Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_10-seq77> ?p ?o. }

• 1995_08_10-seq77 type Speech.
• 1995_08_10-seq77 number "77".
• 1995_08_10-seq77 date "1995-08-10".
• 1995_08_10-seq77 isPartOf 1995_08_10.
• 1995_08_10-seq77 spokenAs 84.
• 1995_08_10-seq77 spokenText "Cienījamā Saeima! Klausoties dažu kolēģu runās, rodas iespaids: kāpēc jūs citi te negribat saprast, ka mums ir vienkārši vajadzīgas vietas, ir vajadzīgi "portfeļi", kur palikt pēc tam? Tas nav pirmais likumprojekts, kuru apspriežot, ir tik karstas debates un šā viena vienīgā iemesla dēļ. Tā tas bija ar Cilvēktiesību biroju, tā tas ir ar daudzajām aģentūrām, tā tas ir ar daudzajām padomēm, kur pēkšņi ir vajadzīgi speciāli likumi, kas izrauti ārā no "jumta" likumiem, lai legalizētu kādas grupas "portfeļus". Tas principā arī ir viss. Tātad es varētu vēl teikt: kāpēc mēs te šodien runājam par vienu augstskolu, radām vienu likumu? Vakar mēs pieņēmām grozījumus Izglītības likumā un runājām par visas valsts skolām. Vienkāršāk taču būtu šīs samilzušās budžeta problēmas risināt, pieņemot atsevišķu likumu katrai mācību iestādei Latvijā. Manuprāt, tad cilvēki - skolotāji, vecāki un bērni būtu daudz apmierinātāki, jo tādā veidā varētu tikt risināti viņu, es domāju, skolu, mācību iestāžu, finansēšanas jautājumi. Un tā būtu risināmi ne tikai skolu kā iestāžu finansēšanas jautājumi, bet arī vecāku un ģimenes budžeta finansēšanas jautājumi, jo galu galā nu jau esam nonākuši pie tā, ka mācību līdzekļi ir skolēniem pašiem jāiegādājas, respektīvi, viņu vecākiem. Tāpēc es domāju, ka mēs varētu tā ātri vien sākt rakstīt likumus par visām mācību iestādēm. Atsevišķi par katru. Un tad mums nevajadzētu strīdēties, ka tur ir citādāka situācija kādā Latvijas rajonā, ka tur viena pašvaldība ir bagātāka, otra - nabagāka, tad katrai situācijai būtu savs piemērots likums. Nu taču kolosāli! Nevajadzētu vairs skolām domāt par saviem nolikumiem un to apstiprināšanu pašvaldībās un par savstarpējām attiecībām starp mācību iestādēm un pašvaldībām un tā tālāk un tā joprojām. To atrisinātu šeit Saeima. Tā ka, es domāju, tie argumenti, kas šeit tika minēti par savstarpējo konkurenci augstskolu starpā... jā, nu tā tas daļēji, protams ir. Taču tas galvenais iemesls bija citur meklējams. Un to jau es te minēju iepriekš. Neviens taču nenoliedz, ka tā ir laba skola, ka tā ir perspektīva skola, ka ekonomikas speciālisti Latvijai tiešām ir vajadzīgi. Pie tam augstas klases ekonomikas speciālisti, un ir iespējams, ka šī skola tādus speciālistus mums varētu arī sniegt. To, ka šajā skolā Zviedrijas valdība ir ieguldījusi savus līdzekļus... vai tā ir tomēr īpaša augstākā mācību iestāde vai nav - to es tā arī nesapratu pēc šodienas debatēm... to neviens negrib šeit noliegt. Un es arī nedzirdēju ne no viena deputāta mutes tādus vārdus. Taču ir jautājums par šīs skolas finansēšanas lietām, kas šajā speciālajā likumā vienu augstskolu principā izvirza priekšplānā. Un tas ir... Te jau ministra kungs minēja, ka šī skola ir SIA. Te bija tādas domas, ka it kā tomēr neesot. Taču šā likumprojekta 3. pantā ir rakstīts, ka tā ir dibināta kā bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Saīsināti tā ir SIA. Tas ir viens. Otrs. Ja mēs paskatāmies tālāk, kādi ir finansējuma avoti šai SIA, tad redzam, ka tie pirmām kārtām ir Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi. Tālāk, protams, ir Zviedrijas valdības nauda, vēl tālāk ir mērķprogrammu un pasākumu finansēšana atkal no valsts budžeta līdzekļiem. Un ir pat viens punkts - "Ienākumi no saimnieciskās darbības". Vēl viens punkts ir - "Citi likumdošanas aktos paredzētie ienākumu avoti". Es gribu apstāties pie šiem ienākumiem no saimnieciskās darbības. Tas ir brīnišķīgi, ka kādai mācību iestādei tiek dotas lielas privilēģijas šajā ziņā, ka tā var rīkoties un veikt šo saimniecisko darbību, lai tādējādi papildinātu savu budžetu. Bet tad man ir jautājums valdībai: kā tad paliek? Valdība pašreiz deklarē, ka šie speclīdzekļu fondi tiks likvidēti, ka tas ir tas avots, no kura var ņemt naudu dažādiem izdevumiem - gan paredzētiem, gan neparedzētiem, un ko tie nozīmē - to mēs dažkārt labi zinām. Bet šajā gadījumā šai skolai taču speclīdzekļu budžets būs, pareizāk sakot, būs fonds, jo tā varēs veikt tādus darījumus kā pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus. Tātad pati lielākā principialitātes neievērošana, manuprāt, šajā likumprojektā ir tieši šajā apstāklī, tādēļ te jau daudzi runātāji minēja to, ka ir jābūt "jumta" likumam, nevis kaut kādam atsevišķam likumam, kas runā par vienu augstskolu. Es arī atbalstu šo domu vēl jo vairāk tādēļ, ka Augstskolu likums principā ir izstrādāts jau labu laiku atpakaļ, tāpēc to varēja jau sen nodot Saeimā un strādāt pie šā likuma. Pie kam, kā mēs labi zinām, neviens "jumta" likums nenoliedz iespēju paredzēt normu arī par kāda izņēmuma tipa mācību iestādēm. Šajā gadījumā Augstskolu likumā, šajā "jumta" likumā, būtu jāparedz norma par starptautiski dibinātām skolām šeit, Latvijā, par to darbības principiem. Un tāpēc es uzskatu un aicinu noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai iestrādātu tajā citu principu, nevis to, ka atsevišķai iestādei mēs pieņemam atsevišķu likumu. Radīsim "jumta" likumu, un pēc tam tā varēs darboties jau pati, apstiprinot savu Satversmi. Paldies. Es aicinu to noraidīt pirmajā lasījumā.".
• 1995_08_10-seq77 language "lv".
• 1995_08_10-seq77 speaker Janina_Kusnere-1958.
• 1995_08_10-seq77 mentions Q822919.
• 1995_08_10-seq77 mentions Q211.
• 1995_08_10-seq77 mentions Q8436.
• 1995_08_10-seq77 mentions Q34.