Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_10-seq201> ?p ?o. }

• 1995_08_10-seq201 type Speech.
• 1995_08_10-seq201 number "201".
• 1995_08_10-seq201 date "1995-08-10".
• 1995_08_10-seq201 isPartOf 1995_08_10.
• 1995_08_10-seq201 spokenAs 77.
• 1995_08_10-seq201 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es uz šo problēmu skatos mazliet savādāk, no cita leņķa. Šā likuma mērķis ir noteikts 2. pantā, un šis mērķis ir šāds: 1) ierobežot vides piesārņošanu; 2) samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu; 3) atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā; 4) veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu. Caur šādu prizmu es gribētu skatīties uz šo likumu. Gribētu vērtēt, kādas sekas varētu slēpties aiz tiem skaitļiem, kas ir minēti pielikumā. Pirmās sekas būs obligāti, no tām mēs neizbēgsim: tātad patērētāji jutīs, ka paaugstināsies cenas attiecībā uz šiem kurināmā veidiem, kuriem mēs ieliekam šos skaitļus... Otrās sekas. Tas var ietekmēt attiecīgo kurināmā patēriņa daudzumu. Var notikt pāreja uz cita veida kurināmo. Trešās. Valstij kopumā vajadzēs ar savu budžetu pabalstīt maznodrošinātos, jo pieaugs cenas kurināmajam un līdz ar to pieaugs arī cenas siltumam. Ceturtās. Tās var nebūt tiešā ietekmē. Ceturtā ietekme varētu būt šāda: tas var izraisīt nelielu visa veida kurināmā cenu celšanos. Pamatošu, kāpēc. Kā jūs atceraties,1992. gada sākumā bija krass dabasgāzes cenas pieaugums, ko mēs visi maksājām un kas sasniedza 20 rubļus par kubikmetru, tagad tas būtu 10 santīmi. Šajā laikā notika tāds process, ka krasi samazinājās dabasgāzes patēriņš un pieauga mazuta patēriņš. Kas līdz ar to notika? Vajadzēja samazināt cenu dabasgāzei. Bet visiem šiem kurināmā veidiem, kas bija lētāki, - akmeņoglēm, mazutam - cena pamazām cēlās. Tagad šīs cenas ir pēc tirgus apstākļiem daudzmaz izlīdzsvarojušās: vienam kurināmā veidam ir lielāka siltumspēja un lielāka cena, otram ir mazāka siltumspēja - mazāka cena. Bet kopumā visi šie kurināmo veidi ir apmēram tuvi vērtības ziņā. Es uzdošu jautājumus un konkrēti katru savu priekšlikumu mēģināšu analizēt. Es gribu jautāt: vai mēs piesārņojam dabu ar akmeņoglēm un mazutu, un šķidro kurināmo tik daudz un tādā līmenī, lai mums tagad vajadzētu kardināli mainīt situāciju valstī? Turklāt - vai tas ir jādara šodien, šodienas apstākļos? Otrs. Vai vēlamies pāriet uz cita veida kurināmajiem šā iemesla dēļ, ka mainām šos nodokļu lielumus? Trešais. Vai mēs tie, kas patērē un ražo siltumu un kurināmo, pelnām tik daudz, ka mums varētu atņemt šos līdzekļus? Ceturtais. Tā, kā šeit bija sākumā, Graudiņa kunga priekšlikumos: vai ar šiem iekasējumiem tiks risināti tieši gaisa piesārņojuma jautājumi attiecībā uz to, ko šie kurināmie var izdarīt? Es saprotu, ka ar šiem iekasējumiem vairāk tiks iekasēts kopējā budžetā un varbūt tiks risinātas citas dabas aizsardzības problēmas. Es piekrītu tam viedoklim, ka principā mums vajadzētu ievērot to, kas notiek Eiropā, to, kas notiek pasaulē un nedaudz pieradināt sevi un arī visas valsts iedzīvotājus pie tā, ka ir tādi kurināmie, kas piesārņo vidi vairāk, un tādi, kas piesārņo vidi mazāk, un tādi, kas varbūt nepiesārņo to nemaz. No šā viedokļa arī ir radušies mani priekšlikumi. Bet šai pārejai vajadzētu notikt pakāpeniski - spriežot pēc reālā kaitējuma un pēc mūsu reālajām iespējām. Bet galvenais ir nepieļaut tādu situāciju, ka mēs nepamatoti pārejam no viena kurināmā veida uz otru tieši šādu iemeslu dēļ. Un tagad - par tabulu. 