Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_03-seq81> ?p ?o. }

• 1995_08_03-seq81 type Speech.
• 1995_08_03-seq81 number "81".
• 1995_08_03-seq81 date "1995-08-03".
• 1995_08_03-seq81 isPartOf 1995_08_03.
• 1995_08_03-seq81 spokenAs 77.
• 1995_08_03-seq81 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Šajā cieņas uzskaitījumā es vēlētos pateikt, ka es ļoti cienu klasiķus, un es šoreiz vienu no mūsu Saeimas klasiķiem ļoti vēlētos citēt. Proti: "Nevajag lāpīt vecos likumus, bet vajag taisīt jaunos likumu!" (Šā gada 3. augusts, pulksten 11. 46, deputāte Seile.) Un tieši šis ir tas gadījums, kad es aicinātu šo... es nedaudz pārfrāzēju... es domāju, ka bija domāts tieši par likumiem... šis ir tas gadījums, kad mums tiešām nevajadzētu "lāpīt" vecos likumus un citus vecos... teiksim, rīkus, bet, ja ir iespēja izveidot kaut ko jaunu, tad šo iespēju arī vajag izmantot. Pirmkārt, es rūpīgi iepazinos ar to paketi, kura... ar to stenogrammu un tiem argumentiem, kādi izskanēja pagājušajā sēdē, kurā mēs izskatījām nekustamā īpašuma nodokli, un viens no tādiem argumentiem bija tas, ka šis likumprojekts izjauc valsts nodokļu paketi. Es gribētu teikt un vēlvienreiz uzsvērt, ka šis likums par nekustamā īpašuma nodokli - tā ir īpaša pakete, kura attiecas uz tiem nodokļu veidiem, kuri ir pašvaldību nodokļi, kurus mēs ar likumu esam nodevuši pašvaldības kasē - pašvaldības ieņēmumiem. Līdz ar to mums nevajadzētu to skatīt tieši tādā saistībā, ka, pieņemot šo likumprojektu, varētu izjaukt valsts nodokļu paketi. Tas tā nebūt nav. Pie tam es gribētu oponēt arī tam šodienas, teiksim, izteikumam, kas šeit izskanēja, - ka it kā šis likumprojekts jau būtu pieņemts. Šobrīd ir tikai priekšlikums šo likumprojektu nodot izskatīšanai komisijām. Kāpēc neder vecie likumi, kuri šobrīd darbojas? Nu, pirmkārt, es te varētu atrast arī vienu tādu spilgtu, raksturojošu citātu no pašreiz spēkā esošā Īpašuma nodokļa likuma 4. panta 1. punkta, kurā ir teikts: ar īpašuma nodokli netiek aplikti fiziskām personām piederošie īpašumi, ja tos neizmanto uzņēmējdarbībā. Un šis ir līdz ar citām normām, kurās ir noteikts, ka īpašuma nodoklis tiek noteikts ražošanas pamatlīdzekļiem. Tās, manuprāt, ir tās galvenās konceptuālās iebildes, kuru dēļ mums no šāda veida likumiem būtu nepieciešams atkāpties un ar šāda veida nodokļiem būtu jāapliek nevis ražošana, bet patēriņš. Tālāk. Vēl. Kas attiecas tātad uz šo momentu, ka ar jaunā likuma pieņemšanu mēs veicinātu uzņēmējdarbību, gribu teikt, ka, protams, var strīdēties par to, kādi atvieglojumi un kādiem objektiem būtu piemērojami. Tie atvieglojumi, kuri pašreiz ir iestrādāti piedāvātajā likumprojektā, protams, ir zināms kompromiss, un, šo likumprojektu tālāk izskatot un gatavojot nākamajiem lasījumiem, ir iespējams ar Saeimas lēmumu izvētīt, kuri no šiem atvieglojumiem ir pamatoti un kuri nav pamatoti. Tāda ir mūsu prakse. Man pret atsevišķiem punktiem ir savi iebildumi, kaut gan likumprojektu kopumā atbalstu. Teiksim, jaunsagatavotā likumprojekta 1. panta 4. punkts, kurā ir runa par to, ka ar īpašuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, nav apliekama neizmantojamā zeme, manuprāt, arī ir zināmā mērā ļoti diskutabls. Ja tas nonāks līdz otrajam lasījumam, es iesniegšu arī savus priekšlikumus, kas šeit būtu labojams. Tālāk. Es gribētu vēlvienreiz uzsvērt to, ka šie ir pašvaldību likumi un ka ne par velti tāpēc Pašvaldību savienība, pašvaldības, Pašvaldību finansu un ekonomikas komiteja ļoti gaida un ir atbalstījusi šo likumprojektu - protams, arī ar saviem priekšlikumiem un iebildēm. Šajā sakarā es gribētu atgriezties pie tā, ka šis likums ir paketē ar pārējiem pašvaldību nodokļiem, tātad, konkrēti, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Zinot, piemēram, to, ka kadastrālās vērtības ziņā ir ļoti lielas atšķirības starp tām pilsētu zemēm, kuras atrodas pilsētas centrā, un tām, kuras atrodas pilsētas nomalē, pašvaldībām ir visas tiesības veicināt to uzņēmējdarbību, kura ir pašvaldībām nepieciešama, un dot atbrīvojumus, turklāt uzņēmēji, kuri ienāk uz šīm dārgajām zemēm, ja tā drīkstētu izteikties, un kuri nodrošina jaunu darbavietu izveidošanu, līdz ar to radot iedzīvotāju ienākuma nodokļu pieaugumu, tādā gadījumā šīs atlaides pilnībā kompensētu un noteikti pārsniegtu tos pašvaldību ieņēmumus, kuri tām