Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_03-seq10> ?p ?o. }

• 1995_08_03-seq10 type Speech.
• 1995_08_03-seq10 number "10".
• 1995_08_03-seq10 date "1995-08-03".
• 1995_08_03-seq10 isPartOf 1995_08_03.
• 1995_08_03-seq10 spokenAs 114.
• 1995_08_03-seq10 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tas, ka mēs šeit pēc ilga laika, strādājot un kaislībās laiku pavadot, beidzot esam nonākuši līdz lēmuma projekta pieņemšanai par "Lattelekom" darbības izvērtēšanu, liecina arī par ko citu. Par to, ka šeit zālē sēdošie un arī tie, kas kādreiz sēdēja pirms mums šajā zālē, nav bijuši vienaldzīgi pret šīm te "Lattelekom" attīstības vai neattīstības lietām. Un "Lattelekom" darbības izvērtēšanas komisijā nepārprotami atklājās skaitļi un fakti, kas liecina, ka mēs runājam ne tikai par ekonomiskām lietām, par valsts telekomunikāciju modernizēšanu, bet esam spiesti runāt arī par to, ka "Lattelekom" savā laikā ir finansējusi priekšvēlēšanu kampaņu, atvēlot 40 tūkstošus dolāru tagadējai Saeimas LNNK frakcijai un 60 tūkstošus dolāru "Latvijas ceļam". Tāpēc nebūt nav tik viennozīmīga šeit zālē sēdošo attieksme un mēs runājam par visu ko, piemirstot, ka mums ir jāatrisina stratēģiski svarīgas valsts nozares tālākā pastāvēšana un attīstība. Kas attiecas uz līgumā minēto modernizācijas plānu, tad visiem, manuprāt, ir saprotams, ka līguma prasību lielākā daļa gluži vienkārši nav izpildīta. Un arī argumenti par to, ka tas viss notiek un notiks arī nākotnē, ar faktiem neiztur nekādu kritiku, jo netika pieslēgti 20 tūkstoši jauno ciparu līniju, tas ir, 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju netika nodrošināti ar telefona sakariem. Pašreizējā brīdī ir pieslēgta tikai 1/10 daļa no pagājušā gada plāna. Ja jau mēs neesam tikuši galā ar pagājušā gada līgumā paredzētajiem uzdevumiem, tad kāds ir pamats domāt, ka tas viss tiks atrisināts pēkšņi pēc mūsu šīm te diskusijām un pozitīva lēmuma pieņemšanas šeit, Saeimā. Interesanta ir visa attīstības vēsture, un jau 1994. gada martā Zinātņu akadēmijas ekspertu dotajā slēdzienā, kas tika izdarīts profesora Guļāna vadībā, ir nepārprotamas norādes uz likumu pārkāpumiem, uz Latvijas valsts interešu ignorēšanu un uz "Lattelekom" darbības nopietnu izvērtējumu. Šinī ekspertu slēdzienā cita starpā ir teikts: "Nesaprotama un nepieņemama ir "Lattelekom" pilnīga nodošana "TILTS Communications" pārvaldīšanā, turklāt neparedzot tā materiālo atbildību par sistēmas funkcionēšanas tehniskajiem, bet it īpaši ekonomiskajiem rezultātiem. Nododot vadību "TILTS Communications" ziņā, Latvijas puse piekritusi veidot vadības komandu no 38 ārzemju speciālistiem, kas pārņem visu galveno "Lattelekom" struktūru vadību, piekrītot uz Latvijas rēķina maksāt viņiem fantastiskas, vadoties pēc vietējiem apstākļiem, algas. Vidējā mēneša alga 1995. gadā - 17 760 dolāru un 2003. gadā - 41 580 dolāru. Tātad jau sākuma stadijā šo pieaicināto ārzemnieku alga apmēram 20 reižu pārsniegs Latvijas Valsts prezidenta atalgojumu. Katram no šiem speciālistiem Latvija nodrošinās jaunu, ik pēc trim gadiem nomaināmu, vieglo automobili. To iegādei vadības līguma darbības laikā būs jāizlieto no 2,5 līdz 3 miljoniem dolāru, neskaitot ekspluatācijas izdevumus. Un kopsummā šī vadības nodošana ārzemju konsorcijam Latvijai izmaksās apmēram no 67 līdz 68 miljoniem dolāru (algas plus automibiļi). Šīs summas jāuzskata par tīro zaudējumu, jo Latvijā ir pietiekami kvalificēti speciālisti, kas reāli vadītu šo sistēmu un nodrošinātu tās saprātīgu modernizāciju. Par to liecina "Lattelekom" sakaru līdzekļu rūpniecības un speciālistu