Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_10-seq67> ?p ?o. }

• 1995_08_10-seq67 type Speech.
• 1995_08_10-seq67 number "67".
• 1995_08_10-seq67 date "1995-08-10".
• 1995_08_10-seq67 isPartOf 1995_08_10.
• 1995_08_10-seq67 spokenAs 77.
• 1995_08_10-seq67 spokenText "... Zviedrijas pusē, arī Zviedrijas parlamentā, izskan diskusijas. Zviedrijā, pastāvot tik lielām budžeta problēmām (un to mēs lasām presē), ir mēģinājumi "nogriezt" visu, ko vien var "nogriezt". (Tas pats, ko mēs darām un darīsim mūsu komisijā - Budžeta komisijā.) Un, protams, tur ir balsis, kas saka: "Ja latvieši nespēs pēc 10 gadiem paši uzturēt šo skolu, tad diez vai mums pašlaik ir vērts tur ieguldīt tik lielu naudu!" Nu, protams, ja tur dzirdētu to, ka latvieši domā, ka viņiem pašiem nevajag šo skolu, tad šīs balsis varētu iegūt vēl jo lielāku atbalstu. Tālāk. Jautājums - kāpēc ir nepieciešams pats likums? Par likuma nosaukumu es uzreiz gribu teikt - nav nekādu problēmu. Lai kā tā sauktos - vai nu par Rīgas Ekonomikas skolu, vai būtu priekšā tas burtiņš "a", - tam nav pilnīgi nekādas nozīmes, jo visu tiešām noteiks šī izglītības kvalitāte, un to jau nosaka tas, ka "mātes skola" šajā gadījumā ir Stokholmas Ekonomikas skola. Ja mēs burtiski tulkojam no angļu valodas, tās nosaukums ir "Stokholmas Ekonomikas skola", bez šā vārda "augstskola". Bet šī skola gatavo gan bakalaurus, gan maģistrus un katru gadu inaugurē arī doktorantus, kuri ir atzīti visā pasaulē, un turklāt šos doktora grādus iegūst ne tikai zviedri. Pēdējā gadā, ja atmiņa neviļ, bija trīs skandināvu un divi Amerikas pārstāvji, lai gan es varētu šajā ziņā kļūdīties, jo neesmu to pilnīgi precīzi pārbaudījis, es to pēc atmiņas saku. Turklāt Zviedrijas valdībā visu laiku daļa ministru ir šīs skolas absolventi, un arī lielāko finansu korporāciju un citu, tādu kā "Volvo", "Handelsbank", SAS, banku, vadībā ir šo skolu beigušie. Zviedrijas valdības attieksmi rādīja tas, ka padomes locekle, līdz viņa kļuva par ministri, bija mums labi zināmā Laila Freivalde, pašreizējā Zviedrijas tieslietu ministre. Bet tātad - kāpēc ir vajadzīgs īpašs likums? Tikai divu jautājumu dēļ. Un, proti, valodas dēļ, jo zviedri negrib pieļaut kaut kādas divdomības vai kaut kā mānīties, jo, ja... Jā, mēs dzirdam to, ka Latvijā ir arī skolas, kurās varbūt pat bez Saeimas un bez Ministru kabineta akcepta notiek mācības krievu vai angļu valodā. Ja mēs ejam tādu ceļu, bet mūsu likums pasaka pretējo un viņu juristi ir rūpīgi izanalizējuši... Valoda ir viens jautājums, un otrs ir šis pārvaldes modelis. Jo, protams, kategoriski nevar piekrist savādākam pārvaldes modelim... ka, ja viņi dod naudu, tad viņiem ir garantijas, ka Latvijas valdība vienojas ar Zviedrijas pusi par to, kas būs rektors un kāds būs mācību process skolā. Un nevis, ka tas būs pēc tā modeļa, kuru es jau nupat kritizēju. Un pēdējais jautājums - par pašiem studentiem. Kā jūs zināt, ir 50 studenti, kas ir jau pirmo gadu beiguši. Reklāmas kampaņa notika ļoti aktīvi gan Rīgā, gan piecās lielākajās citās pilsētās, īpaši aicinot jauniešus arī no mazākām skolām. Sastāvs ir tāds: apmēram trešdaļa ir no laukiem, trešdaļa - no lielākajām pilsētām, un drusku vairāk par trešdaļu - no Rīgas. Lai gan, protams, kvotu nekādu nav, jo visu var izšķirt tikai kvalitāte un eksāmeni. Starp citu, pēc eksāmenu un pārbaužu kārtošanas katram studentam ir sava vieta - no 1 līdz 700, es neteikšu - līdz 700... septiņi simti bija pie anketām, pēdējā kārtā piedalījās 200... katram ir sava precīza vieta un katra ir novērtēta... Tā ka šajā ziņā, protams, patīkami bija redzēt to, ka gan matemātikas, gan angļu valodas zināšanas ir daudzmaz pietiekamas ne tikai Rīgas skolās. Lai gan, protams, daudzi no šiem studentiem ir tādi, kas nav tikko kā skolas beiguši, bet ir apguvuši dažādus kursus vai citas tamlīdzīgas lietas. Un pats pēdējais (jo es tiešām ļoti daudz šodien esmu runājis). Tā kā te diezgan emocionāli runāja, es gribētu minēt savu sarunu ar šīs skolas prezidentu, lai gan nebiju domājis šo piemēru minēt. Proti, kad es šīs skolas, Stokholmas skolas, prezidentam, kurš ir Rīgas Ekonomikas augstskolas padomes priekšsēdētājs, jautāju, kāda ir viņa motivācija - ik pa diviem mēnešiem būt Rīgā, veltīt šeit apmēram divas trīs dienas, cīnīties par to Zviedrijas parlamentā, viņš teica, ka viņš ir no Gotlandes puses un atceras, kā toreiz, kad viņš bija skolas gados, latviešu bēgļi pēc kara bēga no Gotlandes, bēga uz Kontinentu, un viņš uzskata, ka Zviedrija - sakarā vēl arī ar dažiem citiem pēckara notikumiem - principā ir parādā Latvijai. Un viņš, būdams izglītības cilvēks, uzskata, ka tas, ko visvairāk var izdarīt, ir iedot latviešiem izglītību, lai viņi paši mācētu rīkoties ar naudu un ar šīm tehnoloģijām. Un tiem, kas tiešām varbūt vēl nav par to pārliecinājušies šo debašu gaitā, es tiešām ļoti ieteiktu aiziet uz šo skolu, parunāt ar studentiem, parunāt ar profesoriem. Paldies.".
• 1995_08_10-seq67 language "lv".
• 1995_08_10-seq67 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1995_08_10-seq67 mentions Q822919.
• 1995_08_10-seq67 mentions Q211.
• 1995_08_10-seq67 mentions Q2660080.
• 1995_08_10-seq67 mentions Q34.
• 1995_08_10-seq67 mentions Q1754.
• 1995_08_10-seq67 mentions Q1027830.
• 1995_08_10-seq67 mentions Q3931927.
• 1995_08_10-seq67 mentions Q163810.