Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_10-seq46> ?p ?o. }

• 1995_08_10-seq46 type Speech.
• 1995_08_10-seq46 number "46".
• 1995_08_10-seq46 date "1995-08-10".
• 1995_08_10-seq46 isPartOf 1995_08_10.
• 1995_08_10-seq46 spokenAs 38.
• 1995_08_10-seq46 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es esmu visnotaļ priecīgs, ka Rīgā ir izveidota šāda skola. Esmu to apskatījis un redzējis, kādas tur ir auditorijas. Tas viss ir visnotaļ labi, bet es esmu diezgan pārsteigts par to attieksmi pret šo jautājumu vispār. Vai tad šis jautājums nav virzāms tālāk un gan naudas ziņā, gan visādā citādā ziņā, tā teikt, uzpošams arī bez speciāla likuma pieņemšanas? Mums ir jāpaskatās šajos dokumentos, kas mums ir priekšā nolikti: šī ir SIA - statūtsabiedrība ar ierobežotu atbildību, tā viņa ir reģistrēta. Ja tā ir SIA, tad teikt, ka tā ir... būs starptautiski atzīta augstskola, ir pašreiz diezgan pagrūti. Un šajā sakarā es gribētu izteikt dažas savas pārdomas. Man rada pārsteigumu vienā otrā gadījumā attieksme pret augstāko izglītību Latvijā vispār, jo šodien pie mums ir saradušās visādas akadēmijas, viena pēc otras, katra, kas grib, sevi nosauc par akadēmiju. Kaut vai agrākais Aviācijas institūts, kurā gatavoja tiešām augstas klases speciālistus. Tagad mēs sakām, ka tā ir Aviācijas akadēmija, kurā gatavo starptautiski atzītus speciālistus. Es gribētu zināt, kas tad tos gatavo tagad, jo tie mācībspēki, kas tur agrāk strādāja, visi ir prom! Tagad būtībā būtu pareizi, ja šāda fakultāte tiktu izveidota Universitātē. Un man ir žēl, ka es no šīs tribīnes nedzirdu kādu... nav neviena, kas iznāktu priekšā... un es domāju, ka tas noteikti varētu būt Vaivada kungs, kas varētu pastāstīt, kāda ir kārtība, piemēram, Amerikas augstskolās. Universitāte - tā stāv pāri visām, un Latvijā arī ir Universitāte, kas stāvēja pāri visām, arī toreiz, brīvvalsts gados, pirmajos brīvvalsts gados, un, ja ir universitāte, tad universitātē var iegūt visa veida izglītību. Bet mēs esam maza valstiņa, un mums visiem ir tāda gribēšana būt par priekšniekiem, un tā gribēšana visiem būt par priekšniekiem ar augstiem nosaukumiem izraisa to, ka visi rektori... ir milzīgi daudz profesoru, Zinātņu akadēmijā tagad tas ir vesels organisms, kur ir milzīgs skaits akadēmiķu. Agrāk tas tā nebija, agrāk bija limitēts skaits - 28 akadēmiķi drīkstēja vispār būt, un tikai tad, ja kāds nomira, drīkstēja izvēlēt jaunu. Tagad paši savā starpā vēlē visus, kurus grib. Līdz ar to mēs esam, pirmkārt, visu šo sistēmu Latvijas ietvaros pataisījuši, manuprāt, neatbilstošu starptautiskajai kārtībai, un, otrkārt, esam to pataisījuši par švaku. Jo, ja katrs var būt kaut kādā nelielā, skaitliski nelielā, organismā gan par rektoru, gan par profesoru un visus šos titulus var samērā vienkārši dabūt, tad arī visām tām organizācijām nekāda īpaša spēka nav. Latvijā ir būtībā divas lielās augstskolas - Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte -, kuras ir ar ilgām, vecām tradīcijām, un mani šajā sakarā pārsteidza Siliņa runa, kurā viņš sacīja, ka beidzot Latvijā parādīsies augstskola normālā Eiropas līmenī. Kāpēc tad mēs nepieliekam pūles, lai šajā Latvijas Universitātē attiecīgajā fakultātē normālā Eiropas līmenī gatavotu speciālistus? Es neredzu šķēršļus, lai uz šejieni uzaicinātu ārzemju mācībspēkus. Varētu