Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_10-seq63> ?p ?o. }

• 1995_08_10-seq63 type Speech.
• 1995_08_10-seq63 number "63".
• 1995_08_10-seq63 date "1995-08-10".
• 1995_08_10-seq63 isPartOf 1995_08_10.
• 1995_08_10-seq63 spokenAs 77.
• 1995_08_10-seq63 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Te Saeimas zālē skan tādas domas, ka ir žēl, ka ir iznākušas tik lielas diskusijas par šo likumprojektu un ka tas aizņem daudz laika. Es domāju, ka varbūt tomēr ir diezgan labi, ka notiek šī diskusija, jo tik tiešām var būt, ka, neskatoties uz tām skaļajām lietām, tādām kā, teiksim, Zviedrijas karaļa vizīti, kurš atklāja šo skolu, un daudzām citām lietām... Nav pietiekami daudz runāts par to, ko pēc būtības dara šī skola, kāda ir tās izcelsme, kāda ir tās tagadne un nākotne. Par to nav pietiekami daudz izrunāts, un tieši tāpēc es pieņemu, ka tas, ka šīs diskusijas šeit notiek, nāk tikai par labu šā jautājuma izpratnei un šā procesa stabilitātei un nākotnei. Jo, manuprāt, jautājumu par šo skolu būtu jāiesāk skatīt tieši ar pašu galveno problēmu mūsu ekonomikā, ko vismaz es pats esmu vienmēr uzsvēris, un, proti, galvenā problēma Latvijas ekonomikā pašreiz nebūt nav naudas trūkums un nebūt nav kaut kādas tehnoloģijas trūkums, bet tas ir tādu cilvēku trūkums, kuri māk rīkoties ar naudu un ar šo jauno ražošanas vai cita veida tehnoloģiju. Problēma ir tā, ka mēs, latvieši, nemākam rīkoties ar naudu un šo tehnoloģiju - un vēl jo vairāk tur, kur rodas saskare ar starptautisko ekonomiku, un tik mazai valstij kā Latvija praktiski visa ekonomika saskaras ar starptautisko ekonomiku. Un šajā ziņā mēs nevaram paši sevi vainot vai arī kādam citam ļaut mūs vainot, ka, lūk, latvieši to neprot. Jo latvieši to neprot, lūk, tādēļ, ka līdz 1988. -1989. gadam, apmēram līdz šai laika robežai, kad šis "dzelzs aizkars" sāka pacelties, starptautiskās ekonomikas speciālistus Latvijā nevarēja gatavot, jo bijušajā Padomju Savienībā tos nevarēja sagatavot nevienā citā vietā kā tikai Maskavā un Ļeņingradā. Un, lai no Latvijas cilvēki tiktu uz turieni mācīties, vajadzēja saņemt rekomendāciju no tādas institūcijas, ko sauca par Latvijas Centrālās komitejas... nevis politbiroju, bet sekretariātu laikam. Tāpat kā latvieši nevarēja kļūt par jūrniekiem, tāpat latvieši nevarēja kļūt par speciālistiem arī šajā jomā, un, manuprāt, šodienas ekonomiskajās problēmās, kas ir saistītas ar šīm banku lietām un citām... mēs tomēr redzam, ka blakus visādiem citādiem iemesliem nekompetence un atbilstošu cilvēku trūkums banku un citu institūciju vadībā, to skaitā arī valdībā, ir viens no galvenajiem iemesliem veselai virknei mūsu problēmu. Jautājums tāpēc - vai mums vajadzētu mēģināt aģitēt - es arī esmu centies aģitēt, - lai mūsu studenti, lai mūsu jaunie cilvēki brauc mācīties uz ārzemēm, mēģina iekļūt turienes labākajās skolās? Tas arī ir atbalstāms, bet tas, ka šeit, Latvijā, var sagatavot atbilstošas kvalifikācijas studentus un nākamos profesionāļus, nākamos speciālistus, ir viens no ļoti svarīgiem, ļoti, ļoti svarīgiem mērķiem. Jo jau pašlaik, kad pirmais mācību gads šajā skolā ir beidzies, šie studenti raksta kursadarbus, un, protams, viņi raksta tos par Latvijas uzņēmumiem, viņi dziļi ieskatās Latvijas ekonomikā. Jā, protams, izglītības metodika - tā ir tā, kas ir Rietumos, tā, kas šajā gadījumā ir pārņemta pilnā mērā no Stokholmas Ekonomikas skolas. Otrs jautājums, par ko šajā sakarā būtu jārunā, ir stāvoklis mūsu ekonomiskajā izglītībā. Es neuzdrīkstos šeit runāt par visu izglītības stāvokli, bet varu runāt tikai par ekonomisko izglītību, ar