šobrīd ir tik ļoti nepieciešami. Nav arī īsti precīzi pagājušajā sesijā izskanējušie apgalvojumi, ka nav nekādu aprēķinu. Šobrīd gan Finansu ministrija, gan Valsts zemes dienests ir veikuši aprēķinus, ir prognozes, un, piemēram, varam nosaukt pavisam konkrētu skaitli, ka attiecībā uz to nekustamā īpašuma daļu, kas attiecas uz zemes nodokli, šis vērtējums 1996. gadam ir 20,8 miljoni. Šo skaitli mēs varam salīdzināt ar to kontingentu, kuru mēs lietojam šajā gadā attiecībā uz zemes nodokli, kas ir 12 miljoni latu. Ja mēs paņemam kopā ar īpašuma nodokli šo zemes nodokli, tad šāgada prognozes 27 miljoni latu... vismaz šobrīd šo nodokļu izpēte rāda to, ka acīmredzot tas skaitlis, tie 27 miljoni latu, ir noteikts šajā gadā par augstu, un droši vien šajā gadā varētu arī šie nodokļi nepildīties. Un tāpēc arī pamatota, manuprāt, ir likumprojektā iekļautā norma, ka šis nodoklis līdz 2000. gadam tiek noteikts pamatā tikai zemei, nevis pārējam nekustamajam īpašumam. Šajā gadījumā nenotiks dramatiskas izmaiņas, kopējā kontingentā šie skaitļi ir salīdzināmi, un tie apmēram uz šiem te... 21 līdz 23... 24 miljoniem arī ir stabili. Ļoti būtisks arguments arī ir tas, ka tuvojas tomēr 1996. gads un Saeima, nākamā Saeima, uzsāks darbu pašās gada beigās, bet arī par to, kā pašvaldības dzīvos nākamajā gadā, ir jāsāk domāt jau šodien. Ieviešot kā pamatu nodokļa maksāšanai, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanai, kadastra vērtību, ir daudz precīzāk iespējams plānot jau nākamo gadu, un neatkarīgi no Saeimas lēmumiem, neatkarīgi no valsts budžeta pašvaldībām būs iespēja prognozēt un plānot tieši to savu ieņēmumu daļu, kas ir atkarīga tikai no pašvaldībām pašām. Tā arī ir viena tāda ļoti būtiska... būtisks arguments, ka šis nodoklis ir nepieciešams. Vecā kārtība, ka zemes nodoklis tika noteikts pēc pagasta vidējā novērtējuma ballēs, arī šobrīd rada, manuprāt, nepamatotu nodokļu iekasēšanu un problēmas nodokļu maksājumos, jo atsevišķos pagastos šis zemes vērtējums ballēs, ja salīdzinām šīs nabadzīgākās zemes ar bagātākajām, pārsniedz 18 reizes, un, respektīvi, protams, tie zemes īpašnieki, kuri šobrīd atrodas uz šīm nabadzīgākajām zemēm, maksā nepamatoti lielu šo zemes nodokli šobrīd. Ieviešot jauno likumu, tātad šeit ir precīzi noteikts, ka nevis pēc vidējiem rādītājiem pagastā, bet pēc konkrētās zemes kadastrālās vērtības... Vēl viens būtisks jautājums, ar kuru mēs esam saskārušies un kurš ir saistībā ar pašvaldību finansēm, ir tas, ka, nosakot zemes kadastrālo vērtību, tiek ievērtēta arī šīs zemes atrašanās vieta. Tas ir tas jautājums, par kuru mēs ar Kristīgo demokrātu savienības frakciju esam diskutējuši un kurš mums... ir tik ļoti nepieciešams šis vērtējums... iekļaut tieši šajā finansu izlīdzināšanas sistēmā. Ieviešot šo zemes kadastrālo vērtību, principā šis priekšlikums tiek pieņemts un šis zemes novietojums, attālums no Rīgas un no centriem, arī ir ņemts vērā. Gatavojot likumprojektu nākamajiem lasījumiem un pēc šīs diskusijas par pirmo lasījumu, protams, "Pārejas noteikumos" var noteikt arī citas normas, un, kas attiecas uz īpašuma nodokli, arī no īpašuma nodokļa, ja tas nepieciešams, varbūt nav jāatsakās uzreiz, teiksim, šo likumu pieņemot, bet tam var paredzēt arī zināmu laika periodu, ja rodas šaubas par to, ka pašvaldību ieņēmumi varētu samazināties. Zemes kadastrs šobrīd ir pabeigts visās Latvijas lielajās pilsētās, izņemot tikai divas pilsētas - Rīgu un Pilteni, un tāpēc "Pārejas noteikumos" ir iestrādāts, kā rīkoties šajā gadījumā. Kas attiecas uz lauku zemēm, tad arī principā... kamēr mēs diskutēsim, es ceru, par šo likumprojektu... un arī ar likuma spēku būs iespējams noteikt pavisam konkrētus termiņus, kad šie darbi būtu pabeidzami, un es redzu, ka tie ir pabeidzami. Arī par lauku teritorijām. Un attiecībā uz lielāko daļu lauku teritoriju šie skaitļi ir principā skaidri. Turklāt katram pagastam ir precīzi noteikti arī salīdzinošie koeficienti, cik lielā mērā varētu mainīties tātad šī nodokļa bāze vai kontingents gadījumā, ja tiek ieviesta zemes kadastrālā vērtība kā galvenā bāze nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanai.".
• 1995_08_03-seq81 language "lv".
• 1995_08_03-seq81 speaker Janis_Bunkss-1953.
• 1995_08_03-seq81 mentions Q822919.
• 1995_08_03-seq81 mentions Q211.
• 1995_08_03-seq81 mentions Q2660080.