Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq84> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq84 type Speech.
• 1995_07_27-seq84 number "84".
• 1995_07_27-seq84 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq84 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq84 spokenAs 129.
• 1995_07_27-seq84 spokenText "Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Mēs arī nobalsojām par šo pirmo un otro likumprojektu, bet attiecībā uz šo trešo likumprojektu ir dažas tīri tehniskas iebildes. Un pirmā ir šāda. Likumprojekta 6. pantā ir rakstīts, ka līdzekļi fizisko personu noguldījumu kompensācijai tiek izmaksāti no Banku aģentūras kompensācijas fonda. Banku aģentūras kompensācijas fondu veido, pirmkārt, komercbanku regulārie maksājumi sasakaņā ar 7. pantu (un pret to nevarētu iebilst) un, otrkārt, atskaitījumi no Latvijas Bankas līdzekļiem - ne mazāk par 1 miljonu latu gadā. Tātad tā jau ir tīri brīnumaina lieta, tas ir pieņemts Satversmes 81. panta kārtībā, un mēs atskaitām no Latvijas Bankas 1 miljonu. Man uzreiz ir jautājums - kāpēc ne 4 miljoni vai... teiksim, 1993. gadā bija 7 miljoni. Atskaitām Satversmes 81. panta kārtībā visus četrus miljonus un izdalām. Nākamais. Ir pareizi Ministru kabineta novirzītie valsts budžeta līdzekļi saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību". Ja šajā situācijā mēs pieņemam tādu pārejas periodu, kas, protams, ir vajadzīgs, jo, kamēr šī Banku aģentūra tiks izveidota, kamēr visi šie fondi tiks uzkrāti, paies kādi gadi... Ideja ir ļoti laba, es domāju. Ja, teiksim, kaut vai 10 gados tiek kaut kādi līdzekļi uzkrāti (un protams, šī summa būs zināma, būs zināms, kāda tā būs, to varētu aprēķināt un, teiksim, šīs summas ietvaros varētu arī saņemt varbūt kaut kādus aizdevumus no starptautiskajām organizācijām), tas viss būtu bijis normāli. Bet uzreiz "Noslēguma jautājumos" ir ierakstīts: "Atbilstīgi minētajai kārtībai, termiņiem un vietai noguldījumu kompensācija izmaksājama tām fiziskajām personām, kuru noguldījumu konti atradās komercbankās, kas ar tiesas spriedumu atzītas par maksātnespējīgām vai bankrotējušām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. " Tātad mēs it kā izmaksājam ar atpakaļejošu datumu tiem cilvēkiem, kas ir ieguldījuši savus līdzekļus šajās komercbankās. Tajā pašā laikā man nav pārliecības, ka esošais Kriminālkodekss un citi normatīvie akti nav jālabo. Runājot par šiem ļaunprātīgajiem noguldītājiem, varbūt arī, teiksim, par kaut kādu īpašuma atsavināšanu vai vēl par kaut ko citu, ir nepieciešami labojumi, ko mēs tik un tā nevaram izdarīt ar atpakaļejošu datumu. Tas varētu darboties tikai "uz priekšu". Šeit mēs it kā runājam par atpakaļejošu datumu. Uzreiz parādās tīri morāla problēma - ar ko cilvēks, kas ir ieguldījis naudu, teiksim, bankā "Baltija" un ir pazaudējis 500 latus, un grib tos atdabūt, - ar ko viņš ir labāks par to cilvēku, kas ir ieguldījis 500 latus, teiksim, firmā "Latgalīte" vai kādā citā? Jo daudzi cilvēki paguva ielikt naudu likumā paredzētā kārtībā juridiski reģistrētās firmās un uzņēmumos līdz brīdim, kamēr valdība aizliedza pieņemt šīm firmām naudas noguldījumus. Avīzēs un televīzijā visur bija reklāmas, ka var šo naudu ieguldīt, teiksim, attiecīgajā SIA uz 120 procentiem vai uz kaut kādiem lielākiem procentiem, un cilvēki šo naudu ieguldīja. Bet kāda ir starpība starp to cilvēku, kas notic Latvijas Tieslietu ministrijā un Uzņēmumu reģistrā oficiāli nereģistrētam uzņēmumam, iegulda savu naudu un šī nauda viņam pazūd, un to cilvēku, kurš iegulda savu naudu komercbankā? Var būt, ka tā ir tikai morāla problēma, bet es domāju, ka to pirmajā lasījumā vajadzētu pārdomāt, jo - vai nevajadzētu tādā gadījumā kompensēt visiem, vismaz tiem cilvēkiem, kas ir ielikuši naudu vai zaudējuši to līdz šā valdības rīkojuma izdošanai, ka šīs firmas nedrīkst pieņemt naudas noguldījumus? Tas šeit galīgi neparādās. It kā viena cilvēku kategorija ir pirmās šķiras, un nez kāpēc tā otrā cilvēku kategorija ir otrās šķiras. Un varbūt pats galvenais - tātad kādā veidā tad šī nauda tiks saņemta? Protams, ir