Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_03-seq110> ?p ?o. }

• 1995_08_03-seq110 type Speech.
• 1995_08_03-seq110 number "110".
• 1995_08_03-seq110 date "1995-08-03".
• 1995_08_03-seq110 isPartOf 1995_08_03.
• 1995_08_03-seq110 spokenAs 126.
• 1995_08_03-seq110 spokenText "Cienījamie deputāti! Kopš Saeima ir sanākusi, šāds jautājums vēl nekad šeit nav apspriests. Un es domāju, ka tas ir diezgan simptomātiski. It īpaši tad, ja to visu skatās uz tāda fona, kādā atrodas Latvijas tautsaimniecība. Tomēr man gribas piezīmēt, ka runāt par Latvijas Bankas politiku nedrīkst, atraujot to no vispārējās tautsaimniecības politikas. No tās ekonomiskās politikas, ko valstī realizē. Un šajā ziņā, iekams izteikt tiešus pārmetumus Latvijas Bankai, es gribētu tomēr nosaukt galvenās, manuprāt, līdzšinējās kļūdas, kas tika pielaistas pēc 1991. gada valsts saimnieciskajā politikā. Es tikai veikšu īsu uzskaitījumu, lai būtu skaidrība, kāds ir šis fons, uz kura mēs šobrīd iztirzājam Latvijas Bankas politiku. Tātad pirmais, ko es gribētu atzīmēt kā vispārēju iezīmi, ir šī liberālā politika visus šos gadus tās visprimitīvākajā izpratnē. Tālāk - brīvā tirgus lomas pārmērīga paaugstināšana un valsts regulēšanas iespēju pilnīga ignorēšana. Kā trešais - privatizācija kā pašmērķis bez analīzes, atraujot to no rezultātu ekonomiskās prognozes. Ceturtais - nihilistiska attieksme pret valsts kapitālu. Es gribētu piezīmēt, ka tā tas bija, izņemot Gaiļa valdību, kas sāka šim jautājumam pievērst zināmu nozīmi, bet dara to nepietiekami aktīvi un nepietiekami droši acīmredzot pretrunu dēļ frakcijas iekšpusē. Bez tam kļūdaina bija lauksaimniecības ieskaitīšana bezperspektīvajās nozarēs pēc nemākulīgi realizētas agrārās reformas, arī eksporta interešu ignorēšana, pilnīga neizpratne par valsts monetārās politikas ietekmi uz ražošanas sfēru, iekšējo tirgu un ārējās tirdzniecības deficītu, nespēja sakārtot valsts robežas, nespēja cīnīties ar "ēnu" ekonomiku un pret noziedzīgo struktūru plašu veidošanos, nespēja izstrādāt valsts ekonomiskās attīstības koncepciju, nodokļu sistēmas izteikti fiskālais raksturs bez ekonomiskas motivācijas - tie, lūk, būtu galvenie, manuprāt, kļūdainie motīvi, kas valsti ir noveduši tajā stāvoklī, kurā valsts pašreiz atrodas. Ja šos punktus mēs skatītu tādā nozīmē, kādā mērā tas attiecas uz Latvijas Banku, tad tiešā veidā mēs varētu attiecināt tikai vienu punktu. Taču Latvijas Bankas monetārā politika savukārt ļoti nopietni ietekmē daudzus punktus. Es gribu šeit minēt eksportu, vietējo ražošanu, iekšējā tirgus ietilpību un muitas problēmas. Lai mana uzstāšanās būtu pietiekami argumentēta, es gribētu citēt dažus pantus likumā "Par Latvijas Banku", kurus Latvijas Banka faktiski nav pildījusi vai ir pildījusi pavirši un kuru rezultātā šobrīd ir vērojamas ekonomiskās sekas. Kā pirmo var minēt 3. pantu, kur ir rakstīts apmēram tā: "Latvijas Banka savā darbībā veicina brīvu konkurenci, resursu efektīvu piešķiršanu un apriti, finansu sistēmas stabilitāti". Es gribētu pakavēties pie resursu efektīvas piešķiršanas un aprites. Latvija šajos gados ir saņēmusi diezgan daudz ārvalstu kredītu resursu. Lūk, es šeit nekad neesmu dzirdējis, cik efektīvi, ar kādu atbildības sajūtu, ar kādu atdevi ir izmantoti šie resursi, kas ir Latvijai piešķirti. Latvijas Bankas analīze par šo jautājumu šajā zālē nekad nav skanējusi. 4. pants - "Latvijas Banka kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī atzīst Latvijas naudu, tātad Latvijas latu". Es saīsinu mazliet tekstu. Pie šī panta mēs atgriezīsimies mazliet vēlāk, kad runāsim par naudas tirgu. 