Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_03-seq134> ?p ?o. }

• 1995_08_03-seq134 type Speech.
• 1995_08_03-seq134 number "134".
• 1995_08_03-seq134 date "1995-08-03".
• 1995_08_03-seq134 isPartOf 1995_08_03.
• 1995_08_03-seq134 spokenAs 129.
• 1995_08_03-seq134 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es arī nebiju, godīgi sakot, nolēmis uzstāties, bet tad es sapratu, ka Repšes kungs tomēr būs jānoņem, jo Kreituses kundze skaidri un gaiši pateica, ka preču pašreiz par latu nepaliek vairāk. Tātad, noņemot Repšes kungu, būs jau pirmais lielais ieguvums - uzreiz būs vairāk preču par to pašu naudu. Tas nu man ir skaidrs. Otrkārt, ir skaidrs, ka lats - un tas šeit ir neslēpti, teiksim, galvenais uzdevums varbūt šajā nomaiņā, ir jādevalvē. Tātad - devalvēsim latu un pieaugs eksports, kā to es esmu vairākkārt dzirdējis. Diemžēl Latvija neražo kā Japāna automobiļus, nosakot šo pasaules tirgus cenu. Es ticu, ka, teiksim, devalvējot par 10% jēnu, tiešām eksports var palielināties. Es nedomāju, ka Latvijas kokmateriālu cena vai, teiksim, šis pārdošanas apjoms Rietumos pieaugs par vienu procentu, ja mēs devalvēsim savu latu pat par 50%. Šīs preces, ko Latvija eksportē, nosaka pavisam citi apstākļi, to absolūti nenosaka šī sakarība iekšējā tirgū. To nosaka konkurence, ārējās cenas, kādas ir pašreiz, un nelaime ir tieši tā, ka Latvija vairāk eksportē nekvalitatīvas preces, kuru cena tiešām netiek saistīta ar pašreizējām lata un dolāra attiecībām. Nākošais. Kāpēc veiksmīgie uzņēmēji, kas eksportē... es esmu runājies ar šiem cilvēkiem un varu jums dažus nosaukt, teiksim, tie uzņēmumi, kas palielina eksportu, viņi pat nespēj palielināt ražošanu tādos apjomos, lai šo eksportu pietiekami varētu apmierināt. Sāksim kaut vai ar to pašu "Aldari" vai ar cementa ražotājiem, vai tiem pašiem finiera ražotājiem un pārējiem. Viņiem nav vajadzīga šī lata devalvācija - to viņi pasaka skaidri un gaiši. Lata devalvācija ir vajadzīga spekulantiem, kuri negrib atdot aizņemtos depozītus no iedzīvotājiem. Ja kādu uztrauc, teiksim, lata pirktspējas krišanās, tad te jau pareizi Sinkas kungs pateica - paņemiet, samainiet latu tagad pret šiem 40 vai 50% dolāruos un pērciet par dolāriem. Jūs taču varat pirkt tajā pašā Igaunijā. Aizbrauciet uz Igauniju, aizbrauciet uz Lietuvu vai uz Krieviju un pērciet daudz vairāk! Man nav skaidrs, kas notiks, ja tiks devalvēts lats tagad, rudenī, lai gan šeit cenšas iestāstīt, ka mēs nopirksim kaut ko vairāk tādā gadījumā un ka arī ekonomika būs veiksmīgāka. Vai mēs nopirksim vairāk gāzes, vairāk elektroenerģijas tad? Iedzīvotāji jau tā nespēj samaksāt par šiem komunālajiem pakalpojumiem. Tie taču vienkārši ir kaut kādi murgi. Nākošais. Ā, ir vēl viens jautājums. Es vienmēr apbrīnoju Lucāna kungu. Es viņa runas ļoti cītīgi klausos ar milzīgu sajūsmu jau no 1991. gada, kad Lucāna kungs šeit patētiski teica, ka ir iestājies bads un jau ir sabrucis viss, kas vien var sabrukt. (No zāles deputāts J. Lucāns: "Es to neesmu teicis. ") Tajā laikā vispār Latvijā valūtas rezerves nebija. Tad 1992. gadā - jūs jau zināt visu šo vēsturi - Godmaņa valdība ļoti nobijās, sapirka graudus, jo bads tiešām gandrīz stāvēja pie sliekšņa, un izgāza milzīgu naudu, taču pēc tam šos graudus nevarēja pārdot, un tie sapelēja, taču Lucāna kungs, it kā nekas nebūtu noticis, tagad stāsta, ka milzīgas valūtas rezerves pa šo laiku ir uzradušās, kuras ir jālaiž apgrozībā tautsaimniecības veicināšanai, taču Latvijas Banka, lūk, to nedarot. No kurienes šīs valūtas rezerves radās? Sabrukums palielinās ar katru gadu, Lucāna kungs, pēc jūsu teiktā! (No zāles