Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_09-seq288> ?p ?o. }

• 1995_08_09-seq288 type Speech.
• 1995_08_09-seq288 number "288".
• 1995_08_09-seq288 date "1995-08-09".
• 1995_08_09-seq288 isPartOf 1995_08_09.
• 1995_08_09-seq288 spokenAs 129.
• 1995_08_09-seq288 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Protams, pašlaik, ja mēs skatāmies uz šo pensionāru likteni, kāds nu tas šodien ir, tad mēs skaidri redzam, ka te ir ļoti lielas problēmas. Ļoti daudzas grūtības. Skaidrs ir tas, ka ir nepieciešams likums, kas ļautu garantēt pensiju saņemšanu atbilstoši ieguldītajam darbam. Un es pat teiktu vēl vairāk - atbilstoši noteiktai darba sarežģītības un atbildības pakāpei. Es saprotu, ka jaunais likums, protams, ir nākotnes likums un ka faktiski tas vairāk skar tos iedzīvotājus, kuri nākotnē saņems pensiju. Pricips jeb, kā ministrs Makarovs teica, likuma morāle faktiski šeit ir diezgan skaidri izteikta. Tas ir apdrošināšanas princips, un te viss balstās uz divām saiknēm - iemaksa un izmaksa. Tātad cilvēks savā mūžā darba laikā ir iemaksājis un vēlāk viņš adekvāti arī varēs saņemt pensiju. Un tomēr. Lai arī cik šis likums būtu varbūt pārdomāts... nākotnes vārdā - nestrādāt, man liekas, ka šobrīd ir ļoti sarežģīti un ļoti grūti ignorēt to skaudro realitāti, kāda ir pašreizējiem pensionāriem. Un tā ir viena tāda problēma, kuru šeit jau minēja Kokina kungs. Es domāju, ka katram deputātam šeit tā ir arī uzmanības centrā. Tātad faktiski šodien attiecībā uz esošajiem pensionāriem mums nav tādas saiknes, kura varētu saistīt tos ar jauno likumdošanu. Līdz ar to, teiksim, mums atliek varbūt vienīgi iespēja radīt... es pat nezinu, kā to teikt... varbūt tādu kopēju likumu, kuru pat varētu nosaukt par sociālo maksājumu likumu. Tātad šajā likumā varētu atspoguļot visu to, kas maksā, kādā apjomā maksā, kas saņem un kādas faktiski ir arī garantijas. Ļoti daudzos gadījumos šodien cilvēki strādā privātajās struktūrās, un šīs privātās struktūras, kā mēs zinām, arī bankrotē, vieni aizbēg, bet šis cilvēks faktiski paliek uz ielas; paliek uz ielas ne tikai tajā reālajā momentā, bet paliek "uz ielas" jeb ārpus šīs apmaksas sistēmas arī nākotnē savos pensijas gados. Nākošais. Šeit Endziņa kungs jau minēja tādas lietas kā, piemēram, armija, policija utt. Jā, tas ir ļoti saprotams, un ne tikai attiecībā uz šīm kategorijām. Var būt arī citas strādājošo kategorijas, kur varētu runāt par ļoti sarežģītiem, grūtiem darba apstākļiem un par augstu riska pakāpi. Šis likums gan neatrisina vienu, to, kas ir noteikts likumdošanas garantijās un normās, lai mēs radītu attiecīgi papildus... sauksim tās par resoru papildu pensijām. Tātad attiecīgais resors garantē, kādas ir... Es gribu teikt tā: ja es runāju par garantijām, tad šajā gadījumā es visu laiku runāju par valsts garantijām, par to, ko valsts garantē šajās attiecīgajās pensijās. Resoru pensijās. Protams, esošais likums absolūti neatrisina tādas lietas, tādu ļoti sasāpējušu jautājumu kā pensiju indeksāciju, faktiski šīs pensiju indeksācijas garantijas, to realizāciju. Tāpat arī pensiju diferenciācija. Kaut vai viens piemērs. Likuma noslēguma daļā ir minētas dažādas kategorijas, kurām būtu attiecīgi pensiju koeficienti, bet šeit nav minēti tādi cilvēki kā represētie. Šajā gadījumā es domāju, ka Resnā kungam būtu visvairāk ko teikt, bet acīmredzot tas paliek uz otro lasījumu, jo tomēr šāda diferenciācija, pirmkārt, jau ir nepieciešama. Nākošais. Šis likums nesniedz nekādas garantijas tiem cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, bet vēl grib strādāt. Savā laikā LNNK iesniedza likumprojektu jeb labojumus likumā par to, ka strādājošie pensionāri var saņemt pilnu pensiju un arī darba algu, no kuras tālāk nāk arī visi atskaitījumi. Tas nav realizēts. Taču tajā pašā laikā šodien, ja mēs skatāmies, tad redzam, ka reālajā dzīvē atlaišanas no darba kritērijs ir pensijas vecums. Tu esi sasniedzis pensijas vecumu, un tev saka: "Paldies par pakalpojumiem!" Tātad mūsu viedoklis ir šāds: vajadzētu paralēli izmainīt arī Darba likumu kodeksā normas, kuras garantētu darba likumdošanā aizsardzību pensionāriem, teiksim, līdz 65 gadu vecumam. Tas nav kritērijs, lai atlaistu no darba, ja tev ir pensijas vecums, ja tu esi to sasniedzis. Tātad, cienījamie kolēģi, es domāju, ka šajā gadījumā, ja mēs skatāmies šo likumprojektu, ir ļoti daudzas iebildes un ļoti daudzi papildinājumi, kādi te varētu būt. Šeit jau skāra šo sāpīgo jautājumu par vecumu, par pensijas vecumu. It sevišķi sievietēm. Jā, kolēģi, tas viss ir diskutējams jautājums. Tajā pašā laikā es gribu jums tomēr teikt, ka ir jāsper šis solis, lai mēs virzītos uz priekšu. Var jau būt, ka otrais lasījums mums pārvērtīsies par tik smagu un tik nopietnu, ka mēs šajā Saeimā tālāk arī netiksim, bet, ja mēs būtu ielikuši attiecīgās pūles... Un tās ir pūles, kuras ir ļoti sāpīgas lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, šodienas reālajam pensionāram. Teiksim, šodien pie mums nāk uz tikšanos cilvēki, kuriem pēc gada būs pensija. Viņi prasa: "Kas ar mani notiks? Ko tad jūs tur beigu beigās izdarīsit?" Es domāju, ka tāda patiešām ir lielākā cilvēku daļa Latvijā. Līdz ar to man liekas, ka šai Saeimai vajadzētu ielikt pietiekošu darbu, lai mēs varbūt vismaz pamatnostādnes varētu izdiskutēt, un tāpēc es tomēr ierosinu pirmajā lasījumā pieņemt šo likumprojektu un ļoti rūpīgi tālāk strādāt uz otro lasījumu. Ja tas izdosies šai Saeimai, paldies Dievam! Ja ne - mēs būsim izdarījuši vērtīgu darbu. Paldies par uzmanību!".
• 1995_08_09-seq288 language "lv".
• 1995_08_09-seq288 speaker Maris_Budovskis-1939.
• 1995_08_09-seq288 mentions Q822919.
• 1995_08_09-seq288 mentions Q211.