uzaicināt ārzemju pasniedzējus, profesorus, un, ja nu mēs tā nolemjam, jo tas veicinātu Latvijas izglītības attīstību, tad varētu atbrīvot viņus visus no nodokļu maksāšanas. Arī to varētu darīt attiecībā uz Universitāti, un tad šie paši profesori lasītu šīs lekcijas arī Universitātē. Un kāpēc ne? Bet šāds jautājums vispār netiek apspriests. Tātad Universitāte tiek atstāta tādā pabērna lomā, lai ķepurojas pati, kā var un māk, un lai saņem tās mazās algas, kā var un māk, un lai cīnās par tiem nedabūjamajiem budžeta līdzekļiem priekš remontiem, kā var un māk, bet mēs veidojam vienu atsevišķu elites skolu! Tagad - par šo elites skolu. Es jau pašā sākumā teicu, ka man nav nekas pret to, ka šāda skola izveidojas. Man ne tikai nav nekas pret to, man viņa patīk, man tā ļoti patīk! Ir ļoti labi, ka Zviedrija ir iedalījusi šo naudu, un tas ir visnotaļ apsveicami, bet ir vairāki momenti, kuriem es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Nevar būt tomēr tāda lieta, ka mēs šādu skolu dibinām, nosaucot to tādā vārdā, kādā tā nesaucas Zviedrijā. Zviedrijā to nesauc par augstskolu, un tam ir ļoti nopietni iemesli, jo... es jau jums teicu un vēlreiz saku - es varu sākt ar Amerikas sistēmu un varu Eiropas augstākās izglītības sistēmu jums paskaidrot ar visiem zīmējumiem un shēmām, lai jūs redzētu, kur katra lieta iederas. Universitāte ir tā, kurā var iegūt visa veida augstāko izglītību, un, ja tas notiek citās, tad tam ir nepieciešami ļoti nopietni lēmumi, lai varētu iegūt, piemēram, doktora diplomus. Es domāju, ka šajā Stokholmas skolā doktora diplomu iegūt nevar, un tāpēc, neskatoties uz to, ka mēs šeit arī dibinām tādu filiāli, mums tomēr būtu jābūt kaut kādai ekvivalentai attieksmei pret šo Stokholmas skolu. Un tāpēc, ja Kiršteina kungs teica, ka tur būtu ļoti dārga braukšana un mācīšanās - tad labi, lai tā lētākā lieta arī būtu Latvijā, bet tomēr ar tādu pašu grādu sistēmu un tādu pašu kārtību, kāda Eiropā tiešām ir. Taču, ja jūs apelējat, ka šis diploms Eiropā būs tiešām ļoti ievērojams, tad es jums varu pateikt, ka tas viss vēl ir visai apšaubāmi, jo katrai skolai, katrai augstskolai ilgu gadu gaitā ir jāiekaro sava diploma slava vispār. Amerikā, neraugoties uz augstskolu milzīgo skaitu, tikai 10 ir Ivy līgas universitātes. Tikai desmit! Un tikai šo universitāšu absolventi pēc beigšanas uzreiz saņem lielu algu. Arī Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts ir ar ārkārtas pilnvarām, vispār ir tikai daži tādi tehnoloģiskie institūti, un par to mēs varētu runāt ļoti daudz. Taču šajā gadījumā, visnotaļ atbalstot šo lietu, mani uztrauc tikai tas, ka mēs mēģinām taisīt atsevišķu likumu, kuru, man liekas, nemaz nevajadzētu, jo, pirmkārt, šī skola varētu visnotaļ zelt un plaukt arī bez šī likuma, bet vajadzētu izstrādāt kopējo Augstskolu likumu, turklāt ļoti ātri. Mani uztrauc tas, ka, radot šādu izņēmumu, mēs būtībā noplicinām Universitāti, mēs viņai pagriežam muguru gan, teiksim, nodokļu likumdošanas ziņā, atļaujot vieniem nodokļus nemaksāt, bet citiem liekot atkal maksāt, un tieši ļaujot nemaksāt tiem, kuri ir bagātāki. Latvijā iebrauc ārzemju cilvēki, kas saņem lielas algas (t��pat kā "Lattelekom" gadījumā), mēs viņiem garantējam tādu pašu algu kā pasaulē, bet mēs no viņiem pat nodokļus neņemam, lai gan savas mītnes zemēs viņi visi taču nodokļus