Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq92> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq92 type Speech.
• 1995_07_27-seq92 number "92".
• 1995_07_27-seq92 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq92 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq92 spokenAs 46.
• 1995_07_27-seq92 spokenText "Cienījamais Prezidij un godātie deputāti! Tātad pašreiz skatāmais darba kārtības punkts ir likumprojekts "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem". Šāds likums (es teiktu un uzsvērtu - likums, nevis noteikumi), ir neapšaubāmi nepieciešams, un Saeima to ir ar savu balsojumu, pirmajā lasījumā pieņemot līdzīgu likumprojektu, arī apstiprinājusi. Šajā gadījumā tā nepieciešamība ir pamatota ar to, ka zemes reformas realizēšanas gaitā Latvijā nav pilnībā noregulētas īpašnieku savstarpējās attiecības un likumdošana pietiekami skaidri nenosaka attiecību starp energoiekārtu īpašniekiem (no vienas puses) un zemes, kā arī ēku īpašniekiem (no otras puses), un tādēļ daudzos gadījumos veidojas konfliksituācijas. Ko mēs, šā likuma izpratnē, saprotam ar aprobežojumu? Tātad arī saskaņā ar Civillikumu tās ir energoapgādes uzņēmumu tiesības - sabiedrības interesēs izmantot citu īpašnieku nekustamo īpašumu energoapgādes ārējo objektu ierīkošanai, aizsardzībai un ekspluatācijai, vienlaikus nosakot nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu paciest šo tiesību izmantojumu. Un, kā teikts 3. panta pirmajā daļā, ar šiem noteikumiem saskaņā ar Civillikumu sabiedrības interesēs tiek nodibināts pastāvīgs nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums, ja uz šā īpašuma atrodas vai tiks izvietoti energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti. Es uzskatu, ka neizstrādātas ir tieši tās normas, kas attiecas uz aprobežojumu noteikšanu ne tikai attiecībā uz īpašumiem, uz kuriem atrodas šie energoapgādes uzņēmumu objekti, bet arī uz tādiem īpašumiem, uz kuriem tikai tiks izvietoti šie objekti. Tas pats ir arī 10. pantā. Galu galā - kāda kārtība būs aprobežojumu noteikšanā vēl nākotnē paredzamiem objektiem? Kas pieņems lēmumu par šo objektu īpašnieku tiesību ierobežošanu jeb aprobežošanu? Diemžēl tas notiekumos ir ļoti virspusēji pateikts. Ja mēs paskatāmies, piemēram, "Pārejas noteikumu" trešās daļas 1. apakšpunktā, tad redzam, ka tur ir atrunāts, ka šo kārtību noteiks Ekonomikas ministrija. Konkrēti, tekstā ir rakstīts: "energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aprobežojumu noteikšanas kārtība. " Tātad šeit ir - varbūt neapzināti, bet varbūt arī apzināti - ieviesusies rupja kļūda, jo aprobežojumu nosaka nevis energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem, bet nekustamā īpašuma lietošanas tiesībām. Nevis šiem pašiem objektiem! Bet, protams, ka tas ir labojams, un tas būs arī jādara. Un vēl. Nav saprotama šo Satversmes 81. panta kārtībā pieņemto noteikumu (ar likuma spēku) neatliekamā vajadzība, jo iepriekš minētajā daļā, tas ir, "Pārejas noteikumu" trešajā daļā, šo "energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aprobežojumu noteikšanas kārtību" ir uzdots izstrādāt Ekonomikas ministrijai - un turklāt sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Tātad mēs redzam, cik neatliekama ir vajadzība, lai likums reāli varētu tikt realizēts dzīvē. Un vai šo aprobežojumu noteikšanas kārtība būs tā pati, ko Ministru kabinets apstiprinās un par ko it kā ir runāts 4. pantā? Tur gan ir pavisam par kaut ko citu runa. Tur ir runa par aprobežojumu apjomiem. Līdz ar