Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_10-seq75> ?p ?o. }

• 1995_08_10-seq75 type Speech.
• 1995_08_10-seq75 number "75".
• 1995_08_10-seq75 date "1995-08-10".
• 1995_08_10-seq75 isPartOf 1995_08_10.
• 1995_08_10-seq75 spokenAs 126.
• 1995_08_10-seq75 spokenText "Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribētu teikt, ka esmu viennozīmīgi par šī likumprojekta atbalstīšanu, tā pieņemšanu, un aicinu to darīt arī citiem. Visu šo laiku, kamēr mēs strādājam Saeimā, it īpaši pēdējos mēnešos, mēs redzam, kā mums veicas ar mūsu tautsaimniecību, kā mums veicas ar mūsu ekonomiku. Un viens no iemesliem tam ir tāds, ka mums nav pietiekošā daudzumā gudru, kompetentu cilvēku, kuri saprot ekonomiku, kuri saprot sabalansētu tautsaimniecību. Un es ar prieku noskatījos un noskatos uz Rīgas Ekonomikas augstskolu, uz šo zviedru augstskolu, kā šajā"dārziņā" aug mūsu jaunatne, kas varēs mūs nomainīt, tos, kuri esam mācījušies, jā, arī tajās padomju augstskolās, ko nemaz tik ļoti nevajadzētu noniecināt, jo tur bez ideoloģijas tika dotas arī kādas fundamentālas zināšanas, lai gan tās vairs pilnībā neatbilst tam, ko prasa šodiena no zinātnes un no mūsu ekonomikas darbinieka. Es pats esmu noklausījies dažas lekcijas šajā augstskolā un priecājies gan par pasniegšanas kvalitāti, gan par materiālo bāzi, bet šeit par to jau tika runāts. Pats galvenais Latvijā ir investīcijas izglītībā un kultūrā. Mūsu pašu investīcijas šajā jomā ir tuvu nullei. Tad neaizvērsim durvis ciet tām investīcijām, turklāt lielām investīcijām - gan intelektuālajām, gan materiālajām, kuras tiek dotas pašlaik no šīs Ziemeļu zemes, ar kuru mēs sadarbojamies. Es domāju, ka arī mums ir pienākums ar šā paša likumprojekta atsevišķiem pantiem dot zināmu materiālo atbalstu; jā, dot zināmu materiālo ieguldījumu no savas puses šajā vērtīgajā skolā kā tādā. Jā, ir konkurence starp mūsu augstskolām un šo augstskolu. Taču es domāju, ka arī šī konkurence var dot tikai pozitīvu impulsu mūsu augstskolām, jo no šīs augstskolas, par kuru mēs šodien runājam, varam daudz ko mācīties un arī tai augstskolai varbūt ir daudz ko mācīties no mūsu augstskolu fundamentālās pieejas atsevišķās jomās. Kādēļ tad mūsu augstskolām iet tik vāji tā lieta? Es domāju, ka Siliņa kungs vispareizāk šeit to raksturoja. Tā ir mūsu attieksme pret augstskolu un pret skolu kā tādu. Ja mēs atceramies mūsu Saeimas darbu visā tās darbības laikā, tad jāteic, ka mēs nevienu reizi neesam noklausījušies ziņojumu par mūsu izglītības stāvokli, par izglītību Latvijā, un tā jau ir attieksme. Es strādāju Augstākajā padomē Izglītības komisijā un jau tur redzēju vairākus variantus Augstskolas izglītības likumam. Tagad jau beidzas Saeimas darbs, bet neviens no šiem variantiem vēl nav izskatīts, nav bijusi tieksme virzīt viņus ātrāk uz priekšu. Nav arī Izglītības likuma, nav izglītības "cepures" likuma, nav atvasināto likumu par arodskolām un citām skolām, un es gribētu teikt, ka arī tā ir tikai attieksme pret izglītību kā tādu. Mūsu izglītības budžets ir ļoti ierobežots un varbūt man nevajadzētu par to šodien runāt, bet es redzēju dokumentu, ko valdībai bija iesniegusi Finansu ministrija, un tajā no mūsu izglītības sistēmas ļoti šaurā budžeta vēl taisās noņemt krietnu gabalu nost. Es ceru, ka valdībai un arī mūsu ministriem, kas ir šajā valdībā, pietiks prāta, lai neakceptētu tādu priekšlikumu, kāds ir ienācis, jo tad faktiski pēc šī priekšlikuma pieņemšanas būtu no septembra līdz aprīlim jāslēdz lauku skolas, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātei vajadzētu pāriet uz maksas izglītību un arī tā uz laiku būtu jāslēdz. Lūk, tā ir attieksme! Es pirms dažām dienām iegāju mūsu Alma mater - Universitātē. Kāpu augšā pa šīs cienījamās mācību iestādes kāpnēm un vienam profesoram teicu: "Kāda ir mūsu Alma mater... nodilusi un kādas ir mūsu bankas, kuras mēs atveram vienu pēc otras. Es priecājos par bankām... ", es saku,"jo viņām arī ir jābūt tādā līmenī, bet kaut kam jābūt arī izglītībai, kas tālāk dotu mums tos intelektuālos ienākumus un pēc tam arī materiālos ienākumus. " Mums jāvirzās prom no komercializācijas - no augstskolu un skolu komercializācijas, uz kuru mēs ejam mūsu trūcīgā budžeta dēļ, bet mums arī jāatceras, ka cilvēku budžets, ģimenes budžets, ir tikpat šaurs, un tas neatļauj mācīties uz ģimenes budžeta rēķina bērniem un jauniešiem. Gribu atzīmēt arī to, ka ir zināma augstskolu pasivitāte šajā jautājumā. Es domāju, ka Rektoru padome varēja ātrāk virzīt Augstskolu likumu mums, Saeimai, lai mēs to varētu pieņemt. Varētu no valdības puses patiešām tikt virzīts, kā šeit Kehra kungs teica, arī Studentu kreditēšanas likums, jo ir ļoti grūti studentiem ar šo mazo dažu latu stipendiju izdzīvot. Es domāju, ka Saeima to pieņemtu. Es aicinu izturēties ļoti nopietni pret šo, varētu teikt, Zviedrijas dāvinājumu mūsu intelektuālajam - valsts ekonomiskajam potenciālam un atbalstīt šo likumu. Šis likums var būt par pamatu arī mūsu Augstskolu likuma tālākajai izstrādei, lai arī mūsu augstskolas saņemtu kaut mazas privilēģijas, bet tās saņemtu, jo tās ir apgaismības privilēģijas, bet bez apgaismības mums, protams, ceļa nav. Paldies.".
• 1995_08_10-seq75 language "lv".
• 1995_08_10-seq75 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1995_08_10-seq75 mentions Q822919.
• 1995_08_10-seq75 mentions Q211.
• 1995_08_10-seq75 mentions Q2660080.
• 1995_08_10-seq75 mentions Q8436.
• 1995_08_10-seq75 mentions Q1342858.
• 1995_08_10-seq75 mentions Q34.
• 1995_08_10-seq75 mentions Q24089961.
• 1995_08_10-seq75 mentions Q2232297.