7. tabulā mans pirmais priekšlikums ir par akmeņoglēm. Tātad komisija ierosina: 2 lati par tonnu, plus vēl par sēra saturu. Es ierosinu: par akmeņoglēm 50 santīmu par tonnu un 20 santīmu par sēra saturu - par tonnu. Pēc pagājušā gada pārskata datiem, mēs akmeņogles esam izmantojuši savā bilancē 6% robežās. No šiem 6% iedzīvotāji ir nopirkuši 22%, un attiecībā uz šiem iedzīvotājiem noteikti pieaugs kurināmā cena akmeņoglēm. Ja pieņem tā, kā komisija ir pieņēmusi, tad pie vidējās kurināmā - cenas 36 latiem - un sēra satura... tāds, kāds ir komisijas ieteiktais... kurināmais sadārdzināsies par 7,6%. Manā variantā sadārdzināsies par 2,2%. Vai mūsu valstī šā kurināmā ir tik daudz, ka visa valsts ir, teiksim, noklāta, ar akmeņoglēm? Es domāju, ka tā tas nav. Pie mums sen ir notikusi pāreja uz centralizētu apkuri, mums 1989. gadā vai 1990. gadā dabasgāze bija gandrīz 50% no kopējās bilances. Mums ir likvidēti šie perēkļi, kas piesārņo lielos daudzumos dabu. Mans priekšlikums par šo punktu tātad ir 50 santīmi par tonnu un 20 santīmi par procentuālo sēra daudzumu akmeņoglēs. Otrais priekšlikums - kūdra. Es neesmu rēķinājis, cik tas sadārdzinās, bet mums ir apkurē jāizmanto vairāk kūdras tādēļ, ka tas ir vietējais kurināmais, un, cik es zinu, ir kūdra, kuru nevar izmantot citām vajadzībām, kas izmantojama tikai apkurei. Un mums šis process ir jāpaātrina, nevis jāpalēnina, uzliekot mākslīgi kaut kādus "grožus". Trešais priekšlikums - par mazutu. Mazuta mums ir kādreiz kopējā bilancē bijis mazāk. Tagad, pēdējā gada laikā, pēdējo divu gadu laikā, tā daudzums ir pieaudzis vairāk par dabasgāzi. Kāpēc? Cenu dēļ. Es uzskatu tā, ja mēs gribam tiešām būt godīgi un dabu mazāk piesārņot ar sēru, kas rodas, sadedzinot mazutu, samazināsim monopola cenu dabasgāzei, panāksim to pašu efektu! Un nevienam nepalielināsies cena. Ceturtais - šķidrie kurināmie. Šķidro kurināmo mums ir, kā es uzzināju, ne vairāk kā 3% kopējā bilancē. Tie jau tik un tā ir... No šķidrajiem kurināmajiem mēs Latvijā jau pēdējos 10, pat 15 gados esam mēģinājuši atteikties. Ja mēs tagad pieliksim vēl šo pusotru latu, tas to procesu vienkārši paātrinās. Bet kādu labumu mēs iegūsim? Iedzīvotāji, kas patērē šķidro kurināmo Līvānu mājās, būs spiesti - un jau ir spiesti - mainīt savus apkures radiatorus, tātad būs kapitāli ieguldījumi. Par dabasgāzi. Priekšlikums par dabasgāzi ir vienīgais, kurš... Spuģa kunga un Graudiņa kunga priekšlikumi atbalstīti... Par to paldies. Es domāju, ka jūs, cienījamie deputāti, man palīdzēsiet, nobalsosiet par maniem priekšlikumiem. Ja jūs vispār gribat balsot "pret"... var būt, ka šeit tas ir pārāk stingri, es jums nosaucu šos procentus. Attiecībā uz mazutu šis pieaugums būs, manā variantā, 2,9%, bet, tā kā privātajiem mēs mazutu nepērkam, bet pērkam siltumu, šis sadārdzinājums siltumam - 13,5 lati par gigakaloriju - veidos pusotru procentu, bet tas varbūt mūs ievirzīs kaut kādā kārtībā, un var būt, ka ir vajadzīgi tiešām līdzekļi arī dabas aizsardzībai, kaut arī tie tiks, es saprotu, pārdalīti citām vajadzībām. Paldies par uzmanību.".
• 1995_08_10-seq201 language "lv".
• 1995_08_10-seq201 speaker Modris_Spugis-1952.
• 1995_08_10-seq201 mentions Q211.
• 1995_08_10-seq201 mentions Q193089.