Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_09-seq280> ?p ?o. }

• 1995_08_09-seq280 type Speech.
• 1995_08_09-seq280 number "280".
• 1995_08_09-seq280 date "1995-08-09".
• 1995_08_09-seq280 isPartOf 1995_08_09.
• 1995_08_09-seq280 spokenAs 77.
• 1995_08_09-seq280 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu teikt lielu paldies Sociālo un darba lietu komisijai un Labklājības ministrijai par koncepcijas izstrādi, un nav nekādu šaubu - un es domāju, ka lielākā daļa klātesošo nešaubās par to, - ka šī koncepcija ir jāiedzīvina. Ka agri vai vēlu tas būs jārisina. Man ir sakāmais tikai par vienu jautājumu, par vienu pantu, proti, par 10. pantu dokumentā nr. 622. Godātie kolēģi, protams, priekšvēlēšanu kampaņā var politizēt, ko vien grib, - jebkuru jautājumu, jebkuru lēmumu vai likumprojektu. Taču man nav skaidrs... un šajā jautājumā es piekrītu Kreituses kundzei, kura runā par mūsu īpatnējo nostāju sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumos. Es gribētu dzirdēt, kāds ir pamatojums sieviešu pensijas vecuma paaugstināšanai par 5 gadiem, vīriešiem atstājot to pašu. Otrkārt, godātie kolēģi, jūs sapratīsiet, ka ir desmitiem tūkstošu cilvēku - ja ne vairāk -, kas dzimuši kara gados, starp viņiem ir ārkārtīgi daudz tādu, kas šodien ir bez jebkāda garantēta iztikas minimuma. Bezdarbnieki to vien gaida - šo minimālo, garantēto pensiju. Jūs man teiksiet, ka likums stājas spēkā nevis šodien, bet rīt vai parīt, vai vēl kaut kad un ka viņi necieš... Bet tad man paskaidrojiet, kāpēc likumprojekta autori ar šo kolosālo domu nav aizgājuši pie katra 1941. -1945. gadā dzimušā cilvēka, lai viņi saprot, ka tas viņus varbūt neskar tik sāpīgi tagad? Es aicinu nesteigties ar šā panta akceptēšanu apstākļos, kad cilvēki to nesaprot. Ja tas būtu izskaidrots, tad nebūtu tādas, nu, es teikšu, ne tikai neizpratnes, bet sarūgtinājuma: cilvēki ar asarām acīs runā, kāpēc tai paaudzei, kas piedzima un pirmos dzīvības gadus pavadīja visbriesmīgākajos apstākļos kara gados, tagad, kad... Es atkārtoju - nav runa par biznesmeņiem vai par budžeta iestādēs strādājošajiem, kuriem ir, varētu teikt, pietiekams vai vismaz nomināls vai minimāls atalgojums, bet runa ir par tiem, kam vispār nav nekādas iztikas. Man ir sava koncepcija, par kuru varbūt kāds varētu pasmīnēt: apturēsim šo pantu vismaz attiecībā uz 1946. gadā dzimušajiem (man ir morāls pamats tā runāt, jo es pats esmu dzimis 1946. gadā) un tad celsim līdz tiem 65!. . Bet man ļoti sāp sirds, ka mēs 1941.,1942.,1943. gadā dzimušos cilvēkus, kuriem jau tāpat ir bijusi šausmīga bērnība, tagad pakļaujam šīm, nu, es neteikšu, represijām, bet katrā ziņā grūtībām vecumdienās. Kāda bērnība - tādas vecumdienas. Ko es iesaku? Jākonsultējas ar Endziņa kungu, ar Saeimas priekšsēdētāju, ar kolēģiem deputātiem, kā to var darīt, bet es saprotu, ka jāakceptē pirmajā lasījumā, tad šis pants tiek akceptēts attiecībā uz tādu vecumu, kāds šeit norādīts. Es lūdzu dot iespēju koriģēt šo vecumu gatavojot otro lasījumu, jo par šo pantu otrajā lasījumā tādā redakcijā es nevarēšu nobalsot. Paldies.".
• 1995_08_09-seq280 language "lv".
• 1995_08_09-seq280 speaker Antons_Seiksts-1946.
• 1995_08_09-seq280 mentions Q822919.