Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_03-seq12> ?p ?o. }

• 1995_08_03-seq12 type Speech.
• 1995_08_03-seq12 number "12".
• 1995_08_03-seq12 date "1995-08-03".
• 1995_08_03-seq12 isPartOf 1995_08_03.
• 1995_08_03-seq12 spokenAs 77.
• 1995_08_03-seq12 spokenText "Godātie kolēģi! Gribētu izteikt dažus secinājumus, kas man ir radušies, strādājot par Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju, un es vēlētos arī jums izteikt savu viedokli par "Lattelekom" problēmu. Sākumā es gribētu pateikt, ka, manuprāt, lielā mērā toni, kādu izvēlas katrs no šeit runājušajiem, nosaka tas, kādu ekonomisko koncepciju viņš atbalsta savā darbībā, tas, kādi viņam ir uzskati par to, kādai būtu jāveidojas Latvijai nākotnē. Es gribētu arī teikt, ka šāda atšķirība uzskatos nav tikai politiķu vidū, ko mēs redzam šeit, Saeimā, bet arī speciālistu vidū - konkrēti sakaru speciālistu vidū. Tāpēc gan komisijas darba gaitā, gan arī presē es esmu vērojis, ka arī speciālisti sakaru jomā, kurus nevar uzskatīt par amatieriem, jo vairāki no viņiem ir ieguvuši zinātnisko grādu, ir galēji pretējos uzskatos attiecībā uz "Lattelekom" projektu. Šajā sakarā es nocitēšu laikraksta "Sakaru Vēstis" 1994. gada marta numurā publicētos viedokļus. Šeit ir īss pārpublicējums no avīzes "Dienas Bizness" un tas, ko saka VEF ģenerāldirektors Edvīns Laucis un Latvijas Sakaru institūta direktors Leonīds Misulovins. Lauča kungs uzsver, ka Latvijā šodien pirmajā vietā ir revolucionārs lozungs - graut lielos rūpniecības uzņēmumus, jo tie taču ir orientēti uz Austrumiem. Protams, ir ļoti patīkami, ja topošo biznesmeņu rīcībā būs modernākais telekomunikāciju tīkls pasaulē, bet cik tas reāli maksās, par kā naudu tas tiks pirkts un kas sagaida Latvijas tīklu pēc 20 gadiem monopoldarbības laika beigās? Viņš arī uzsver, ka satiksmes ministra un ekonomikas ministra parakstītajā līgumā ar konsorciju "TILTS Communications" Latvijas telekomunikāciju rūpniecība ir padarīta atkarīga no ārzemju firmu piedāvājumiem tirgus attiecību ietvaros. Un otrs viedoklis. Leonīds Misulovins, kā jau es teicu, ir Latvijas sakaru institūta direktors. Konkursa gaitā "cīnījās" divas koncepcijas. Viena paredz Latvijā izveidot modernāko elektronisko ciparu sakaru sistēmu astoņos gados, otra - veco sistēmu "pielāpīšanu". Latvijas apstākļos, ņemot vērā kompakto teritoriju un diemžēl sociālisma atstāto slikto tīklu un veco centrāļu slikto tehnisko līmeni, variantam ar forsētu visas valsts sakaru sistēmas digitalizāciju ir redzamas priekšrocības. Latvijas sakarnieku un to speciālistu, kuri būtu iesaistīti šī projekta realizācijā, tehniskais līmenis līdzināsies pasaules līmenim. "Vāroties savā sulā" īsā laikā tas nekad nevarētu notikt. Saistībā arī ar šādiem viedokļiem, raugoties no šādas robežšķirtnes, daudzu Izmeklēšanas komisijas locekļu viedokļi nebija vienprātīgi un brīžiem, kā to varēja manīt arī pēc ziņojumā ietvertajām tēzēm, bija krasi atšķirīgi. Taču es gribētu uzsvērt, ka komisija galu galā nonāca pie galīgā rezultāta, kas tika atspoguļots ziņojumā un ietverts tēzēs, - līgums nav laužams. Līgums nav traktējams kā Latvijai skaidri neizdevīgs un paverdzinošs, un vairākas pirmajā gadā paredzētās darbības no "Lattelekom" puses nav izpildītas. Mani uzskati, ko vajadzētu turpmāk darīt: pirmkārt, lai mūsu runas neizklausītos un nekļūtu vienkārši par populistisku uzstāšanos pirmsvēlēšanu cīņā, bet tiešām būtu orientētas uz Latvijai visizdevīgāko veidu, būtu jāievēro tas, ka mēs nevaram par juridiski definētām lietām runāt abstrakti un runāt absolūti nekompetenti. Un tāpēc es nocitēšu atsevišķas vietas no "jumta" līguma, kuras dažādu apsvērumu dēļ vairākkārt nekur netiek publicētas, nekur netiek uzrādītas un par to netiek runāts. Es pilnīgi saprotu Latvijas iedzīvotājus, kuri ir pilnīgā neizpratnē, kā šādus dokumentus var parakstīt Latvijas valdība un kas notiks ar Latvijas sakaru sistēmu un Latvijas rūpniecību. Tātad - ko tad īsā kopsavilkumā nosaka "jumta" līguma noteikumi? Tās būtu konsorcija "TILTS Communications" saistības, kas ir ietvertas 3. 