uzskaitīts, ka no kaut kādiem kredītiem, kurus mēs dabūsim atpakaļ. Nu, bankas "Baltija" gadījumā var būt, ka mēs 5 miljonus dabūsim, bet nevis 100 miljonus. Bet es esmu redzējis tos aprēķinus. Ja ir runa par to, ka līdz kādiem 500 latiem izmaksā (šī summa svārstījās - apmēram 30 miljoni vai drusciņ vairāk latu), tad diezgan interesants liekas šis punkts "Noslēguma jautājumos". Tātad šajā 2. punktā ir ierakstīts skaidri un gaiši: "Līdz Banku aģentūras kompensācijas fonda izveidošanai līdzekļu avotus fizisko personu noguldījumu kompensācijai Finansu ministrija ir tiesīga piesaistīt patstāvīgi, katrā konkrētajā gadījumā saņemot Ministru kabineta aļauju. " Kādā veidā tad jūs varat piesaistīt patstāvīgi šo naudu un no kurienes? Viens - no Latvijas Bankas var noņemt 1 miljonu latu, bet, teiksim, tos pārējos tātad var, es saprotu, no neizmantotajiem aizdevumiem... Ja mēs ņemam no šiem neizmantotajiem aizdevumiem (un Latvijā ir noteikti kaut kādi "griesti", ir palikuši kādi 40 miljoni vai pieņemsim, 30 miljoni), tas viss varētu būt. Bet tad, mīļie cilvēki un deputāti, un finansu ministr, stājas spēkā Satversmes 81. pants, ko daudzi nemaz nav izlasījuši! Un kas tur ir teikts? Tur ir teikts, ka Satversmes 81. panta kārtībā var daudz ko pieņemt un daudzas skaistas lietas izdarīt, bet ir stingri pateikts, kādus likumus nevar grozīt. Un mīkstāka, drusciņ mīkstākā, formulējumā ir teikts, ka 81. panta kārtībā pieņemtie likumi (citēju) "nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem un aizņēmumiem". Lai kāds man pierāda, ka šā Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtā un pirmajā lasījumā tagad komisijai nododamā likumprojekta noslēguma jautājumu 2. pantā nerunā tieši par šiem aizņēmumiem, par šiem 30 miljoniem! Protams, tie varbūt ir apstiprināti kaut kādā kopējā... teiksim, tajā bilancē, par cik tur Latvijas valsts var aizņemties, bet tas arī ir vēl jāapskatās... Es negribu teikt... es runāju tikai par tehnisko pusi... Ja jau mēs pieļaujam šādu precedentu, ka mēs mierīgi 81. panta kārtībā varam noņemt naudu no Latvijas Bankas, teiksim, kaut kādiem rēķiniem, tad mēs mierīgi varam arī pārkāpt šo Satversmes aizliegumu, kas attiecas uz aizņēmumiem. Vai tad vienkāršāk nebija tomēr nepieņemt to 81. panta kārtībā? Jo šodien Kehra kungs pateica skaidri un gaiši, ka mēs jau pirmajā lasījumā to varam izskatīt... izskatām to parastā kārtībā pirmajā lasījumā, kaut vai nobalsojam par steidzamību, un nākamajā nedēļā pieņemam otrā lasījumā, un viss. Un pa šo nedēļu mēs to iestrādājam. Kāds nu tas būs, tāds nu tas būs. Nu, tas nebūs ideāls, tas būs drusciņ labāks, nekā tagad ir uzrakstīts, bet pieņemts tas tiks, un pēc tam to varēsim uzlabot nepārtraukti, kaut vai nākamos 10 gadus, un nekas briesmīgs tāpēc nenotiks. Bet mans priekšlikums būtu tomēr tāds. Jo mēs radīsim vienkārši bīstamu precedentu, ja katra nākamā valdība 81. panta kārtībā sāks noņemt naudu no Latvijas Bankas vai kaut kādā mērā, teiksim, pieņemt šādus lēmumus, kas ir saistīti ar aizņēmumiem. Mēs vienkārši radīsim nepatīkamu precedentu. Varbūt es neesmu izpētījis tieši šo juridisko pusi, varbūt man paskaidros, teiksim, Sāmītes kundze, bet es domāju, ka to pašu rezultātu mēs ļoti vienkārši varam panākt nākamajā nedēļā Saeimā, nepārkārtojot šo 81. pantu tātad. Jā, komisijām jau tas ir nodots, deputātiem arī tas ir izdalīts jau... kaut kādā veidā, bet ne 81. panta kārtībā, bet... Nu, Saeima jau var to pieņemt izņēmuma veidā un kā steidzamu to nodot arī komisijām parastā kārtībā, un komisija to izskatīs tāpat, jo tas taču visiem zināms, ka tas ir izskatīts, visi to ir desmit reizes izlasījuši, frakcijās ir apsprieduši, un mēs to pirmajā lasījumā varam pieņemt un iesniegt priekšlikumus nākamajā nedēļā. Paldies.".
• 1995_07_27-seq84 language "lv".
• 1995_07_27-seq84 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1995_07_27-seq84 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq84 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq84 mentions Q687709.
• 1995_07_27-seq84 mentions Q39731.
• 1995_07_27-seq84 mentions Q2232297.