Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_03-seq122> ?p ?o. }

• 1995_08_03-seq122 type Speech.
• 1995_08_03-seq122 number "122".
• 1995_08_03-seq122 date "1995-08-03".
• 1995_08_03-seq122 isPartOf 1995_08_03.
• 1995_08_03-seq122 spokenAs 38.
• 1995_08_03-seq122 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Vispirms man liekas, ka mēs būtībā varbūt arī daļa apzināti jaucam kopā divus jautājumus. Mēs te daudz runājam par lata stabilitāti, un tas runāšanai ir pateicīgs temats. Es arī varētu šo jautājumu gari un plaši mēģināt iztirzāt un pierādīt, kā tas ir saistīts ar tautsaimniecības attīstību, un sākt prasīt, kāpēc tad "Lattelekom", piemēram, var visos savos papīros ierakstīt, ka viens lats ir 78 santīmu vērts, 78 centu vērts. Kāpēc "Lattelekom" to var darīt? Ja vien tas man būtu viens tāds jautājums, piemēram, Repšes kungam, bet tas būtībā neattiecas uz šodienas sarunu. Es domāju, ka šodienas sarunai vajadzētu būt pavisam konkrētai un tikai par vienu jautājumu - par šo izveidojušos situāciju, kad milzīgs daudzums cilvēku ir zaudējuši savu naudu, un būtībā, kā mēs redzam, šodien, ir sācies jau augusts. Tātad viņi to naudu tiešām jau ir zaudējuši, jo es domāju, ka augustā neviens no viņiem nekā nedabūs. Un to, ka nedabūs augustā, to mēs teicām jau maijā, par to mēs runājām Budžeta komisijā jau pirms 23. maija, ka šādā veidā nevar rīkoties - ieiet bankā un apstādināt viņas darbību, sacījām, ka būs lieli zaudējumi būtībā un patiesībā beigās nebūs, no kurienes šo naudu ņemt. Es domāju, ka Repšes kungs daudz labāk par mūsu premjeru zina, ka Starptautiskais valūtas fonds un ar viņu saistītās organizācijas neatļaus naudu izmantot šādiem mērķiem. Tāpat es domāju, ka viņš nevar iznākt priekšā un pateikt: zināt, es rīt no tās un tās vietas redzu, no kurienes ir jādod premjeram šodienas valdībai nauda vai ka es pateikšu viņai priekšā, no kurienes ir jārodas naudai, un valdība varēs apsolītos vismaz 200 latus augustā kādam izmaksāt. Es domāju, ka iznākt priekšā un pateikt šādu lietu nevar, bet drīzāk var iznākt priekšā Bankas prezidents un pateikt: "Tā nav mana darīšana. Tā nav mana darīšana, par to atbild valdība. Viņi paši solīja, es nesolīju. " Un tas tikai lieku reizi apstiprina mūsu partijas teikto - šoreiz Demokrātiskās partijas "Saimnieks" teikto, ka Latvijas Banka ir valsts valstī. Un šeit rodas jautājums: vai tas ir normāli vai tas nav normāli? No Latvijas Bankas prezidenta pozīcijām, es domāju, viņš uzskata, ka tas ir normāli, un to vienmēr var visādi nopamatot ar nepieciešamību. Un normāli tas ir tāpēc, ka valdības mainās un arī Saeima var mainīties, un, lai nebūtu dažādu tādu uzbrukumu un pārmetumu, piemēram, kādus es izsaku šodien, tad tas ir normāli, ka Latvijas Banka var rīkoties, kā viņa grib. Un tas ir atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku". Protams, rodas jautājums par to, vai šajā likumā tiks ielabots šis tas iekšā. Es domāju, ka tas notiks un visai drīz, bet tomēr... Bet tomēr šajā situācijā iznāk, ka Latvijas Banka var rīkoties pat tā, ka viņa savu peļņu pat nemaksā budžetā, un atkal Latvijas Bankas prezidents Budžeta komisijā, ja to vajag, protams, iznāks priekšā un uzskaitīs visamz trīs punktus, kāpēc viņš var peļņu budžetā nemaksāt: ir jāceļ lielas naudas krātuves, ir jāpērk visāda tehnika, pamatā aizsardzības... Es gan neesmu speciālists šajos jautājumos, taču domāju, ka par to citi varētu runāt, cik tas ir vajadzīgi un cik tas ir nevajadzīgi, jo principā ir lieli naudas tēriņi uz visām pusēm, bet tikai ne budžetā. Un līdz ar to es vēlreiz varu apstiprināt, ka Latvijas Banka ir valsts valstī, kas nestrādā kopā ar valdību un nedomā par to, kā tautsaimniecība var attīstīties. Ja šādi mēs nostādām jautājumu, tad mēs esam tādā stāvoklī, kādā mēs šodien esam. Ja Latvijas Banka var iznākt priekšā un prezidenta personā, protams, noziņot, ko viņa ir stingri turējusi - kādu līniju, tad tas ir atbilstoši likumam par Latvijas Banku, par to, ko viņi ir darījuši, un valdība atkal savas problēmas risina. Tas