kuru es pats esmu bijis saistīts diezgan cieši. Varu atsaukties uz konferenci "Ekonomiskā izglītība pārejas ekonomikās", kas notika Rīgā šā gada vasarā, un tās secinājumiem. Un mums diemžēl ir jāatzīst tas, ka mūsu augstskolās - kā jau es teicu, es runāju tikai par ekonomisko izglītību, - diemžēl gan studentu, gan profesoru viedokļi saskan tajā ziņā, ka abi atzīstas viens otru nepietiekami nopietni ņemam. Profesori neņem nopietni studentus un pētniecību, jo esošās algas neļauj kvalificēti sagatavot lekcijas un veikt pētījumus. Studenti neņem nopietni profesorus un mācības un jau otrā kursa beigās aktīvi strādā uzņēmumos vai firmās. Tā ir mūsu problēma, un tā ir arī šī mūsu sāpe par to, kas notiek augstskolās. Vai tādējādi ekonomiskā izglītība nepilda vienīgi tīri formālas funkcijas, proti, tikai iedod diplomu par augstāko izglītību? Jautājums - kā to pārveidot? Protams, ka tam ir vajadzīgi ļoti nopietni līdzekļi. Personiski es jau 1988. -1989. gadā, kad vadīju, tikko tas Latvijas Universitātē bija iespējams. Starptautisko ekonomisko attiecību katedru, centos izmainīt, tā teikt, pašas Universitātes iekšienē šīs lietas. Neskatoties uz to, ka man bija gan rektora, gan dekāna atbalsts visos, būtībā visos šajos jautājumos, traucēja objektīvi apstākļi: tie paši mūsu kolēģi profesori, kuri līdz tam ir lasījuši lekcijas par centrālo plānošanu vai ir pasnieguši līdzīgus priekšmetus, nevar vienā dienā pārorientēties un sākt lasīt lekcijas par marketingu vai starptauskajām finansēm. Viņi var nomainīt tos virsrakstus, bet viņi nevar tik īsā laikā sagatavoties, lai sāktu šīs lekcijas lasīt, jo, lai sagatavotu akadēmiski izglītotu pasniedzēju ar attiecīgu kvalifikāciju, ir nepieciešami desmit un vairāk gadu, tāda diemžēl ir šī patiesība. Un tāpēc... jā, tas, kas pastāv pašlaik mūsu skolās... proti, mācību iestāžu pašpārvalde, kas ir mūsu augstskolas darba pamatā, paredz to, ka nevis rektors... jā, tā tas ir paredzēts šīs augstskolas likumā, ka rektors, kuru ieceļ īpašnieku pārstāvji... šajā gadījumā, saskaņojot to ar Latvijas valdību un ar Zviedrijas pusi, viņi ieceļ rektoru, un viņš tātad izvēlas metodiku, un būtībā viņš ir tas, kas izvēlas profesorus, kuriem ir sava ļoti nozīmīga loma akadēmiskajā procesā, nevis visā universitātes vadības noteikšanā. Pie mums atbilstoši Izglītības likumam ir šī pašpārvalde, kas varbūt bija ļoti laba toreiz 1988. -1989. gadā, kad mums bija jāpanāk, lai augstskolas nostātos... un tas arī notika - augstskolas, protams, nostājās ne jau bijušā režīma pusē. Šādam mērķim šī pašpārvalde bija ļoti laba, bet, ja mēs atzīstam, ka mūsu tagadējā izglītības sistēmā ir nepieciešamas reformas, tad ar šādu pieeju, kuras nav arī lielākajā daļā citu valstu, mēs diemžēl nevaram virzīties uz priekšu. Un tāpēc šeit izskan, jā, varbūt pamatotas kritika un pamatots jautājums, kāpēc uzreiz netiek piedāvāts to darīt visā mūsu augstskolu izglītības sistēmā. Tas ir pilnīgi pamatots jautājums, un es domāju, ka vajag izmeklēt to, kāpēc vēl arvien mums Saeimā nav Augstākās izglītības likuma, kas pie tā ir vainīgs, un līdz ar to - kāpēc nenotiek virzība uz reformu. Šādam nolūkam varbūt tiešām ir vērts dibināt kaut kādas komisijas. Visādā ziņā, pieņemot šo likumu, mums vajadzētu dot konkrētu uzdevumu Saeimai un valdībai - ļoti īsā termiņā sagatavot šo Augstākās izglītības likumu, no kura mēs varētu redzēt, kādā veidā tad veidosies šis izglītības pārvaldes modelis gan Universitātē, gan Tehniskajā universitātē un citās augstskolās. Esmu šo jautājumu detalizēti apspriedis ar Universitātes vadību. Diemžēl neesmu to varējis