Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_03-seq14> ?p ?o. }

• 1995_08_03-seq14 type Speech.
• 1995_08_03-seq14 number "14".
• 1995_08_03-seq14 date "1995-08-03".
• 1995_08_03-seq14 isPartOf 1995_08_03.
• 1995_08_03-seq14 spokenAs 126.
• 1995_08_03-seq14 spokenText "Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es īsti nezinu, vai mēs jau esam kaut kur nosvinējuši gadadienu, varbūt pat divas gadadienas, kas saistītas ar "Lattelekom" projekta analīzi, ar "Lattelekom" projektu, kas varbūt ir parakstīts vienas stundas vai pat 10 minūšu laikā, bet pēc tam gadu vai divus gan ekspertu komisijas, gan speciālisti, gan politiķi spriež par to, kas ir izdarīts. Un man ir bažas. Mēs pašlaik izskatām "Lattelekom", esam šo laiku patērējuši "Lattelekom" līguma analīzei, šī projekta analīzei, bet, ir iespējams, ka mums stāv priekšā vēl daudz "telekomu", attiecībā uz kuriem mums vajadzēs tērēt enerģiju un konstatēt, ka esam 10 minūtēs vai stundas laikā parakstījuši nepieņemamus līgumus, kas rada zaudējumus gan valstij, gan tautai. Un tādēļ es negribu šoreiz tik daudz runāt par "Lattelekom" problēmu, bet gan vēlos nedaudz vispārināt mūsu pieeju valstiski un stratēģiski svarīgu objektu privatizācijai, lai novērstu tās bažas, par kurām es tikko kā runāju. Manuprāt, pašlaik ir vērojamas vairākas raksturīgas iezīmes valstiski svarīgu objektu privatizācijā, kas var radīt šādas pašas sekas, kādas ir "Lattelekom" projektam. Un es dažas no tām nosaukšu. Tās būs manā skatījumā. Privatizācijas aģentūrai pamatā ir tendence un tieksme privatizēt tos objektus, kuri valstij stratēģiski ir ļoti svarīgi un kuri nes valsts kasē ļoti daudz naudas. Visi šie objekti, kuri nes valsts kasē naudu, tie visi "virmo gaisā", ka ir steidzīgi, steidzīgi (tikpat steidzīgi kā toreiz "Telekom)" ir jāprivatizē. Pavisam otrā plānā tiek atstāti objekti, kuri sen, sen gaida privatizāciju un kurus varbūt varētu noprivatizēt par vienu latu, diviem latiem, vai piemaksājot klāt, lai šis objekts sāktu darboties un arī valsts kasei nestu naudu. Ja ļoti steidzīgi, bet nepārdomāti noprivatizēs objektus, kuri nes šodien valsts kasei naudu, tad mūsu budžets no tukša pārvērtīsies par pavisam tukšu. Kas tad ir šie objekti? Jūs jūtat, ka gaisā virmo tieksme privatizēt naftas "koridoru", naftas koncernu. Tas jau bija rakstīts avīzē "Dienas Bizness". Aprunājoties ar "Latvijas ceļa" politiķiem, protams, tādas tieksmes izdevās nobremzēt, bet tas ir galvenais objekts, kas nes mums naudu budžetā. Jūs jau redzējāt, ka parādījās privatizācijas objekta... ar steigu notika "Latvijas kuģniecības" privatizācija. Arī to mums, "Tautsaimniekiem", pēc tādiem noteikumiem, kādi tie bija iecerēti, izdevās apturēt, lai izanalizētu situāciju, kāda ir "Kuģniecībā" un kāda "Kuģniecībai" ir saistībā ar banku "Baltija", un lai mēs neparakstītu neizdevīgus privatizācijas noteikumus, un faktiski nelikvidētu un tā teikt, nesadalītu pirmreizinātājos "Latvijas kuģniecību" kā tādu. Man nācās būt zvejniecības un kuģniecības pārstāvju konferencē, kuru organizēja Privatizācijas aģentūra, un tur tika konstatēts, ka visa zvejas flote, visi pārstrādes uzņēmumi, notiekot stihiskai privatizācijai, nekontrolētai privatizācijai, ir faktiski, tā teikt, sadalīti pirmreizinātājos, nenes vairs naudu, un faktiski mums tādas zvejas flotes kā nacionālas flotes gandrīz vairs nav. Ja mēs vēl to pašu izdarīsim ar kuģniecību, tad tālāk... Virmo gaisā tieksme steidzīgi