deputāts J. Lucāns: "Inflācija notiek!") Jā. Labi, Lucāna kungs nekā uz šo jautājumu neatbildēs, tāpēc es viņam vairāk arī neprasu, es atvainojos. Bet, ja runāsim nopietni un konkrēti, tad jājautā: ko mums dos šī Latvijas Bankas prezidenta noņemšana? Pirmais - kļūdas bija visiem. Loģiski, tagad visi ir gudri, un mēs darītu savādāk. Mēs pieņēmām šos trīs Bankas likumus paši šeit, Saeimā, tāpēc, Lucāna kungs, vispirms tad jums vajadzētu atlaist sevi. Ir jāsāk ar Saeimu, tad ar Ministru kabinetu, protams, un tad varētu ķerties pie bankas, jo mums ir godīgi jāatzīst, ka no visām institūcijām (relatīvi, protams), neraugoties uz visām pieļautajām kļūdām, Latvijas Banka vienīgā šajos gados tika galā ar tiem uzdevumiem, kas ir viņas galvenais uzdevums, - nodrošināt šo naudas stabilitāti. Tagad nav pareizs izteikums, ka visu laiku pieaug. Jau pietiekami ilgu laiku šis kurss nemainās, kā jūs esat ievērojuši, attiecībā pret dolāru. Tad, kad ieviesa, - jā! Pareizi, Lucāna kungs, inflācija mums ir, bet viņa nav pati lielākā. Viņa relatīvi ir viena no mazākajām, salīdzinot ar pārējām valstīm. Nākošais, ko es gribētu vēl pateikt. Nez kāpēc šeit visi lielie gudrinieki ir aizmirsuši, piemēram, ka tā pati banka "Baltija" tika licencēta, ja nemaldos, jau Bergmaņa laikā. No 1993. gada aprīļa vispār neviena banka nav licencēta. Latvijas Banka panāca šo divu miljonu statūtkapitāla palielināšanu. Kaut kā visi to ir aizmirsuši. Kas bija tie lielie brēcēji, kuri te runājā pagājušā gada rudenī, ka bankas nevar elpot, jo viņām vajag 2 miljonus statūtkapitāla? Un pareizi jau teica, es domāju, te daži cilvēki, ka Latvijas Banka ir izturējusies pret bankām un viņu vadītājiem kā pret normāliem baņķieriem normālos ekonomiskajos apstākļos. Bet Latvijas Bankas galvenā nelaime ir tā, ka viņai pret bankām vajadzēja izturēties kā pret potenciāliem noziedzības perēkļiem, kurus vada kriminālisti un noziedznieki. Un tad viss būtu bijis kārtībā. Bet vispirms Saeimai tādā gadījumā vajadzētu izturēties pret banku vadītājiem kā pret kriminālistiem. Un pēdējais. Es domāju tā: noklausoties dažus runātājus, man likās, ka Latvija ir milzīga finansu speciālistu zeme. Es domāju, ka mēs pat nesavāksim cilvēkus šai Banku aģentūrai šeit. Un ko tas dod, ja divus mēnešus pirms vēlēšanām, tagad, teiksim, izvirza tik radikālus priekšlikumus - nomainīt Latvijas Bankas vadību, kura, es vēlreiz uzsveru ir visveiksmīgākā institūcija, kas Latvijā ir darbojusies pēdējos piecos gados, jo pārējās visas ir sliktāk darbojušās? Jebkura ministrija, to skaitā arī Ministru kabinets un arī mūsu Saeima. Tāpēc es arī gribu pateikt, ka neredzu absolūti nekādu jēgu pašreizējā brīdī te kaut ko mainīt. Sāksim īstenot tos likumus, ko mēs pašreiz pieņēmām, iesniegsim priekšlikumus otrajam lasījumam, un LNNK frakcija pie tā strādā. Un ķersimies reāli pie darba! Un tad būs visa tā reālā uzraudzība un viss pārējais. Bet, ja runā par tautsaimniecības atveseļošanu, par eksportu, tad jau vajadzētu sākt, Lucāna kungs, tomēr drusciņ no otra gala - ar nodokļu likumdošanu, vajadzētu privatizāciju savest kārtībā un pēc tam ķerties pie Latvijas Bankas. Paldies par uzmanību.".
• 1995_08_03-seq134 language "lv".
• 1995_08_03-seq134 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1995_08_03-seq134 mentions Q822919.
• 1995_08_03-seq134 mentions Q211.
• 1995_08_03-seq134 mentions Q37.
• 1995_08_03-seq134 mentions Q191.
• 1995_08_03-seq134 mentions Q1020384.
• 1995_08_03-seq134 mentions Q687709.
• 1995_08_03-seq134 mentions Q39731.
• 1995_08_03-seq134 mentions Q159.
• 1995_08_03-seq134 mentions Q17.
• 1995_08_03-seq134 mentions Q646756.