5. pants - "Latvijas Banka, saņemot konkrētas valdības pilnvaras, var darboties kā valdības finansu aģents banku darījumos". Es uzstādu jautājumu - kāpēc ir zaudēti budžeta līdzekļi, ja Latvijas Banka varēja uzstāties kā aģents valdības finansu darījumos? 12. pants - "Valdībai atvērtajos kontos Latvijas Banka uzglabā valsts budžetu un speciālo fondu līdzekļus un veic budžeta līdzekļu pārskaitījumus bez maksas. Latvijas Republikas Finansu ministrija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt ziņas par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pārbaudīt to izlietojumu". Jūs mani atvainojiet, cienījamie deputāti, taču man nav skaidrs, kādā veidā var uzskatīt, ka šis pants likumā "Par Latvijas Banku" ir kaut kādā veidā pildīts. Jo mēs zinām, ka budžeta līdzekļi ir pazaudēti, un es nezinu, vai šajā zālē šobrīd ir atrodams cilvēks, kas var pateikt, cik tad beigu beigās valsts ir pazaudējusi budžeta līdzekļu šajā gadā, un kur un kādās bankās tas noticis. Un, protams, arī pašvaldību budžeta līdzekļus. 20. pants. To es nolasīšu mazliet atslodzei: "Rīcības kapitālu banka izlieto savu darbinieku sociālo vajadzību apmierināšanai un pamatlīdzekļu iegādei saskaņā ar Bankas padomes apstiprināto tāmi. Peļņas atlikums ieskaitāms pamatkapitālā, līdz tas sasniedz šā likuma 18. pantā noteikto apjomu. Pēc šā nosacījuma izpildes peļņas atlikums ieskaitāms valsts ieņēmumos". Es gribētu dzirdēt, vai kaut reizi Latvijas Bankā ar šādu nolūku ir izdarīta revīzija un kādi ir šīs revīzijas rezultāti. Man liekas, ka Saeimai būtu tiesības zināt šos revīzijas rezultātus. Taču mēs nekā tamlīdzīga neesam ne redzējuši, ne dzirdējuši. Tātad - kāpēc tas atkal netiek pildīts? Vēl minēšu dažus pantus. 40. pants - "Latvijas Bankas Makroekonomiskās analīzes dienests savāc, apstrādā un publicē statistikas datus par banku operācijām un finansu operācijām Latvijas Republikā, kā arī seko ekonomiskajiem un finansiālajiem apstākļiem ārvalstīs un analizē to ietekmi uz Latvijas Republiku". Es uzstādu jautājumu: kāpēc mēs tikai no avīzēm uzzinājām, ka "Baltijas" banka, teiksim, ir tirgojusies ar Latvijas kredītiem, ar Latvijas kredītu ņēmēju un, teiksim, kā ķīlas lietojusi Latvijas kredītņēmēju? Kāpēc, teiksim, ir ieķīlāti Latvijas valsts īpašumi? Kāpēc neviens to šeit nezina? Kāpēc Latvijas Banka laikus nedeva šos signālus, ka notiek nelikumības? Kāpēc, teiksim, ir šie skandāli ar "Ventspils naftu" un tamlīdzīgi? 41. pants - "Sadarbībā ar Latvijas Bankas Revīzijas dienestu Makroekonomiskās analīzes dienests, balstoties uz attiecīgajiem statistikas datiem, seko komercbanku un citu kredītiestāžu darbībai nolūkā savlaicīgi prognozēt iespējamās negatīvās novirzes tajā un sniegt aktuālu informāciju Latvijas Bankas padomei par finansu un kredītu apstākļiem Latvijā". Ja reiz banka visu to ir darījusi, kāpēc viņa, teiksim, nevarēja informēt valdību un Saeimu, kādas katastrofas ir gaidāmas? Kāpēc mēs tikai konstatējam faktus, bet nekad nevarējām apsteigt notikumus? 