2., 8. 1., 8. 2. pantā. "TILTS" pamatkapitālā iegulda 60 miljonus ASV dolāru. "TILTS" veicina 240 miljonu lielu kapitālieguldījumu izmantošanas programmu. "TILTS" sedz bez atlīdzības samaksu par projekta izstrādāšanu un sniedz izpildes garantiju. "TILTS" veic attiecīgajā pantā paredzētos uzdevumus, kur ir ietverti visi ar modernizāciju saistītie pasākumi, izpildiekārtu piegādes. Bez tam "TILTS" apgalvo, ka viņš var uzņemties risku ieguldīt investīcijas "Lattelekom" uzņēmumā. Šis teikums pilnīgi pierāda to, ka mēs nevaram, ka Latvija nav atbildīga par to, ka konsorcijs "TILTS" kaut ko nav aprēķinājis, ka viņam šobrīd ir nepieciešamas lielākas izmaksas, nekā tās bija paredzamas. No tā ir jāsecina, ka nevis Latvija cietīs zaudējumus, bet Latvija ir piesaistījusi tādu ārvalstu partneri, kurš ar savu parakstu ir apliecinājis, ka viņš veiks visas nepieciešamās investīcijas, ka viņš radīs iespējas atrast šīs investīcijas, ieguldīs tehnoloģiju, lai tādējādi izpildītu visus "jumta" līgumā paredzētos noteikumus. Ja jebkuru no šiem noteikumiem "Lattelekom" neizpilda, "TILTS" uzņemas par to atbildību. Kas šajā gadījumā mums, Latvijai, ir izdevīgi? Tas, ka atšķirībā varbūt no daudziem citiem monopoluzņēmumiem, ja mēs runājam par "Latvijas gāzi" vai par jebkuru citu Latvijas enerģētikas nozari, projekta neizpildīšanas gadījumā mēs zinām, no kā mēs varam prasīt atbildību, kur ņemt līdzekļus un to, ka tie nav obligāti ņemami no tarifu izmaksām, bet tādos gadījumos, kad nav izstrādāta konkrētas nozares attīstības programma, kaut vai, piemēram, enerģētikā, jebkuras izmaksas būs jāsedz nemitīgi no tarifu paaugstināšanas, un mums jebkurā gadījumā vajadzēs pieprasīt, tiks pieprasītas no iedzīvotājiem šīs piemaksas, kaut kāda veida papildu darbība un tamlīdzīgi. Šajā "Lattelekom" gadījumā nekas tamlīdzīgs nav nepieciešams, jo ir konkrēts projekts un konkrēti noteikumi, kur ir konstatēts, kādā veidā tiek piesaistītas investīcijas un kādā veidā tās tiks atmaksātas. Vēl nedaudz par garantijām, kuras iegūst Latvija. Līguma noteikumos ir teikts, ka "TILTS" mātes uzņēmums garantē saistību izpildi ar savu kapitālu, nevis tā, kā daudzreiz tika apgalvots, ka "TILTS" atbild tikai ar 45 000 ASV dolāru lielu kapitālu, kas ir inkorporēts Dānijas uzņēmumā. 12. 2. pants, manuprāt, ir ļoti būtisks. Gadījumā, ja "Tilts" būtiski pārkāpj līgumu, Latvijas Republikai un "Lattelekom" ir tiesības uz izpildes garantijas pamata izvirzīt prasību, un tad "TILTS" ir atbildīgs par zaudējumu atlīdzināšanu. Vēl pāris atzinumu, ko esmu guvis Izmeklēšanas komisijas darbības laikā. Ja mēs runājam par parlamentāro izmeklēšanu, nevis, es atvainojos, par "matu skaldīšanu", ja runājam, ka ir līgums, kas varēja būt arī labāks, tad ir jāatzīmē daži būtiski, svarīgi fakti. Izmeklēšanas gaitā neatklājās, ka jebkāda Latvijas valsts amatpersona būtu veikusi darbības, kas ir klaji neizdevīgas Latvijas valstij, kas nostādītu to paverdzinošā situācijā, un šādā veidā būtu guvušas sev kādu labumu. Tas ir attiecībā uz korupciju. Tātad, ja šādi fakti nav konstatēti, tad par to mēs nevaram tik vienkārši runāt un šeit no tribīnes apvainot valsts amatpersonas. Es esmu salīdzinoši varbūt nesen šajā namā, bet man tas liekas dīvaini. Varbūt šeit tā ir pieņemts - jebkādā veidā bez pamatotiem faktiem apvainot jebkuru cilvēku. Es savā jurista praksē esmu pieradis, ka to nevar atļauties, jo