maksā! Mūsu profesors, kurš saņem 60 vai 70 latus, viņš maksā nodokļus, bet tas, kurš šeit saņems, teiksim, 10 tūkstošus dolāru varbūt par pusgadu (es domāju, pat par mazāku periodu), tas nemaksās nodokļus. Tas ir pilnīgs absurds! Tādējādi mēs visur tāpēc vien, ka paši piedalāmies šo institūciju radīšanā, būtībā apzogam Latvijas budžeta kasi un šādā veidā mēs nekādi to budžeta kasi arī nepiepildīsim. Es zinu, ka šeit zālē ir cilvēki, kuri šo augstskolu ir radījuši, kuri par tās sekmīgu darbību "deg" un ir gatavi cīnīties, un arī es visnotaļ to atbalstu, bet es tikai domāju, ka tas nav iemesls, lai šādas anormālības rakstītu likumā iekšā un līdz ar to radītu tādu situāciju, kā es jau nesen teicu, ka mūsu Universitāte līdz ar to ir daudz sliktākā stāvoklī. Tagad man ir priekšā Statūti. Man ir priekšā šīs Ekonomikas augstskolas Statūti, un šeit ir rakstīts: "1. 3. d. punkts - veikt darbības veidus saskaņā ar... un kurus paredz līguma un Satversmes noteikumi". Tātad viss jau ir - ir līgums un Satversme, tikai nav saprotams, kāpēc jārodas šādam atsevišķam likumam. Un it īpaši es to saku tāpēc, ka es nesaprotu, kā šajā situācijā, kad Latvijā ļoti švakā stāvoklī ir divas esošās lielās augstskolas, kuras krasi atšķiras no visādām citām akadēmijām... Ja mēs runājam par mācībām angļu valodā, tad es domāju, ka to šodien nekur nevajadzētu īpaši uzsvērt. Šādas mācības ir saņemamas arī citās skolās un augstskolās, tas nav tas precedents, lai runātu par atbrīvošanu no nodokļiem vai par kaut kādas ekskluzīvas situācijas radīšanu. Es domāju, ka šeit tā tieksme radīt privātu, vēlāk privātu, ekonomisku augstskolu, kura šobrīd pēc starptautiskā standarta nav augstskola, atvainojiet mani... Viņa nav augstskola, ja mēs viņu salīdzinām ar Zviedriju. Viņa nav augstskola, bet viņu varētu censties radīt par augstskolu, taču nevis ar šāda likuma palīdzību. Es domāju, ka to visu var darīt šajā augstskolā, pasludinot iespējas un arī līgumā to ierakstot, ka var aizstāvēt doktora grādus, un pēc tam šos diplomus attiecīgās izglītības kvalifikācijas dēļ mēģinot celt augstāk, bet tam jānotiek ilgu gadu laikā, to var darīt tie cilvēki, kuriem šie diplomi jau ir. Es domāju, ka šī augstskola, protams, ir iecerēta arī kā vieta, kur varētu tikt rakstītas labas programmas, starptautiski atzītas ekonomiskas dabas programmas, pašreizējai valdošajai partijai, bet vēlāk, es domāju, ne tikai tai. Es domāju, ka tur arī citi varēs strādāt. Arī tāda vieta ir vajadzīga, jo būtībā pašreiz ir jāatzīst, ka divos gados nekādas īpaši nopietnas ekonomiskas programmas par valsts taktikas un stratēģijas attīstību uzrakstītas nav. Ir tikai tādas īslaicīgas... ir tikai stumdīšanās un stāvokļa izskaidrošana. No šāda viedokļa, protams, to visu varētu atbalstīt, un es vēlreiz lūdzu ar šāda likuma palīdzību nenoniecināt esošās divas milzīgās augstskolas - Universitāti un Tehnisko universitāti, un es esmu pārsteigts par to, ka es nedzirdēju šeit viņu aizstāvēšanu. Paldies.".
• 1995_08_10-seq46 language "lv".
• 1995_08_10-seq46 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1995_08_10-seq46 mentions Q211.
• 1995_08_10-seq46 mentions Q2660080.
• 1995_08_10-seq46 mentions Q193089.
• 1995_08_10-seq46 mentions Q34.
• 1995_08_10-seq46 mentions Q498407.
• 1995_08_10-seq46 mentions Q1754.
• 1995_08_10-seq46 mentions Q404542.