Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_03-seq161> ?p ?o. }

• 1995_08_03-seq161 type Speech.
• 1995_08_03-seq161 number "161".
• 1995_08_03-seq161 date "1995-08-03".
• 1995_08_03-seq161 isPartOf 1995_08_03.
• 1995_08_03-seq161 spokenAs 77.
• 1995_08_03-seq161 spokenText "Godātie kolēģi! Tā jau nu gluži nav, kā nupat mans kolēģis Milbergs šo jautājumu interpretēja. Viņš paskaidroja, ka šeit mums nav jāizšķiras politiski, ka tas jau ir izdarīts, pieņemot likumu par šīm starptautiskajām operācijām. Taču šis likums faktiski nosaka tikai procedūru, kā tas ir darāms. Savukārt uz jautājumu, vai to darīt, mums būs jāatbild šodien, un es domāju, ka tas tuvākās stundas laikā tiks paveikts. Kolēģi! Visi četri atjaunotās Latvijas aizsardzības ministri - Jundzis, Pavlovskis, Trapāns un Māris Gailis - šo projektu ir atbalstījuši, un par to, ka tāda rīcība ir pareiza, - par to mana komisija, tās vairākums, pārliecinājās pirms divām dienām, es teiktu, ļoti grūtā, pasmagā divas stundas ilgā sēdē. Pasmagā tādēļ, ka tika izanalizēti visi, absolūti visi elementi, kas liecina "par" un "pret" šāda lēmuma pieņemšanu. Bet tagad - par būtību. Šim projektam ir trīs aspekti - humānais, valstiskais un personiskais (personiskais - no karavīra viedokļa). Humānais ir šāds. Jūs visi zināt, ka šajā reģionā noris militāra karadarbība, ka tur no šīs karadarbības cieš cilvēki un viņiem šī palīdzība ir vajadzīga. Mūsu valstī tādi cilvēki, kas spētu tādu palīdzību sniegt, ir sagatavoti, viņi vēlas to darīt, un es domāju, ka būtu pat noziedzīgi viņiem aizliegt to darīt. Tas ir pirmais. Valstiskais. Mēs visi labi zinām un nekādu šaubu mums nav par to, ka Latvija krīzes situācijā savu valstisko neatkarību ar militāriem līdzekļiem viena pati nosargāt nespēs. To mums ir pierādījusi vēsture, 1940. gads, tāda ir šodienas realitāte. Tātad mēs varam domāt tikai par Latvijas neatkarību ilgstošā perspektīvā - ar nosacījumu, ka mums būs draugi, ka mums būs sabiedrotie, kas mūs kritiskā situācijā varētu aizstāvēt. Un šajā ziņā jautājums ir vienkāršs - protams, mums sabiedrotie būs tikai un vienīgi tādā gadījumā, ja arī mēs paši būsim ar mieru kaut ko darīt lietas labā un būsim ar mieru palīdzēt citiem tad, kad viņiem šāda palīdzība ir vajadzīga. Mums militārās stratēģijas jomā ir tikai divi ceļi - vai nu uz Austrumiem (tas ceļš, uz kura mēs bijām nostādīti 50 gadus), vai arī virziens uz Rietumiem. Citas alternatīvas nav. Man kā šīs Saeimas deputātam pirmais variants nav pieņemams. Es uzskatu, ka mums ir jāiet, jāvirzās uz Rietumiem un līdzdalība šajā projektā būtu viens noteikts solis šajā virzienā. Un par personisko. Protams, katram karavīram šajā gadījumā ir jāizšķiras personīgi un pašam patstāvīgi ir jāpieņem lēmums - vai piedalīties šajā akcijā vai ne. Šeit neviens obligātā dienesta karavīrs pret savu gribu nekur netiek sūtīts. Šī ir pilnīgi brīvprātīga akcija, un, ja cilvēki ir vēlējušies