43. pants - "Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic Revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole. Pēc revīzijas rezultātu izskatīšanas Latvijas Bankas padome apstiprina bankas gada pārskatu, kurš pēc tam publicējams vispārējai zināšanai kopā ar gada bilanci". Vai tas ir noticis, vai Latvijas Bankā šāda revīzija ir bijusi? Kādi ir šīs revīzijas rezultāti? Redzat, tie ir pārkāpumi tikai likumā "Par Latvijas Banku. " Tie ir tie pamatmotīvi, kuru dēļ arī es esmu parakstījis šo papīru par bankas prezidenta un viceprezidenta demisiju. Es gribu mazliet vēl parunāt par monetāro politiku. Tātad 4. pantā ir rakstīts, ka lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Es gribu uz šī fona uzdot apmēram šādu jautājumu: kā tas ir iespējams - lats ir vienīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā, bet kopš lata ieviešanas tā vērtība ir pieaugusi apmēram par 40% attiecībā pret dolāru, bet tajā pašā laikā pirktspēja ir zudusi par 75%? Es citādi to nevaru izskaidrot, kā vienīgi ar to, ka Latvijā lats nav vienīgais maksāšanas līdzeklis, ka paralēli tam ir vēl cita nauda, ar kuru notiek maksāšana, un tā oficiāli cirkulē. Un tas viss tā notiek, un Latvijas Banka faktiski naudas situāciju valstī nepārvalda, bet Latvijas Bankai ir tikai ilūzija, ka viņa to dara. Man ir bail, ka tai vienkārši šobrīd atļauj to darīt, bet tikpat labi var arī neatļaut to darīt. Redzat, mani šāds stāvoklis baida, ja es nezinu, kāpēc un kas notiek. Arī mēs šajā zālē nekad neesam dzirdējuši izskaidrojumu tam, kāpēc tas notiek. Otrs motīvs attiecībā uz monetāro politiku ir saistīts ar robežām un ar muitu, ar kukuļņemšanu un visu pārējo, ar visām negācijām, kas ap to vijas. Es uzdošu šādu primitīvu jautājumu: "Sakiet, kā tas var būt, ka no Latvijas brauc ekskursantu autobuss uz Lietuvu, tur viņi sapērk preces, tad brauc atpakaļ uz Latviju, (par 300 latiem drīkst ievest) un pēc tam tirgū tirgojas ar šīm mantām, un daudziem cilvēkiem tas ir vienīgais eksistences līdzeklis! Es uzdodu jautājumu: kā tas ir iespējams, ja mūsu realizētā monetārā politika ir pareiza? Redzat, te mēs pienākam pie šī tradicionālā jautājuma - vai valsts realizētā monetārā politika ir pareiza? Es gribu, lai šajā zālē man pierāda, kāpēc, piemēram, Latvijas viesnīcas, kas būtībā ir Latvijas eksports, kāpēc Latvijas viesnīcas ir visdārgākās no Baltijas valstu viesnīcām? Kāpēc tā? Ja mēs šo analoģiju skatāmies uz priekšu un mēģinām attiecināt, tad mēs varam teikt puslīdz droši, ka arī "Latvijas nafta", "Latvenergo" un tamlīdzīgas iestādes cieš no šā paša sindroma. Sakarā ar šo pašu sindromu gribu sacīt, ka nevar būt tāds stāvoklis, ka gadiem ilgi mēs par šīm lietām nerunājam un nediskutējam. Ir vienreiz par šo lietu jāsāk nopietni diskutēt, jo tā nav vienkārša lieta. Un pēdējais. Šī 370 miljonu rezerve, kas ir uzkrāta uz lielu upuru rēķina, tas ir, lielā mērā ir noplicināti ražotāji, inflācijas laikā aplaupīta tauta. Tas viss ir izdarīts. Šīs rezerves ir uzkrātas. Šobrīd mēs jau 100 miljonus piecu mēnešu laikā no šīs rezerves esam zaudējuši un uzskatām to par normālu parādību, ka kāds atsevišķs cilvēks šajā brīdī izlemj, ko tad darīt ar nākošajiem 100 miljoniem. Bet kas notiks pēc tam, kad mēs pazaudēsim nākošajos piecos mēnešos vēl 100 miljonu? Es uzdodu jautājumu: kādā veidā Latvija tad vispār varēs realizēt kaut kādu naudas politiku, ja nebūs vairs šo rezervju? Kādā veidā izkļūt no šī stāvokļa - lūk, tas prasās pēc nopietniem lēmumiem šīsdienas sēdē. Bet man ir tāda sajūta...".
• 1995_08_03-seq110 language "lv".
• 1995_08_03-seq110 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1995_08_03-seq110 mentions Q822919.
• 1995_08_03-seq110 mentions Q211.
• 1995_08_03-seq110 mentions Q37.
• 1995_08_03-seq110 mentions Q3736450.
• 1995_08_03-seq110 mentions Q687709.
• 1995_08_03-seq110 mentions Q39731.
• 1995_08_03-seq110 mentions Q21011161.
• 1995_08_03-seq110 mentions Q5517189.