sagatavošanas sistēmas darba rezultāti iepriekšējos gados. Pat bez šādas pieredzes noraidāma nihilistiskā dogma, ka pašu tauta ir mazāk spējīga nekā citas vidēji sarežģītu projektu realizācijā. " Un mēs jau zinām, ka uz "Lattelekom" nemitīgi ierodas viesstrādnieki jeb vieslektori, kas mūsu darbiniekiem māca ābeces patiesības, ko viņi mācījušies savulaik mūsu augstskolās otrā kursa līmenī. Un interesanta ir arī tāda lieta, ka finansu direktors raksta pieprasījumu valsts pilnvarojumam: "Sakarā ar to, ka Latvijas likumdošanā nav paredzēta kārtība, kādā atmaksājamas komandējumu izmaksas ārzemju partneriem, kuri nesaņem samaksu par darbu Latvijā, lūdzu izskatīt un pieņemt pozitīvu lēmumu par ārzemju komandējumu apmaksām Latvijā. " Direktoru valde tiek lūgta pilnvarot finansu direktoru iepriekš katru mēnesi apstiprināt nozīmīgākos ārzemju komandējumus ārzemju speciālistu sarakstam, uz kuriem tas attiecas, un tam ir jābūt pievienotam šai pilnvarai. Līdz ar to mēs redzam, ka te parādās arī tādi momenti, kas nebūt nav paredzēti "jumta" līgumā, bet tie katrā ziņā ir izpildīti un samaksāti. Par visām šīm lietām ļoti labi bija informēta arī Latvijas puses Direktoru padome. Savulaik Videnieka kunga vadībā, jūtot un secinot, ka 1994. gada otrajā pusē "TILTS Communications" vadība līdz pat 1994. gada septembrim nespēja nodrošināt akceptējamu uzņēmuma vienotas attīstības plānu kopā ar desmit gadu finansu plānu, latviešu-somu-angļu vadošie darbinieki un eksperti 1994. gada septembrī un oktobrī Videnieka vadībā izanalizēja modernizācijas plāna gaitu, tā izmaksas un rezultātā deva priekšlikumus projekta un investīciju efektivitātes celšanai, attiecīgi par 1994. gada un 1995. gada rādītājiem iegūstot 35 miljonu latu ekonomiju. Ar šādiem priekšlikumiem tika ieteikts atteikties no ļoti dārgām iekārtām, piemēram, "Philips", lauku radio sistēmām, kas katram Latvijas zemniekam izmaksātu 1 000 dolāru par līniju, atrodot tā vietā alternatīvas, kā samazināt uzstādāmo ļoti dārgo taksofonu un to kabīņu skaitu, jo nebūt ne visi šie taksofoni Latvijas apstākļos ir vajadzīgi. Bija arī ieteikums - kārtīgi izpētīt tirgu, bet galvenais - maksimāli nodrošināt jauno līniju pieslēgšanu, kā arī vecajām analogajām līnijām nodrošināt tiešos starptautiskos sakarus. Ar šiem galīgajiem aprēķiniem un iespējamo līdzekļu ekonomiju 1994. -1995. gadā tika iepazīstināta "TILTS Communications" Direktoru padomes puse, bet 1994. gada 14. oktobrī uz Londonu tika izsaukts Videnieka kungs, kam sekoja mūsu ministra Gūtmaņa kunga vēstule par Videnieka atbrīvošanu no amata pēc "TILTS Communications" pieprasījuma. Ir interesanti, ka mēs šeit runājam par Latvijas valsts neatkarību. Man gan liekas, ka tā ir vislielākā atkarība, ja lēmumu par mūsu vadošo uznēmumu vadītāju pieņem Londonā un akceptē Rīgā, nevis otrādi. Un vēl ir interesanti... Man arī palicis atmiņā liela sakaru speciālista Rozīša kunga teiktais mūsu Saeimas izmeklēšanas komisijā, ka ar šo te tā saucamo modernizācijas projektu mēs esam nonākuši tiktāl, ka Latvijas telekomunikāciju sistēmu ir pilnībā iespējams kontrolēt no Londonas. Arī par to mums šeit vajadzētu runāt un par to mums arī šeit vajadzētu domāt, ja mēs esam nopietni ieinteresēti Latvijai stratēģisku nozaru attīstībā un to pakļautības saglabāšanā. Paldies par uzmanību!".
• 1995_08_03-seq10 language "lv".
• 1995_08_03-seq10 speaker Larisa_Lavina-1951.
• 1995_08_03-seq10 mentions Q822919.
• 1995_08_03-seq10 mentions Q211.
• 1995_08_03-seq10 mentions Q2660080.
• 1995_08_03-seq10 mentions Q404542.
• 1995_08_03-seq10 mentions Q84.
• 1995_08_03-seq10 mentions Q170416.