izdarīt ar citiem rektoriem, es gribētu to darīt arī ar Lavendeļa kungu. Es runāju ar Universitātes vadību... Jā, arī viņu galvenā sāpe, protams, ir par savu augstskolu, un, ja viņi redz to, ka viņiem paliek šis pats neefektīvais pārvaldes modelis, kāds ir, un ka nav iespējams veikt nekādas nopietnas pārmaiņas augstskolā (protams, tur ir arī naudas jautājums, bet par to es runāšu pēc tam), tādā gadījumā seko viņu protests: jā, bet kā tad vieni kaut ko var darīt, bet mēs nevaram neko? Bet šeit gan tad ir jautājums... Ja kāds uztraucas par zviedru varbūtējo iespaidu uz mūsu izglītību, padomājiet, kas tad būtu, ja ekonomisti... vai, teiksim, ja no šīs augstskolas puses nāktu priekšlikums par visu Izglītības likumu. Tad gan, es piekrītu, tie, kas pie tā Izglītības likuma pašlaik strādā, - manuprāt, tur ir bijusi pat nauda iedalīta, gan attiecīgi institūti kādreiz ir bijuši, un kas tur tagad no viņiem ir pāri palicis? - jā, tad gan viņi, protams, par to būtu varbūt ļoti nopietni aizskarti, tāpēc tāda uzdrīkstēšanās, ka mēs šeit iesniegtu, teiksim, visas Latvijas Aaugstākās izglītības likumu, - tas, manuprāt, būtu tiešām drusku par daudz! Bet tas, ka šim likumam vajadzētu to sekmēt, - tas ir nenoliedzami. Trešais - par naudu. Jā, diemžēl izglītība maksā dārgi, un laba izglītība maksā vēl dārgāk, un mēs aicinām to saprast, un to sāk saprast mūsu ģimenes, sāk saprast firmas, kas sūta savus cilvēkus mācīties, un es domāju, ka varbūt to sapratīs arī mūsu valdība, kurai ir visu laiku lūgts izstrādāt studentu kreditēšanas sistēmu un tās ietvaros arī akadēmiskās izglītības iegūšanas kreditēšanas sistēmu, jo, ja mums nebūs šo "smadzeņu", mums nebūs, kas saprātīgi vada valsti pēc septiņiem vai desmit gadiem, ne arī būs, kas vada mūsu bankas, biržas. Vai arī ir otra iespēja: tad mēs izsludināsim šeit starptautiskos konkursus, lai mūsu bankas vadītu ārzemju cilvēki, zviedri, norvēģi, amerikāņi vai varbūt ķīnieši. Tas ir tas, pie kā mēs nonāksim, ja neko nopietni nedarīsim šīs izglītības sistēmā. Bet nauda pamatā nāk no Zviedrijas budžeta un no Sorosa fonda. Latvijas puse, kā jūs zināt, iedeva ļoti skaistu ēku, kura bija ļoti sliktā stāvoklī, bet kurai bija ļoti labs izvietojums. To izremontēja par zviedru līdzekļiem, un, protams, pašlaik tā izskatās ļoti labi, un tas ir, es domāju, gan izglītības ieguvums, gan arī Rīgas arhitektūras ieguvums. Zviedrijas budžeta nauda trīs gados ir bijusi 45 miljoni. Zviedrija, veidojot savu palīdzības politiku izglītības laukā (par to Zviedrijā arī ir bijušas ļoti lielas diskusijas), vai naudu sadalīt tā - katrā vietiņā pa druskai. Jā, bija tāda iespēja - iedot nedaudz medicīnas augstskolai, nedaudz, teiksim, Latvijas Universitātei, nedaudz varbūt arī citām, taču pēc diezgan lielām diskusijām viņi izšķīrās, ka tas pazustu, aizplūstu kā smiltis pēc kāda laika, bet, ja koncentrētu šos līdzekļus vienas konkrētas skolas izveidošanā, tā būtu cita lieta. Pašlaik, jā, kad Zviedrijā tuvojas atkal budžeta gads... un katru... lai gan līdzekļi ir izdalīti uz pieciem gadiem... it kā ir runāts, ka varētu būt vēl uz pieciem gadiem, bet nekad uz ilgāku periodu, izskan diskusijas parlamentā par to...".
• 1995_08_10-seq63 language "lv".
• 1995_08_10-seq63 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1995_08_10-seq63 mentions Q822919.
• 1995_08_10-seq63 mentions Q211.
• 1995_08_10-seq63 mentions Q649.
• 1995_08_10-seq63 mentions Q2660080.
• 1995_08_10-seq63 mentions Q8436.
• 1995_08_10-seq63 mentions Q15180.
• 1995_08_10-seq63 mentions Q34.
• 1995_08_10-seq63 mentions Q498407.
• 1995_08_10-seq63 mentions Q1754.