Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_10-seq28> ?p ?o. }

• 1995_08_10-seq28 type Speech.
• 1995_08_10-seq28 number "28".
• 1995_08_10-seq28 date "1995-08-10".
• 1995_08_10-seq28 isPartOf 1995_08_10.
• 1995_08_10-seq28 spokenAs 77.
• 1995_08_10-seq28 spokenText "Godājamo Prezidij, godātie kolēģi! Tātad jums tiek piedāvāti veseli trīs dokumenti - 651., 651. -a un 651. -b. Varbūt īsi par to vēsturi. Tātad 1993. gada 30. jūnijā tika parakstīts starpvaldību līgums par Rīgas Ekonomikas augstskolas izveidi Rīgā, kas paredzēja, ka uz vienādiem dibināšanas nosacījumiem no Latvijas valdības puses un Zviedrijas valdības puses tiks izveidota jauna augstskola, moderna augstskola, kurā Zviedrijas valdība ir devusi garantijas pirmajos trīs gados ieguldīt 45 miljonus, vispār ir saņemtas garantijas, ka Zviedrijas valdība sniegs finansiālu atbalstu 10 gadus šīs augstskolas darbam. Ar to faktiski tika ievadīts viens no lielākajiem Zviedrijas starptautiskās sadarbības projektiem izglītībā, un nepārprotami tas ir vislielākais šāds sadarbības projekts Latvijā. Nākošais solis, protams, bija tīri tehnisks, tas ir, tika sagatavota mācību bāze - ēka Strēlnieku ielā 4a, un pagājušā gada 8. novembrī tika oficiāli atklāta šī augstskola. Ņemot vērā to, ka šī augstskola ir veidota uz starptautiskās vienošanās pamata un ka pamatā zinātniskais un intelektuālais potenciāls, tas ir, mācību spēki, patlaban, sākotnējā periodā, ir no Zviedrijas puses, tad arī pati augstskola ir veidota uz Stokholmas Ekonomiskās augstskolas bāzes. Līdz ar to veidojas situācija, ka šī ekonomiskā augstskola ne pēc savas struktūras, ne pēc mācību valodas, ne arī pēc dibināšanas procedūras pašreiz neiekļaujas esošā Izglītības likuma ietvaros, šī augstskola pārsniedz tos, un arī jaunais sagatavotais Augstskolu likums nevar aprakstīt šādu konkrēto situāciju, tāpēc līdz ar to veidojas situācija, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas darbība ir ar nepietiekošu juridisko bāzi, bet atsevišķs, varētu teikt, šis darbības veids ir pretrunā ar jau sagatavoto Augstskolu likuma projektu. Lai novērstu šādu situāciju, ir tikai viens ceļš, ja ir kaut kādas pretrunas ar likumu, tad viņas var tikai fiksēt ar citu likumu. Ņemot vērā šī projekta starptautisko nozīmību, to, ka arī Latvijai tas ir ļoti svarīgs un nozīmīgs izglītības projekts, ir skaidrs, ka bija iespējams tikai viens - mēs lai varētu tiešam leģitimēt un nostiprināt šo juridisko bāzi Rīgas Ekonomikas augstskolas darbam, ir nepieciešams sagatavot šādu likumprojektu. Likumprojekta sagatavošanā piedalījās abas puses, tas ir, juristi no Latvijas un arī pārstāvji no Stokholmas Ekonomiskās augstskolas, un faktiski šis ir ilgstoša darba, zināmā mērā arī kompromisa rezultātā sagatavots likumprojekts. Jā, no vienas puses, veidojas it kā paradoksāla situācija, ka mēs atsevišķai augstskolai sagatavojam un it kā piedāvājam pieņemt īpašu likumprojektu. Līdz ar to it kā paveras ceļš, it kā rodas precedents, ka arī cita veida augstskolas, kas varētu veidoties vienalga kā, arī pretendēs, lai arī par tām tiktu pieņemts īpašs