šajā gadījumā man automātiski būs jāatbild tiesas priekšā un jāsniedz attiecīgi fakti. Ja runā par turpmākajām nepieciešamajām darbībām, tad, manuprāt, ir nevis jānostāda ļoti bīstamā situācijā "Lattelekom" puse, Latvijas puse uzņēmumā "Lattelekom", stāstot, ka otrs partneris, es uzsveru - partneris, nevis ienaidnieks, konsorcijs "TILTS" izmanto savu darbību, lai krāptu Latviju, lai gūtu nepamatotu peļņu. Šādā veidā Latvija partneri nostāda situācijā, kad viņš būs spiests atbildēt tieši tāpat tiesas priekšā un sniegt zināmu pamatojumu, kāpēc tas ir radies. Un, ja šāda pamatojuma nebūs, tad attiecīgi Latvijai būs jāmaksā konsorcijam "TILTS" par to, ka "TILTAM" ir radušies visi šie zaudējumi, jo nav tālu tas brīdis, kad konsorcijs "TILTS" varēs paziņot, ka viņš tālāk vairs neieguldīs līdzekļus, jo Latvijas valsts vairs nesniedz nekādas garantijas par to, ka viņš varēs realizēt savu projektu. Ir vairāki panti, kas tiešām nebija izpildīti pirmā gada plānā, un, manuprāt, tieši par to ir jārunā. Ir jārunā par konkrētām lietām, kas nav izpildītas, un jārunā par to, kādā veidā piespiest gan "Lattelekom" visu uzņēmumu, gan attiecīgi abus "Lattelekom" partnerus izpildīt visas projektā paredzētās prasības. Un tas nozīmē, ka ir jādarbojas speciālistiem, jāmeklē visas iespējas un jārod risinājumi. Kālab komisijas ziņojumā nebija konkrēti norādīts, kādi punkti ir jālabo un kādi nav jālabo? Es uzskatu, ka tā nebija tāpēc, ka komisijas locekļi nevēlējās strādāt, ka viņi vēlējās to novelt uz kāda cita atbildības. Manuprāt, šeit vienkārši atspoguļojās tas, ko Parlamentārā izmeklēšanas komisija var izdarīt un ko Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai nav pa spēkam izdarīt, arī tas, kas vispār nav viņas kompetencē. Lai spriestu, cik pamatoti ir tarifi, lai spriestu, vai investīcijas ir pamatotas vai nepamatotas, ir jādarbojas speciālistiem un jādarbojas tiem cilvēkiem, kas diendienā strādā šajā uzņēmumā. Un tikai viņi varēs atrast pareizo risinājumu. Pretējā gadījumā politiķu spriedelējumi par to, vai mums ir labas vai sliktas ārvalstu investīcijas, noved pie absolūti tukša rezultāta un pie tā, ka mēs esam nelietderīgi zaudējuši milzum daudz laika. Un, manuprāt, pats galvenais, pēdējais, gan komisijas ziņojumā, gan arī pēc maniem uzskatiem ir tas, ka projekts ir jāatbalsta visiem spēkiem, lai viņš nepārtrauktu darboties, ir jādarbojas tanī virzienā, lai mēs panāktu līguma jebkura punkta izpildi, grozot līgumu vai runājot par šī līguma grozīšanu. Nevar tikai vienkārši runāt, ka mums ir jāgroza līgums, ka mēs tūlīt ķersimies klāt un to darīsim, jo juridiski ir konkrētas normas, kādā veidā to darīt. Bez tam "jumta" līgumā ir paredzēti punkti, pēc cik ilga perioda tiek pārskatīts līgums, kādā veidā komisijas strādā, kādā veidā strādā partneri, tā ka ir jāvadās pēc konkrētā līguma noteikumiem. Un tad mēs varēsim panākt varbūt ne tikai to, kā mēs dzirdam reklāmā, ka "Lattelekom" pietuvina mūs pasaulei, bet arī dzirdēsim to, ka Latgale - Balvi, Rēzekne un vēl attālāki nostūri šajos rajonos tiek pietuvināti Rīgai un līdz ar to arī visai pasaulei. Tāds būtu mans viedoklis, un es lūgtu gan balsojot, gan arī turpmākajiem runātājiem uzstāšanās reizē ņemt vērā, ka mēs šeit esam atbildīgi par to, lai netiktu izteikti klaji nepamatoti spriedelējumi un lai tādā veidā netiktu apdraudēts viss projekts un arī Latvijas attīstība. Paldies.".
• 1995_08_03-seq12 language "lv".
• 1995_08_03-seq12 speaker Janis_Bordans-1967.
• 1995_08_03-seq12 mentions Q822919.
• 1995_08_03-seq12 mentions Q211.
• 1995_08_03-seq12 mentions Q2660080.
• 1995_08_03-seq12 mentions Q35.
• 1995_08_03-seq12 mentions Q1773319.
• 1995_08_03-seq12 mentions Q404542.
• 1995_08_03-seq12 mentions Q1512969.