Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq96> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq96 type Speech.
• 1995_07_27-seq96 number "96".
• 1995_07_27-seq96 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq96 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq96 spokenAs 129.
• 1995_07_27-seq96 spokenText "Cienījamie kolēģi! Priekšpusdienā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr. 204. "Par Valsts cilvēktiesību biroju", un noteikumi nr. 218 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas tika piedāvāti Saeimai pieņemšanai, gribu teikt, patiešām ir unikāls gadījums - radīt jaunu superinstitūciju valstī ar neparastām pilnvarām. Par to jau tika runāts, apspriežot šā biroja izveidošanu. Te es nepieminēšu ne šīs algas, ne augstās pilnvaras, kas ir augstākas par Augstākās tiesas priekšsēdētāja un vēl citu institūciju pilnvarām, bet es nolasīšu anotācijā par šiem noteikumiem nr. 204 rakstīto: "Valsts cilvēktiesību birojs paredzēts kā neatkarīga valsts pārvaldes institūcija Tieslietu ministrijas pārraudzībā". Pilnīgi neatkarīgas, bez kādas padotības institūcijas dibināšanu neparedz Satversme, taču dažkārt nav norādītas pretrunas starp vārdiem "neatkarīga" un "atrodas pārraudzībā". Tālāk, izlaižot dažas varbūt mazāknozīmīgas rindiņas, ir teikts: "bet pārraudzība no ministrijas puses izpaužas tikai kā ieteikums par vadītāja iecelšanu vai atbrīvošanu un ieteikums par finansiālo līdzekļu piešķiršanu". Lūk, es palasīšu otrajā pusē anotācijā rakstīto: "Savu uzdevumu sekmīgai izpildei birojam paredzētas tiesības pieprasīt informāciju, paskaidrojumus attiecībā uz izskatāmo cilvēktiesību pārkāpumu, kā arī uzlikt par pienākumu ierasties noteiktā laikā un vietā. Šo tiesību nodrošināšanai birojam paredzētas tiesības uzlikt sodu līdz pat 1000 latiem fiziskajai personai, un līdz 10 000 - juridiskajai personai. Šāds relatīvi augsts sods paredzēts tādēļ, lai nodrošinātu sekmīgu biroja funkcionēšanu un nenonivelētu tā lomu cilvēktiesību aizsardzībā. " Lūk, un tagad jau konkrētajos grozījumos, kas tiek piedāvāti, ir skaidri un gaiši rakstīts: "Par informācijas vai paskaidrojuma nesniegšanu Valsts cilvēktiesību birojam, kā arī par neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc tā uzaicinājuma uzliek naudas sodu līdz 250 latiem. " Un tālāk: "Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, uzlikt administratīvos sodus Valsts cilvēktiesību biroja vārdā ir tiesīgs Valsts cilvēktiesību biroja direktors. " Nu, lūk, tagad īsti nav skaidrs, anotācijā rakstītais par 1000 latiem un 10 000 latiem un šeit rakstītais par 250 latiem. Kurš tad būs īstais? Šeit kodeksā labojumos tātad būs 250 latu un pēc tam attiecīgi šis biroja vadītājs, kuram būs neierobežotas pilnvaras, pats, vadoties, tā sakot, pēc sava garastāvokļa, izvēlēsies, kuru un ar cik sodīt. Agrāk, kā mēs atceramies, padomju laikos, ir bijušas "troikas", tagad šis direktors vienpersoniski izlems, kuru sodīt, kuru apžēlot. Un man gribētos jautāt: kas tad būs šis birojs? Vai Valsts ieņēmumu dienesta filiāle, kura ievāks sava veida nodokļus šādā veidā? Turklāt ar iedoto neierobežoto varu. Neiedziļinoties tuvāk šā biroja bezjēdzībā, par ko šeit jau daudz tika runāts, es personīgi ierosinu šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepieņemt. Paldies par uzmanību!".
• 1995_07_27-seq96 language "lv".
• 1995_07_27-seq96 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 1995_07_27-seq96 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq96 mentions Q211.