likums. Taču es gribu uzsvērt pilnīgi pretējo - ar šāda likuma sagatavošanu un iesniegšanu tiek skaidri un gaiši noteikts, ka jebkuras atkāpes no Augstskolu likuma, no Izglītības likuma, būs nepieciešams akceptēt visaugstākajā likumdevējā, tas ir, Saeimā. Ar to mēs faktiski nostiprinām visu augstskolu juridisko bāzi, ar to mēs skaidri un gaiši pasakām, ka jebkura atkāpe tik un tā būs lemjama šeit, nevis ar zemāka līmeņa noteikumiem. Un šajā sakarā es domāju, ka tas ir korekts un pareizs ceļš, lai tiešām nepieļautu šīs augstskolu sistēmas, ja tā varētu teikt, zināmu disipāciju, kas arī zināmā mērā ir sākusies ar ļoti lielu skaitu dažādu privāto augstskolu. Tāpēc jaunais augstskolu likuma projekts paredz stingru un skaidru kārtību šādas augstskolas darbības un juridiskā statusa noteikšanai, tālāk ievadot akreditācijas procedūru, pie tam - starptautisku akreditācijas procedūru, lai mūsu augstskolu sistēma pamazām tiktu saskaņota, arī iekļautos starptautiskajā Eiropas augstākās izglītības sistēmā. Galvenie momenti, kas šajā likumā tiek atspoguļoti, protams, ir fiksēti, un tā ir šī juridiskā dibināšanas bāze. Nākošais ir tas, ka apmācību valoda ir angļu valoda, un šī augstskola savā darbībā jau ar šo gadu orientējas uz augsti profesionālu ekonomistu kadru sagatavošanu ne tikai Latvijai, bet arī kaimiņvalstīm - Igaunijai un Lietuvai. Līdz ar to ir skaidrs, ka cita mācību valoda šeit nevar būt. Tālāk. Arī pārvaldes struktūra šajā augstskolā tomēr pamatā ir ņemta no Stokholmas Ekonomikas augstskolas piemēra. Līdz ar to tie ir galvenie momenti, kas šajā likumā ir ietverti. Var, protams, diskutēt par atsevišķām šā likuma normām, un te ir vairākas normas, kas, arī manā izpratnē, ir diskutējamas. Sevišķi, ja mēs runājam par likumā ietvertajiem atvieglojumiem, kas ir fiksēti 41. pantā. Es domāju, ka, runājot par atsevišķu augstskolu, šāda norma būtu nevietā, taču acīmredzot šādi atvieglojumi ir jāparedz arī jaunajā Augstskolu likumā, kas attiecas uz visām augstskolām, bet es domāju, ka, arī diskutējot par atsevišķām šā likuma normām, mums šodien ir konceptuāli jāizšķiras par šāda likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, tas ir, konceptuāli. Jūs droši vien esat iepazinušies arī ar Rektoru padomes publicēto paziņojumu - nostāju, kurā Rektoru padome iebilst pret šāda likuma pieņemšanu, tieši baidoties no precedenta attiecībā uz atsevišķas augstskolas darbības regulāciju ar likumu, kā arī iebilst pret to, ka šajā likumā ir arī šīs atvieglojumu normas, kas it kā neskar citas augstskolas. Šiem iebildumiem arī es personīgi piekrītu, un, gatavojoties otrajam lasījumam, mēs noteikti varam ņemt visu to vērā. Arī pēdējā... Es te nevaru pārkliegt...".
• 1995_08_10-seq28 language "lv".
• 1995_08_10-seq28 speaker Janis_Vaivads-1946.
• 1995_08_10-seq28 mentions Q822919.
• 1995_08_10-seq28 mentions Q211.
• 1995_08_10-seq28 mentions Q2660080.
• 1995_08_10-seq28 mentions Q37.
• 1995_08_10-seq28 mentions Q191.
• 1995_08_10-seq28 mentions Q193089.
• 1995_08_10-seq28 mentions Q34.
• 1995_08_10-seq28 mentions Q1754.
• 1995_08_10-seq28 mentions Q3931927.