beidzās, protams, ar tādu, es pat teiktu, jocīgu lietu, ka banka Latvijas valdībai aizdod budžetam 20 miljonu un nez kāpēc pieprasa par šiem miljoniem 25% gadā. Es atkal nesaprotu, kāpēc valsts banka var paprasīt 25% gadā, ja viņa redz, ka tā ir pilnīga valdības darbības izputināšana un pilnīga budžeta padarīšana par tādu, kuru nekādos rāmjos nevar iedzīt atpakaļ kā izpildāmu. Tātad galvenais jautājums šodien ir par atbildību par banku krīzi. Es domāju, ka šai atbildībai ir jābūt visnotaļ ļoti nopietnai, un es labprāt vienreiz dzirdētu no Repšes kunga, ka viņš iznāktu priekšā un pateiktu: jā, 1993. gadā mēs solījām to un to! Man, piemēram, ir šie piemēri, man ir šie citāti no avīzēm, kur ir rakstīts, ka Latvijas Banka garantē, sak, nelieciet naudu tajās firmās, kuras sola lielus procentus, tās tur ir šādas un šitādas - apšaubāmas, jo valdība viņas nevar savaldīt, tur nav vēl pieņemti atbilstoši likumi, bet Latvijas Banka Komercbankai ir izdevusi licenci, tur tad jūs to naudiņu varat droši nest, bet neejiet uz apšaubāmām firmām! Tie ir Latvijas Bankas darbinieka vārdi. Tātad, ja es vismaz dzirdētu, ka iznāk priekšā prezidents un saka: jā, to mēs solījām, mēs garantējām, bet, redzat, mēs sadūrāmies ar veselu virkni grūtību, mēs nenovērtējām to, kas mums stāv pretī, mēs nenovērtējām to, ka viņi tur dažādi blēdās un arī mūsu Rietumu padomnieki mums pietiekami padomus nedeva, un arī to, kas blakus notiek citās postkomunisma zemēs, mēs vienkārši neredzējām, jo mums bija acis ciet, mēs neredzējām, ka tur tāda banku sagrūšana tāpat notiek, un tāpēc mēs savlaicīgi neveicām pasākumus, jo mums bija vienkārši acis ciet... Tad es vismaz saprastu, bet, ja mēģina šo jautājumu nostādīt tā, ka visi apkārt ir vainīgi, izņemot Latvijas Banku, kurai nebija par šo jautājumu jāatbild, tad es gribētu teikt - nē! Atbilstoši likumdošanai - bija gan! Un atbilstoši tam, ko paši solīja avīzēs, bija vēl jo vairāk jāatbild. Bez tam ir arī morālā atbildība, ne tikai tāda atbildība, kas ir tīri juridiska. Un šī atbildība, es domāju, ir ļoti nopietna pašreiz, jo patlaban ir izveidojusies tiešām tāda situācija, kura ir jārisina bankai ar valdību, manā izpratnē, kopīgi. Kā tad un kādā veidā kaut vai 100 lati tiks kādam atdoti. Vai tad Latvijas Bankas prezidentam par šo jautājumu nav neviens vārds vispār nevienam jāsaka? Vai te ir jārunā tikai Gailim? Jāiznāk priekšā kārtējo reizi un jāpasola? Tagad ir jāpasaka, zināt, viņi no Valūtas fonda, bija vainīgi, viņi tur man to gaisu samaisīja un naudu nedeva. Labi... būs varbūt kaut kas septembrī. Tāpēc es domāju, ka mēs būtībā, runājot te par lata stabilitāti un citiem jautājumiem, novirzāmies no galvenās tēmas. Mēs novirzāmies no tēmas, cik un kādā mērā Latvijas Bankas vadība bija atbildīga par šo krīzes situāciju valstī attiecībā uz bankām kopumā. Un es, kā vienmēr, skatos uz atbildību, izejot no tā, kas ir kādā iestādē galvenais, nevis no tā, ka tur Uzraudzības daļas priekšniece ir atcelta amata vai, teiksim, vietnieku mēģina vairāk vainot. Nē, es domāju, ir jārunā par to cilvēku, kurš ir galvenais. Un, ja šis cilvēks nevienā sarunā, arī Budžeta komisijā ne, nevar skaidri un gaiši pa punktiem noskaitīt, kāpēc un kur ir pielaistas kļūdas un ka tas turpmāk nenotiks, bet gan tikai stāsta par to, kur tērēs peļņu, kas Latvijas Bankai ir, un ka arī turpmāk šī peļņa nekādā veidā budžetā neienāks, tad man tiešām rodas ļoti lielas šaubas par atbilstību ieņemamajam amatam, neskatoties uz visiem pārējiem lielajiem nopelniem, kuri daudziem patīk. Jo es gribētu redzēt, kā uz priekšdienām un kas mainīsies gan attiecībā uz budžetu, gan arī uz visu pārējo tautsaimniecībā. Paldies par uzmanību!".
• 1995_08_03-seq122 language "lv".
• 1995_08_03-seq122 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1995_08_03-seq122 mentions Q822919.
• 1995_08_03-seq122 mentions Q211.
• 1995_08_03-seq122 mentions Q1020384.
• 1995_08_03-seq122 mentions Q687709.
• 1995_08_03-seq122 mentions Q404542.
• 1995_08_03-seq122 mentions Q2021893.
• 1995_08_03-seq122 mentions Q29552.