Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_10-seq36> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1995_08_10-seq36 type Speech.
- 1995_08_10-seq36 number "36".
- 1995_08_10-seq36 date "1995-08-10".
- 1995_08_10-seq36 isPartOf 1995_08_10.
- 1995_08_10-seq36 spokenAs 90.
- 1995_08_10-seq36 spokenText "Labrīt, godātais Prezidij un cienījamie kolēģi deputāti! Es ļoti gribētu, lai viss, ko es teikšu, būtu mana kļūda, taču man šķiet, pat ar visu cieņu pret Ziemeļvalstīm un to, kā mēs šobrīd ar tām sadarbojamies... es šajā piedāvātajā likumprojektā saskatu zviedru laiku atgriešanos Latvijā. Tam ir vēsturiska saistība un vēsturiska nozīme. Es negribētu neko pārspīlēt, un, kā jau es teicu, es vēlētos, lai šī mana frāze būtu labākajā gadījumā varbūt tikai kļūda, taču es neredzu šobrīd to kā kļūdu, bet redzu to kā tīšu, apzinātu rīcību, kuru centīšos pamatot. Ja jau ir īsti vēsturiska situācija, tad patiešām tā tāda arī ir attiecībā uz šo augstskolu. Vispirms ir līgums, tad ir statūti, un visbeidzot ir vēl arī likums, lai nostiprinātu visu to ar izņēmuma situāciju salīdzinājumā ar visām pārējām augstskolām, kas ir mūsu valstī. Jautājums - kādēļ? Ar kādu nolūku? Referents mums centās skaidrot un pamatot, kāpēc vajag šo īpašo likumu, un pamatojums, kas bija viskorektākais un patiesībā tāds, uz kuru mēs allaž ejam, pieņemot katru likumu, proti, lai nostiprinātu arī augstskolu juridisko bāzi, - tas ir pieņemams kā formāls pamatojums. Taču, skatoties pēc būtības, es diemžēl nesaskatu, ka tas tā būtu. Es šajā piedāvātajā likumprojektā saskatu, ka tie ir apstākļi, kuros Zviedrija, darīdama labu darbu, piedāvādama veiksmīgu projektu attiecībā uz Ekonomikas augstskolu... lai gan es nezinu, par kuru no augstskolām man tagad runāt - vai par Stokholmas vai par Rīgas. Negribu atkārtot, ko teica Kreituses kundze, bet patiešām nevar izsecināt, vai šis ir likums par vienu augstskolu vai par divām augstskolām. Un, ja par vienu, tad - kuru? Nosaukumi ir pilnīgi atšķirīgi, tātad, iespējams, arī mērķi ir atšķirīgi, atbilstoši nosaukumam katrā reizē citi. Tad es varu secināt tikai to, ka Zviedrijā acīmredzot vairs nav bijis iespējas, nav bijis bāzes, nav bijis teritorijas (dažādās nozīmēs), kur izvietot šāda veida augstskolu. Taču savas valsts vārda popularitāti var vairot arī citur, ja tam dod atļāvumu. Es to saprastu tad, ja mūsu līgumā būtu paredzēta 51 daļa Latvijas tiesībām un 49 - Zviedrijai, taču viss ir pilnīgi otrādi. Ja mums Latvijā būtu Augstskolu likums, kuram tiktu pielāgoti šie statūti un šis līgums... pat tad, ja tas būtu noslēgts, pirms mēs pieņemam Augstskolu likumu, tas būtu jāsalāgo atbilstoši mūsu valstij. Arī tad, ja mēs piedalāmies kādā starptautiskā projektā. Nākamais jautājums - kāda tad ir Latvijas ieinteresētības daļa šajā Ekonomikas augstskolā? Man ļoti gribētos redzēt... gribētos, lai patiešām būtu tā bāze jeb tas pamats, balstoties uz kuru mēs varam cerēt uz rezultātu - Latvijai nepieciešamo ekonomiski izglītoto cilvēku sagatavošanu, bet pagaidām es to tā neredzu. Tādēļ ka, ja šis kritērijs ir angļu valoda kā mācību valoda - un pilnībā piekrītu, ka tādam tam vajadzētu būt, - tad, atceroties mūsu vakardienas diskusijas un analizējot to, ko mēs šobrīd struktūras ziņā piedāvājam izglītības politikai valstī kā tādai, ir jāsaka - diez vai mēs no Latvijas novadiem varēsim ar šāda līmeņa prasībām atlasīt šos studentus, kuri būs spējīgi pretendēt iekļūt šajā augstskolā un, būdami līdzvērtīgi mūsu ārzemju kolēģiem, iegūt šo izglītību šajā augstskolā. Es varbūt nedaudz pārspīlēšu, bet es šajā piedāvātajā likumprojektā saskatu nelielu ļaunprātību attiecībā pret pārējām Latvijas augstskolām. Varbūt tas ir par stipru teikts - vēlreiz atvainojos! -, taču citādi es to pagaidām neredzu. Un, ja mēs runājam par priekšrocībām, tad ir jāsaka, ka pamatojums šīm manām bažām un aizdomām ir šā likuma 35. pants, kurā ir runa par īpašumu, finansēm un saimniecisko darbību. 35. pants: Rīgas Ekonomikas augstskolas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs. Par procentu daļām - tātad ietekmes sfērām un interesēm. Tās, kā es jums minēju, ir atbilstoši procentiem - 51 un 49 par sliktu Latvijai. Un 41. pants pilnā redakcijā skan ārkārtīgi pārliecinoši un iespaidīgi: Rīgas Ekonomikas augstskolai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos, īpašumu pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm. Tas jau ir, un vēl klāt saskaņā ar līguma pantu... un te nu ir tas līgums, kuram ir nepieciešams likums kā pastiprinājums, lai patiešām nevarētu vairs ne pret ko iebilst. Augstskolai ar it sevišķi šādiem atvieglojumiem... Pirmkārt, kā bezpeļņas sabiedrība tā ir atbrīvota no visiem nodokļu maksājumiem. Otrkārt, augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā nemaksā nodokļus un ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām, atļaujām dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā. Un visbeidzot trešais: augstskola ir atbrīvota no visiem muitas un ievedmuitas nodokļiem un nodevām, kā arī nodokļiem par skolas rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu. Šis ir likumprojekts, kuru es konceptuāli nevaru atbalstīt tādēļ, ka tas piedāvātajā variantā nav par labu Latvijas valstij. Taču Augstskolu likums, kurā būtu vieta arī Ekonomikas augstskolai Latvijas interesēs, - tas mums ir ārkārtīgi nepieciešams, un, jo ātrāk būs gatavs Augstskolu likums, kurā būs paredzēta līdzsvarota un līdzvērtīga augstskolu pārstāvēšana un kurā būs ņemtas vērā arī tās intereses, kuras mums ir starptautisko līgumu sakarā (un tāds tātad ir bijis arī šis), jo vairāk mēs salāgosim mūsu valsts intereses ar to, ko mums piedāvā tad, kad citiem vairs nav teritoriālās iespējas izvietot savas intereses, un jo mēs vairāk iegūsim. Es aicinu neatbalstīt konceptuāli šo likumprojektu un sagatavot to atbilstoši cieņai pret valsti. Paldies par uzmanību.".
- 1995_08_10-seq36 language "lv".
- 1995_08_10-seq36 speaker Anta_Rugate-1949.
- 1995_08_10-seq36 mentions Q211.
- 1995_08_10-seq36 mentions Q2660080.
- 1995_08_10-seq36 mentions Q34.
- 1995_08_10-seq36 mentions Q1754.