ne vārdos, bet tieši citā sfērā - sajūtās. Īstenībā, ja tādu likumu vispār veido un izvirza, vajadzētu runāt nevis par Latvijas nacionālo svētvietu vai par Latvijas svētvietu, bet vajadzētu runāt par svētvietu Latvijā ar starptautisku nozīmi. Tā tiešām ir svētvieta Latvijā ar starptautisku nozīmi, kurai, iespējams, ir vajadzīgs arī likums. Varbūt arī nav vajadzīgs, bet tā ir pavisam cita konceptuāla pieeja nekā šajā gadījumā. Pieeja, kāda ir šajā gadījumā, vismaz manī rada iespaidu, ka šeit tiek pakāpeniski realizēts princips, kurš man nav absolūti pieņemams, - lai pār visu Latviju pakāpeniski sāktu valdīt ideoloģija uz ticības bāzes. Jebkura ideoloģija uz ticības bāzes agri vai vēlu noved pie totalitārisma, gribam mēs to vai negribam. Un es esmu pret to, lai mēs pieļautu pašā sākuma momentā šādus soļus, kad mēs atzīstam, ka, jā, pār noteiktu daļu mums var valdīt ideoloģija uz ticības bāzes. Sāksim skolās ar obligāto priekšmetu un tā tālāk, līdz beigās mēs nonāksim pie tā, ko mēs jau dzirdējām šajos te svētkos, - ka šie ticības cilvēki jau sāk norādīt, kā Latvijā visiem vajag uzvesties. Visiem! Un, ja kāds tā neuzvedas, tad viņš ir slikts. Tātad šādā veidā tas turpinātos, un mēs nonāksim pie tā, ka likumdošana to nostiprinās. Es uzskatu, ka tādā gadījumā Latvija vairs nav ne tikai neatkarīga, bet vairs nav arī demokrātiska. Un Satversmes 1. pants ir pārkāpts jau divos punktos. Es varbūt varētu arī paanalizēt, un droši vien laiks vēl ir to izdarīt. Tātad tiešām par pantiem un par likuma sagatavošanu. Es saprotu, ka pamatā jau nu, mazliet vairāk balstoties uz saprātu, mazāk uz emociju bāzes, ir izstrādāts šis te komisijas likumprojekts, bet arī tajā - un tādēļ es to galvenokārt analizēšu - ir atstātas vēl daudzas tādas lietas, kuras bez pārstrādāšanas vai cita veida pieejas pašreiz nav izskatāmas. Tātad pats 1. pants, par ko es jau minēju. Mēs nevaram lemt par to, ka komplekss būtu atzīstams par Latvijas svētvietu, bet mēs varam runāt par to, ka šis komplekss ir svētvieta Latvijā ar starptautisku nozīmi. Un tad tā lieta ir pavisam savādāk jāizstrādā - te ir jāieved arī šis starptautiskās darbības moments iekšā, kura te galīgi nav. 2. pants. Ir ļoti interesanti, ka šīs svētvietas definīcija šajā likumprojektā ir ļoti, varētu teikt, tāda nenoteikta. Vispirms 2. pantā ir teikts, ka ir ēkas, būves un ka saskaņā ar šī likuma pielikumu... Tāds pielikums neeksistē, neeksistē arī pirmajam likumam. Tas nav pielikums. Tā ir shēma, tas nav pielikums. Tāds dokuments nesaucas par pielikumu. Tātad tā ir kaut kāda shēma, kurā pat nav redzama svētvieta kā tāda, bet ir redzama tikai tā nākošā pakāpe. Tātad te ir trīs pakāpes - viena ir svētvieta kā tāda, otra ir zona ap... aizsardzības zona un trešā jau ir viss Aglonas pagasts. Un šī likumdošana te tā pa pantiem pakāpeniski izplešas jau līdz Aglonas pagastam. Nākošais būs rajons un tad - republika jeb visa valsts. Šeit tā tendence ir redzama. Nu to, ka šis tiešām ir unikāls gadījums, jau nosaka tas, ko es teicu, - ka te tā likumdošana ir tāda, kura Latvijas likumdošanā nedarbojas, jo 5. pantā ir viennozīmīgi pateikts... 2. punktā, ka svētvieta ir izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka Katoļu Baznīcas vadība Latvijā. Tātad Saeima tur neko vairs nevar noteikt. Kādi citi pasākumi tur... nedod Dievs, netuvojieties! Tikai tā! Tātad ir viena vieta Latvijā, kur visu regulē Katoļu Baznīcas vadība, nevis Latvijas valdība vai valsts. Par tālāko. Mēs jau runājām, un arī šie atzinumi vēlreiz norāda, ka attiecības ar budžetu nav noregulētas un viņas tik viegli nav noregulējamas. Es jau pirmo reizi, kad runāju, norādīju uz 7. pantu, kur ir viennozīmīgi... es tagad runāju par komisijas likumprojekta 7. pantu... kur ir viennozīmīgi pateikts, ka ir jāsedz no valsts budžeta. Atzinumā ir teikts, ka to nav tik viegli izdarīt. 11. pantā vēl vairāk teikts - ka visā Aglonas pagastā pārvietošanos ir tiesīga noteikt tātad Aglonas pagasta padome, saskaņojot ar Aglonas baziliku... Protams, ja jau šeit ir tā, kā tālāk rakstīts, ka ir tiesīga noteikt pārvietošanās ierobežojumus Aglonas pagasta teritorijā ārpus Aglonas svētvietas aizsardzības zonas un ka šo ierobežojumu izpilda, saņemot finansējumu no republikas valsts budžeta, tad kontrolē valsts policiju un Zemessardzi. Tas ir ļoti viegli... tātad šai bazilikai pierunāt Aglonas pagasta padomi šeit ieviest tādus noteikumus, kuri ir ļoti dārgi, bet ļoti patīkami, un budžets jau nosegs, lai cik dārgi tie arī būtu. Sak, uztaisīsim kaut vai lidošanu ar helikopteriem, visu jau budžets nosegs. Nu ļoti jauki, ka tā vienā likumā ir paredzēts, ka tik viegli var uz valsts budžeta rēķina rīkot visdažādākos... vismaz tā te ir paredzēts... visdažādākos pasākumus. Valsts budžets, kā mēs zinām, jau ir ļoti "bagāts" pēdiņās. Līdz ar to es gribu pateikt secinājumu, un tas ir mans personīgais secinājums... Es aicinu, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136. pantu, pirms balsošanas izšķirt... es ierosinu izšķirt jautājumu par lietas atlikšanu ar atsevišķu balsojumu. Tātad saskaņā ar 136. pantu... Es saprotu, ka priekšsēdētājs to izdarīs. Paldies par uzmanību, un es ceru, ka mēs izturēsimies pret šo likumdošanu vairāk ar saprātu un tiešām ar valstisku izjūtu, nevis ar emocijām. Paldies.".
• 1995_08_17-seq10 language "lv".
• 1995_08_17-seq10 speaker Andrejs_Silins-1940.
• 1995_08_17-seq10 mentions Q822919.
• 1995_08_17-seq10 mentions Q211.
• 1995_08_17-seq10 mentions Q6112266.