šādus pienākumus veikt, tad tādas tiesības viņiem būtu dodamas. Cilvēki izvēlas dzīvē dažādas karjeras iespējas. Mēs esam - vismaz uz laiku - izvēlējušies politiķu ceļu. Šie cilvēki ir izvēlējušies karavīra dzīvesveidu un profesiju, un, protams, līdzdalība šādā akcijā, šādā miera uzturēšanas misijā ir straujš, liels solis uz priekšu viņu militārajā karjerā. Ja kāds veic svarīgu darbu, tad par to ir jāmaksā attiecīga alga, un mūsu valsts uzskata, valdība uzskata, ka līdzdalība šajos miera spēkos ir ļoti būtisks un svarīgs darbs, un līdz ar to viņiem ir paredzēta alga, kas līdzinās mūsu Valsts prezidenta algai, apmēram 500 lati, no kuriem pēc nodokļu atvilkšanas šie cilvēki skaidrā naudā saņems ne mazāk kā 400 latus (atkarībā no izdienas, no dienesta stāža un ieņemamā amata). Tas, ka šī līdzdalība šajos miera spēkos ir brīvprātīga, - tas, manuprāt, ir ļoti humāni, normāli, tā, kā demokrātiskā valstī tam vajadzētu būt. Tādas lietas kā neitralitāte, pacifisms, princips - ne mana cūka, ne mana druva, - es zinu, ka tās arī ir ne visai populāras mūsu cilvēku starpā un it sevišķi priekšvēlēšanu periodā, taču ir jāskatās realitātei acīs: ar šīm kategorijām mēs savas valsts neatkarību nodrošināt nevaram. Es esmu par racionālu, izsvērtu un ļoti pārdomātu aizsardzības stratēģiju. Taču reiz no runām par starptautisko sadarbību jāķeras pie reāliem darbiem. Bet nu par šo priekšlikumu, ko iesniegusi Ārlietu komisija. Es uzskatu, ka tas ir visnotaļ pozitīvi vērtējams un atbalstāms, jo šeit tiek precizēts tas, kas acīmredzot ir nepietiekami skaidri parādīts valdības sagatavotajā variantā. Tātad šeit ir papildus akcentēti tie trīs momenti - gan tā atļaujas došana, gan šīs līdzdalības brīvprātīgais raksturs, un ļoti būtiska, manuprāt, ir šī otrā rindkopa, Ārlietu komisijas ierosinātā projekta otrā daļa, kur tiek precizēts, ka Ministru kabinets šos spēkus var atsaukt jebkurā brīdī. Šeit gan ir neliela, manuprāt, pārrakstīšanās kļūda, jo šeit ir atsauce uz likuma 5. panta otro daļu. Šeit ir jāizdara atsauce uz trešo, jo otrajā daļā ir runa par sūtīšanu, bet trešā ir tā daļa, kurā ir runa par atsaukšanas kārtību. Un mums ir jābūt reālistiem. Dzīvē viss ir relatīvs un nosacīts. Šodien situācija ir viena, bet rīt tā var mainīties, un lēmums, kas šodien ir pareizs, rīt var izrādīties jaunā situācijā nepareizs. Tādēļ mums ir jābūt gataviem un likums arī paredz, kā tādā situācijā ir jārīkojas. Mēs šodien pieņemsim lēmumu, ņemot vērā to situāciju, kas šodien ir tur, Horvātijā, uz vietas. Bet, ja tuvākajā laikā - un tas, protams, reālajā dzīvē nav izslēgts - sāktos liela mēroga militāras akcijas, tad, protams, būs jāpieņem cits lēmums. Un mūsu likums...".
• 1995_08_03-seq161 language "lv".
• 1995_08_03-seq161 speaker Andris_Ligotnis-1959.
• 1995_08_03-seq161 mentions Q822919.
• 1995_08_03-seq161 mentions Q211.
• 1995_08_03-seq161 mentions Q224.
• 1995_08_03-seq161 mentions Q710198.