Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_10-seq69> ?p ?o. }

• 1995_08_10-seq69 type Speech.
• 1995_08_10-seq69 number "69".
• 1995_08_10-seq69 date "1995-08-10".
• 1995_08_10-seq69 isPartOf 1995_08_10.
• 1995_08_10-seq69 spokenAs 112.
• 1995_08_10-seq69 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Godīgi sakot, tad, kad es šodien atnācu, es domāju, ka tas jautājums būs samērā skaidrs un ka debates nebūs tik garas, bet, klausoties dažādos argumentus "par" un "pret", es nolēmu, ka mans pienākums ir pateikt arī Izglītības ministrijas attieksmi pret šo jautājumu. Protams, ir daudzi plusi un mīnusi, kurus vienmēr var saskatīt, jeb pozitīvās un negatīvās iespējamības, bet šajā sakarā, protams, vajadzētu tiešām izvērtēt lietderības koeficientu šai augstskolai un šai augstākajai mācību iestādei Latvijā. Un šeit parādās apmēram trīs dažādi aspekti, kurus ir vērts izvērtēt, un es to centīšos darīt ļoti īsi. Šie aspekti ir likumdošanas aspekts jeb juridiskā puse, finansiālā puse un izglītības kvalitātes jautājums. Sākšu no beidzamā. Man liekas, ka Kehra kungs vislabāk argumentēja un ilustrēja to izglītības prestižu, kāds ir Stokholmas Ekonomikas augstskolai gan Zviedrijā, gan arī pasaulē. Tās vārds skan pasaulē, un tas diploms tiek ievērots. To, kāds būs prestižs šai Rīgas Ekonomikas augstskolai kā filiālei, mēs nevaram garantēt un nevaram pilnībā prognozēt, bet zināmā mērā tomēr prognozēt varam un ļoti ceram, ka šie diplomi, šie izglītības dokumenti būs pēc kāda laika tikpat ievērojami kā Stokholmas Ekonomikas augstkolas. Ir viens tāds maziņš aspekts, ko gribētos pieminēt, - ka ļoti interesanti būs pavērot (un mēs noteikti tādu analīzi veiksim), kas ir šie Latvijas skolu audzēkņi jeb Latvijas jaunie studenti, kuri ir iestājušies augstskolā ar tik augstām iestājeksāmenu prasībām. Spriežot pēc informācijas, kas ir manā rīcībā, ir vairākas mācību iestādes, no kurām ir ļoti daudzi iestājušies šajā augstskolā, tādēļ ļoti interesanti būtu papētīt tās mācību programmas, kas ir šajās mācību iestādēs, kuras jau tagad atbilst tik augstām starptautiskām prasībām, kādas tiek izvirzītas iestājai Stokholmas augstskolas filiālē šeit, Rīgā. Otrs ir finansiālais jautājums, un tam es gribētu tomēr pievērst nedaudz vairāk uzmanības. Tas ir, godīgi sakot, stipri dīvaini... Ja godājamie deputāti zinātu tos skaitļus, iespējams, ka attieksme būtu nedaudz savādāka. Līgums paredz, ka triju gadu laikā... kaut gan sadarbības projekts ir uz 10 gadiem, triju gadu laikā zviedru puse, tātad Zviedrijas parlaments nolēmis ieguldīt 45 miljonus zviedru kronu šajā projektā, un tas ir apmēram pusotra miljona latu gadā. Latvijas puse šogad finansē 62 tūkstošus. Tātad - pusotra miljona latu pret 62 tūkstošiem. Parēķinot iznāk, ka tas ir apmēram 4%. Tātad proporcija ir 1 pret 25. Pēc būtības tā ir humāna un laba palīdzība, ļoti laba palīdzība no zviedru puses, Zviedrijas valdības puses. Ja mēs pieliekam klāt vēl tos 2 miljonus, ko Sorosa fonds ir piešķīris šai augstskolai (telpu iekārtošanai un tā tālāk), tad mēs redzam, ka tas procents ir vispār niecīgs. Tātad pēc būtības ir runa par absolūtu bezmaksas palīdzību Latvijas augstākajai izglītībai tieši šajā nozarē - ekonomikas nozarē. Trešais ir likumdošanas aspekts jeb juridiskā puse. Jautājums, protams, ir pamatots - kāpēc vienai mācību iestādei tiek noteikti citi "spēles noteikumi" nekā pārējām augstskolām? Šinī ziņā Rektoru padomes bažas ir zināmā mērā pamatotas, un tāpēc arī Izglītības komisija ir paredzējusi nopietni izvērtēt dažus šos aspektus. Bet likuma nepieciešamību jau pamatoja arī Kehra kungs, - ka šādu izņēmumu nevar iekļaut Augstskolu likumā, kurš ir izstrādāts un kuru atliek tikai pieņemt pēc būtības. Bet tik un tā tas būs izņēmums šajā Augstskolu likumā. Līdz ar to Ministru kabinets... arī tāda doma izskanēja - kāpēc to nevar darīt valdība ar saviem attiecīgiem dokumentiem? Nedrīkstētu apstiprināt satversmes augstskolām, precīzāk sakot, šīs augstskolas satversmi valdība nevarētu apstiprināt pretēji likumdošanai - esošajai un arī potenciāli pieņemamajai, tai, kas tiks pieņemta... augstskolu likumdošanu es šeit domāju... Līdz ar to ir vajadzīgs