to šajā likumprojektā tātad paliek neskaidrs, kas galu galā būs tiesīgs noteikt šos īpašumtiesību vai īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus. Jo mēs redzam, ka pieprasījumus iesniegs it kā zemes komisijās, Valsts zemes dienestā, bet galu galā, ja mēs atskatāmies uz Civillikumu, Civillikums skaidri un gaiši pasaka, ka aprobežojumi ir nosakāmi vai nu ar likumu, vai tiesas lēmumu, vai arī privātā kārtā. Tālāk. Šeit gan ir 3. panta pirmajā daļā atsauce - kā tad galu galā šis aprobežojums var tikt noteikts? Un atsaucē ir teikts, ka tas notiks saskaņā ar Civillikumu. Bet Civillikuma 1082. pants nosaka, ka šie aprobežojumi ir nosakāmi, kā es jau minēju, ar likumu, tiesas lēmumu vai arī ar privātu gribu. Protams, šim pantam ir arī piezīme, kuru var attiecināt uz energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem, bet es nezinu, kādā veidā šos noteikumus varētu attiecināt... likumprojektā nav noteikta arī kārtība, kas attiecas uz nākotnē paredzētajiem energoapgādes objektiem. Tālāk. Ir varbūt nekonsekvence attiecībā uz zemes īpašniekiem, uz kuru zemes gabaliem, kā ir pateikts "Pārejas noteikumu" otrajā daļā, ir izbūvēti valsts energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti vai to izpilde ir sākta līdz šo noteikumu pieņemšanas brīdim. Un tātad it kā ir saglabājami šie zemes gabali valsts īpašumā visos gadījumos, kad zemi iespējams izmantot vienīgi šo objektu ekspluatācijai. Un ka zemes īpašniekam šajos gadījumos piešķirama līdzvērtīga zeme citā vietā vai izmaksājama kompensācija. Es gan uzskatu, ka tas nav korekti, jo mums ir tomēr privātīpašums. Ja mēs runājam šajā pantā par zemes īpašniekiem, tad ir jārunā par atsavināšanu un attiecīgu atlīdzību - vai nu naudā, vai kā citādi. Tas ir nosakāms vai nu tiesas ceļā, vai labprātīgas vienošanās ceļā. Šeit tātad nav pateikts, vai tas tiks darīts ar privatizācijas sertifikātiem, kuriem, kā mēs zinām, reālā vērtība ir daudzreiz mazāka, nekā to ir deklarējusi valdība. Tad vēl. Domājams, ka šie noteikumi pēc nodošanas Saeimas komisijām vēl tiks tiešām rūpīgi pārskatīti. Es arī uzskatu, ka vajadzētu atbalstīt pēc būtības to nodošanu komisijām. Kaut gan, kā es minēju, tā neatliekamā vajadzība... kaut gan noteikumi ir vajadzīgi, tā neatliekamā vajadzība, ņemot vērā "Pārejas noteikumu" normas, nav parādīta. Bet šeit ir vēl viena cita problēma, un tā ir juridiska problēma attiecībā uz šiem Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Jo Civillikumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka īpašumu lietošanas aprobežojumus nosaka ar likumu. Diemžēl tas nav viens un tas pats, kas Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku. Es varu jums apliecināt, ka daļa juristu ir pauduši līdzīgu nostāju. Jebkurā gadījumā, vadoties no mūsu tiesību sistēmas, varbūt neraksturīgo precedentu prakses, kāda būtu šodien izšķiršanās? Izšķiršanās par šādu precedentu. Vai, neskatoties uz Satversmē teikto, ka likumdošanas vara pieder Saeimai, mēs uzskatām, ka Ministru kabinetā noteikumi (ar likuma spēku) ir pielīdzināmi likumam un ir tas pats, kas likums, par ko ir runāts Civillikumā? Tāpēc, ja juristi varētu izteikties par šo viedokli... arī šis likumprojekts būtu jānodod komisijai, un komisija varētu nopietni piestrādāt... Paldies par uzmanību!".
• 1995_07_27-seq92 language "lv".
• 1995_07_27-seq92 speaker Zigurds__Tomins.
• 1995_07_27-seq92 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq92 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq92 mentions Q21625222.