privatizēt "Latvenergo". "Latvijas gāzi" jau privatizē. Varbūt tas ir labi, bet mēs nezinām, kā un uz kādiem noteikumiem, un cik izdevīgi tas ir valstij. Lūk, šādi stratēģiski objekti tiek privatizēti lielā steigā. "Latavio" - tās ir visas gaisa trases, viss gaisa tranzīts, un tas viss jau gaida privatizāciju. Tas, nevis rūpnīcu monstri, kuras vairs nedod nekādus ienākumus. Tas ir pirmais. Otra iezīme šajā privatizācijas procesā, manuprāt, ir tāda, ka privatizējot pamatā tiek ievērotas dažādu politisko grupējumu un kompāniju intereses, bet es nekādi nesaredzu, ka tiktu ievērotas valsts intereses. Par to liecina tas, ka šodien dažādi politiski parlamenta grupējumi diametrāli pretēji spriež kaut vai par "Lattelekom" projektu. Diametrāli pretēji! Un šeit ir skaidri redzamas intereses. Jūs atceraties, kā Tautsaimnieku politiskā apvienība cīnījās, lai vismaz uz laiku "Unibanka" šajā finansu krīzes situācijā paliktu valsts rīcībā kā instruments finansu krīzes pārvarēšanai un valsts interešu realizācijai. Bet politiskie spēki šo jautājumu noraidīja, teica, ka nevajag to skatīt šeit parlamentā. Tas liecina, ka nav lobija valsts interesēm, ir lobijs kompāniju interesēm, ir lobiji dažādām... Lobijs nav slikts, bet ir jābūt lobijam arī valsts interesēm. Man šķiet, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība ir palikusi viena no tām, kas ir zināms lobijs valsts interesēm. Tā nav abstrakta valsts lieta, tas ir valsts maks, - un vai šodien ir ko izmaksāt tautai pensijas vai algas no šā valsts maka? Vakar es skatījos, kā pie Ministru kabineta piketē par "Latvijas gāzes" privatizāciju. Maznodrošinātie jau sāk skatīties, kas notiek ar tiem objektiem, kas viņiem, proti, valsts kasei, dod naudu. Vispirms mums, Saeimai, ir jāskata šis jautājums, lai maznodrošinātie, kas varbūt ekonomiku nepārzina, pēc tam dzirdētu, ko mēs par to lemjam. Tālāk. Ar ko trešām kārtām ir raksturīga Privatizācijas aģentūra? Šie projekti, kas tiek pasniegti, faktiski ir samērā pavirši, bieži vien sastādīti nekompetenti un lielā, lielā sasteigtībā, tā, ka neviens nezina, kurš ir ko parakstījis un vai vispār ir parakstījis. Minēšu piemēru. Tad, kad laikrakstā "Dienas Bizness" parādījās projekts, ka it kā tiks privatizēts viss naftas "koridors" - koncerns, neviens... Jau bija Ministru kabineta noteikumi publicēti, protams, bez parakstiem, bet apakšā parakstījušies bija ekonomikas ministrs un premjers, taču nebija parakstu klāt, tikai tās vietas, ka parakstīts... Tad neviens nezināja, no kurienes tas dokuments parādījies presē. Arī "Telekom" tieši... "Telekom" projekts raksturīgs ar sasteigtību, un "Latavio" projektam arī ir raksturīga tāda pati sasteigtība. Kāda ir nākamā iezīme stratēģisko objektu privatizācijā? Tā ir tāda, ka noprivatizēsim "gardākos kumosus", labākos objektus, kas nes valsts kasē naudu, un atstāsim tiem objektiem parādus, ko dzēsīs budžets. Minēšu piemēru. Privatizējot "Unibanku", kā jūs visi zināt, paliek parāds uz mūsu nabadzīgo budžetu - 25 miljoni, bet faktiski ar procentiem - līdz 50 miljoniem!".
• 1995_08_03-seq14 language "lv".
• 1995_08_03-seq14 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1995_08_03-seq14 mentions Q822919.
• 1995_08_03-seq14 mentions Q211.
• 1995_08_03-seq14 mentions Q3736450.
• 1995_08_03-seq14 mentions Q39731.
• 1995_08_03-seq14 mentions Q404542.
• 1995_08_03-seq14 mentions Q6497410.
• 1995_08_03-seq14 mentions Q2105506.
• 1995_08_03-seq14 mentions Q7210239.