Saeimas likums par šo augstskolu. Tika dzirdētas bažas par to, ka tur tiek paredzēti nodokļu atvieglojumi, kas it kā nostāda nelabvēlīgā situācijā citas Latvijas augstskolas -gan valsts, gan privātās. Šajā sakarā es gribētu atgādināt vēlreiz tos finansu ciparus: ja šī proporcija ir 1 pret 25 un ja mēs zinām, ka Latvijas puse pēc būtības tikai finansē ekspluatācijas izdevumus, tātad noorganizē šīs ēkas iegūšanu valsts valdījumā un nodošanu Stokholmas Ekonomikas augstskolas rīcībā, un ja mēs paskatāmies līgumu, precīzāk sakot, ja mēs paskatāmies šīs bezpeļņas organizācijas statūtus... tika pieminēts, ka tā ir SIA. Tā ir SIA, bet neaizmirsīsim, ka arī bezpeļņas organizācija ir tā pati SIA! Vienīgā starpība ir tā, ka peļņa netiek sadalīta un izmantota dividendēs, bet visa peļņa tiek novirzīta tālāk šīs mācību iestādes attīstībai. Un, atceroties to, ka Latvijas puse pēc būtības sedz tikai un vienīgi ekspluatācijas izdevumus un ka viss mācību process tiek finansēts tikai un vienīgi no Zviedrijas valdības puses, pēc būtības prasība pēc nodokļiem, kas būtu jāmaksā Latvijas budžetam, ir prasība pārpumpēt daļu Zviedrijas valdības budžeta Latvijas budžetā. Tā es domāju, ir tāda grūti pamatojama prasība no Latvijas puses. Es domāju šeit starpvalstu līgumu par šo augstskolu, Latvijas un Zviedrijas līgumu. Ko varētu šajā ziņā ieteikt? Es domāju, ka šāds likums, it īpaši pirmajā lasījumā, kad ir visas iespējas tās mazās neprecizitātes novērst, ir atbalstāms, un gribu lūgt arī deputātus to atbalstīt un balsot pozitīvi. Zināmas izmaiņas šajā likumā, protams, var jebkurā gadījumā izdarīt, bet varbūt var arī paredzēt, ka tās var izdarīt pēc Augstskolu likuma pieņemšanas. Ja kaut kādi punkti ir īpašā pretrunā, tie būtu izmaināmi. Otrs iemesls, kāpēc vajadzētu atbalstīt šo likumprojektu. To jau minēja arī Kehra kungs, ka tā ir pēc būtības Latvijas puses attieksme pret zviedru fantastiska apjoma palīdzību Latvijai un arī atbalsts tai Zviedrijas parlamenta daļai, kura balsos par Zviedrijas budžetu, ieskaitot arī šo finansiālo palīdzību Latvijas pusei. Tas būtu apmēram viss, kas man šobrīd ir sakāms par šo augstskolu. Es vienkārši gribēju ļoti īsi atbildēt uz tiem jautājumiem, kas izskanēja par Augstskolu likumu, akreditāciju un par studentu kreditē��anas sistēmu. Studiju kreditēšanas sistēma vakar tika apspriesta kārtējā darba grupas sēdē, kur piedalījās visu ministriju pārstāvji. Šo jautājumu ir iespējams atrisināt sākot ar 1996. gadu, ja budžetā tiks paredzēti tam nepieciešamie līdzekļi. Tātad šo mehānismu ir iespējams radīt līdz tam laikam, un to var iedarbināt sākot ar 1996. gadu. Divi svarīgākie dokumenti, kas regulētu augstāko izglītību ir, protams, Augstskolu likums un akreditācijas noteikumi. Gan par akreditācijas noteikumiem, gan par Augstskolu likumu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes, un šie dokumenti pēc būtības ir gatavi, lai tos vismaz izskatītu un precizētu, un gatavotu pieņemšanai. Vienīgā aizķeršanās bija tāda, ka konceptuāli bija domāts, ka vispirms tiks virzīts Izglītības likums kā "jumta" likums un pēc tam - Augstskolu likums. Taču iznāca tā, ka Augstskolu likums ir lielākā gatavības pakāpē nekā Izglītības likums kopumā, bet tas tomēr neizslēdz iespēju šo likumu izskatīt un pieņemt. Tāpēc, ja Saeima izteiks pozitīvu attieksmi pret šā likuma steidzamu izskatīšanu un pieņemšanu, Izglītības ministrija ir gatava izdarīt no savas puses visu, lai tas būtu iespējams. Un tas pats ir arī ar akreditācijas noteikumiem, kas, neapšaubāmi, iedarbinot šādus divus ļoti būtiskus instrumentus, ļoti būtiski ietekmētu pozitīvā virzienā augstskolu sistēmas sakārtošanu un studiju programmu sakārtošanu. Ceru, ka būs pozitīva attieksme pret šiem jautājumiem. Paldies par uzmanību.".
• 1995_08_10-seq69 language "lv".
• 1995_08_10-seq69 speaker Janis_Gaigals-1956.
• 1995_08_10-seq69 mentions Q822919.
• 1995_08_10-seq69 mentions Q211.
• 1995_08_10-seq69 mentions Q2660080.
• 1995_08_10-seq69 mentions Q4459436.
• 1995_08_10-seq69 mentions Q34.
• 1995_08_10-seq69 mentions Q1754.
• 1995_08_10-seq69 mentions Q11989566.
• 1995_08_10-seq69 mentions Q3931927.
• 1995_08_10-seq69 mentions Q2232297.