Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_10-seq194> ?p ?o. }

• 1995_08_10-seq194 type Speech.
• 1995_08_10-seq194 number "194".
• 1995_08_10-seq194 date "1995-08-10".
• 1995_08_10-seq194 isPartOf 1995_08_10.
• 1995_08_10-seq194 spokenAs 38.
• 1995_08_10-seq194 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Mēs, Demokrātiskā partija "Saimnieks", ne jau pirmo reizi būtībā ierosinām šo sadaļu strīpot, un tam ir visai nopietni pamatojumi, un tie pamatos tika izteikti jau pagājušajā reizē, tāpēc mazliet izsauc izbrīnu šāda kaismīga turēšanās un mēģinājums tomēr šo nodokli kaut kādā veidā iekasēt. Mēs jau iepriekš pamatojām, ka teiktais par pāreju uz gāzi neiztur kritiku, jo tas ir saistīts gan ar gāzes vadu vilkšanu, gan ar visām cenām sakarā ar šo darbību, un tas nekādi nav pasakāms tādā veidā, kā iepriekš tika pamatots - lai būtu tīrāks apkures veids, tad pārejiet uz gāzi! Es domāju, ka te nevajadzētu sākt skaidrot to situāciju, kāda ir pāreja uz gāzi Latvijā attiecībā uz visu maģistrālo līniju vilkšanu un tā tālāk. Tas daudzās vietās vienkārši nav samaksājams. Un šis nodoklis visvairāk gulstas, protams, uz tiem cilvēkiem, kuriem ir kaut kādas privātmājas - lielākas vai mazākas - un kuri jau tāpat nevar viņas apkurināt, kur ir veci cilvēki. Es varu tikai tādu piemēru minēt, ka, piemēram, Jūrmalā, lai nopirktu priekš ziemas 3,5 tonnas akmeņogļu ar 50% atlaidi, pensionāram ir jāsamaksā 95 lati. Un es domāju, ka mēs, šo lietu šādā veidā virzot, pavisam esam atrāvušies no reālās dzīves, no tās situācijas, kādā ir šie pensionāri. 95 lati ir ar atlaidi, bet ar 3,5 tonnām ir diezgan grūti iztikt tādai vidusmēra mājiņai. Un tas jau nav vienīgais. Es domāju, ka šādam nodokļu iekasējumam kā obligātas sekas būs inflācijas procenta palielināšanās un sekojoša īres cenas palielināšanās. Arī visas tālākās izmaiņas produkcijas cenā, jo degviela pamatā ietilpst visur, vienalga, vai tā ir dīzeļdegviela, vai tas ir mazuts, vai tās ir akmeņogles, tas viss ietilpst apkurē, un es domāju, ka kritiku šajā situācijā neiztur mēģinājums pamatot šo nodokļu iekasēšanu ar traģisku apkārtējās vides piesārņotību, jo nav parādīts, kas tad tiks par šiem līdzekļiem darīts, lai šī apkārtējās vides piesārņotība samazinātos. Jo, kā jau mēs runājām, par pāreju uz gāzi šeit nevar būt runas, jo tie, kuri ierosina šo iekasējumu, nevar parādīt, kā to izdarīt. Būtībā tas atkal ir, mūsu izpratnē, tāds pārprasts, es gribētu teikt, nekontrolēts vienas ministrijas mēģinājums kaut ko darīt savas ministrijas interesēs un savā labā, un es to liktu vienā rindā ar mēģinājumu iekasēt pievienotās vērtības nodokli, par kuru mēs tikko kā runājām pagājušajā reizē un attiecībā uz kuru mēs redzam, ka tas neiztur kritiku nekādā veidā. Paši Ministru kabineta locekļi nevar pamatot, kāpēc viņš tāds būtu jāievieš, tāpat kā tagad medicīnas aprūpes sadārdzināšanos. Turklāt tas viss tiek vienā laikā plānots - pirms gaidāmās ziemas, sākot ar gaidāmās ziemas, teiksim, 1. janvāri. Es domāju, ka šeit vispirms vajadzētu iznākt priekšā un nosaukt, kādas summas tad tiks iekasētas sakarā ar šādu pāreju. Vai tas ir rēķināts, kur tās summas parādās, kādas tās būs, kādu tās labumu dos vai nu ministrijai, vai kādam citam. Šādu pamatojumu mēs neesam dzirdējuši. Mēs, protams, te redzam ciparus, bet mēs neesam dzirdējuši arī to, kādā veidā tad, iekasējot šo konkrēto naudas summu, tiks strādāts, lai tas kaitējums apkārtējai videi samazinātos. Es domāju, ka tas būtībā ir liekams klāt pie tās pašas "ķēdes", kuru es saucu par nespēju korekti pārvaldīt valsti. Būtībā mums ir nespēja iekasēt budžeta naudu, un tad mēs ķeramies pie viena un tā paša salmiņa - mēs ķeramies pie nodokļu paaugstināšanas, un pašreiz mēs esam jau ne tikai tajā stadijā, ka Finansu ministrija visu laiku izdomā prātīgus nosaukumus, kāds bija pievienotās vērtības nodoklis apgrozījuma nodokļa vietā... Tā mēs varam sacensties asprātībā, bet pašreiz mēs redzam, ka arī atsevišķas ministrijas te pievienojas un sacenšas asprātībā, kādā veidā izgudrot šādus nodokļus. Šeit, protams, var kaut ko mēģināt pamatot ar kārtību Eiropā, bet es vēlreiz atkārtoju to, ko es esmu teicis šeit no tribīnes ne vienreiz vien, - kārtība Eiropā ne visur ir attiecināma uz mums šodien un uz šo mūsu ziemu, jo mums nav tādas algas, un tie cipari, ko es jums tikko nosaucu, kādi tie ir kaut vai par akmeņoglēm, kuru normālā cena pašreiz ir 45-50 lati par tonnu, tie nav samaksājami tiem cilvēkiem, kuriem tas ir jādara un kuriem tās ir jāpērk. Tā ka es domāju, ka šeit vajadzētu pieiet šim jautājumam saprātīgi un vispirms uzklausīt, kādas summas tad ir plānots iekasēt šādā gadījumā, vai vispār šo 7. pielikumu svītrot, tā, kā mēs to jau ierosinājām pirms tam. Mēs neredzam šeit to traģisko kaitējumu, kas nav izvērtēts šeit. Tas ir pasniegts visai vispārīgi, bet mēs redzam šeit gribēšanu iekasēt naudu, nerēķinoties ar reālo naudisko situāciju valstī. Paldies.".
• 1995_08_10-seq194 language "lv".
• 1995_08_10-seq194 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1995_08_10-seq194 mentions Q211.
• 1995_08_10-seq194 mentions Q193089.
• 1995_08_10-seq194 mentions Q2021893.
• 1995_08_10-seq194 mentions Q29552.