Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq82> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq82 type Speech.
• 1995_07_27-seq82 number "82".
• 1995_07_27-seq82 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq82 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq82 spokenAs 46.
• 1995_07_27-seq82 spokenText "Šajā paketē šis likumprojekts ir trešais - noslēdzošais. Un kvalitātes ziņā arī vissliktāk sagatavotais, jo pret šo likumprojektu bija daudz iebildumu, un viens no būtiskākajiem ir tas, ka ir jāparādās veselai nodaļai par šo līdzekļu plūsmu, no kā tā veidojas, kā tiek šie līdzekļi maksāti vai, piemēram, pietrūkst izmaksai, kādā veidā, no kādiem līdzekļiem tiek maksāts. Un šī būtiskā daļa... tas, kā veidojas šie līdzekļi, nav pietiekami labi atrunāts. Otrs būtiskākais, kas arī šinī likumprojektā nav un par ko jau runāja sakarā ar iepriekšējo likumprojektu, ir tas, ka šeit ir runa par fiziskām personām, bet nemaz nav runāts par juridiskām personām. Un juridiskām personām, piemēram, sanācijas metodes, kas varētu būt arī citas, piemēram, tie paši atvieglotie kredīti, kas it kā šobrīd tiek doti... bet, ja tā prakse ir un ir nepieciešama, tad tam jābūt atrunātam arī likumā. Arī, piemēram, šo uzņēmēju zaudēto summu ieskaitīšana nodokļu maksājumos, jo faktiski jau daļa firmu būs maksātnespējīgas un faktiski jau nodokļus tās tāpat nesamaksās. Tā ka šādas metodes, kas būtu saistītas ar juridisko personu atdzīvināšanu, sanāciju, arī, manuprāt, būtu ņemamas vērā. Vēl viens būtisks apstāklis sakarā ar to, ka nav uzrādītas šīs līdzekļu plūsmas un avoti, ir jautājums - cik reāla ir šī kompensācija? Var iznākt tā, ka šobrīd šo naudu izmaksā, bet pēc tam nākas šiem pašiem cilvēkiem no otras kabatas par to samaksāt (piemēram, ar inflāciju, kas ievērojami var paaugstināties un "noēst" šos līdzekļus). Tāpēc, neapšaubāmi, galvenais ir tas, lai šis likums būtu sabalansēts, reāls, jo tikai tad būs iespējams reāli kompensēt, nevis ar vienu roku dot, bet pēc tam ar otru ņemt atpakaļ, kā tas šobrīd ir raksturīgs, piemēram, pensiju izmaksām. Augustā tika paildzinātas izmaksas par divām dienām, septembrī - vēl par divām dienām. Ja par četrām dienām visiem cilvēkiem atliek šīs izmaksas un dienā izmaksas ir miljons latu, tātad četru miljonu latu izmaksas tiek pārceltas faktiski uz nākamo gadu. Un šīs pensijas tiek palielinātas, bet faktiski jau uz to pašu pensionāru rēķina. Ja šī rīcība būs nepārdomāta, var iznākt tāda pati situācija, ka iedod šobrīd šo naudu, bet faktiski pēc tam to paņems tādā pašā apmērā (vai vēl lielākā) atpakaļ - un arī no citiem cilvēkiem. Un, kas attiecas uz jautājumu par līdzekļu plūsmu, es tomēr ceru, ka Kabinets... tātad šeit ir noslēguma jautājumi, pret kuriem mums ir būtiski iebildumi, kā es teicu. Citos likumos šī līdzekļu plūsma bija daudzmaz sakārtota atbilstoši likumam "Par budžetu un finansu vadību". Bet izlasīsim "Noslēguma jautājumu" 2. punktu: "Līdz Banku aģentūras kompensācijas fonda izveidošanai līdzekļu avotus fizisko personu noguldījumu kompensācijai Finansu ministrija ir tiesīga piesaistīt patstāvīgi, katrā konkrētajā gadījumā saņemot Ministru kabineta atļauju. " Tomēr gribu norādīt, ka Budžetu un finansu vadības likumā ir norādīts, kādā veidā tiek kārtoti ārējo parādu jautājumi, aizņēmumu jautājumi, valsts garantēto kredītu saņemšanas jautājumi, un ir noteiktas kompetences, un visaugstākā kompetence šeit pieder Saeimai, akcepts ir jāsaņem tomēr no Saeimas. Ir jāzina, kam šī nauda tiek tērēta un kā tā tiek atspoguļota budžetā. Un otrs būtiskākais nosacījums - ir noteikts, ka bez apropriācijas kādam mērķim līdzekļu atvērumi nedrīkst tikt veikti. Šobrīd budžetā nav ne rindiņas ar ierakstu par līdzekļu izlietošanu, un jebkurā gadījumā, ja šīs izmaksas tiks pārliktas uz tālāko gadu budžetiem, arī šogad būs jāmaksā par šiem kredītiem procenti. Otrs jautājums ir - kādā veidā šie līdzekļi tiks saņemti un kas tiks dots pretī. Es domāju, ka, lai strauji saņemtu šādu kredītu, nosacījumi varētu būt ļoti neizdevīgi, varētu teikt, pat verdziski. Un tāpēc, neapšaubāmi, valdībai ir ļoti rūpīgi jāizsver un Saeimai ir jābūt informētai, kas šie ir par līdzekļiem, kādi ir nosacījumi un ko mēs dodam pretī. Var būt, ka mēs pretī ieķīlājam pusi Latvijas un tad, izmaksājot šīs summas, pēc dažiem gadiem var rasties nopietnas problēmas. Neskatoties tomēr uz šiem būtiskajiem trūkumiem un tomēr cerot arī uz valdības saprātu, ka tā tomēr nedarbosies pretī finansu likumdošanai, tas ir, Budžetu un finansu vadības likumam, un neņems nepārdomātus kredītus, kas būtiski var ietekmēt budžeta destabilizāciju un arī, krīzei sasniedzot kaut kādu kritisku robežu, kura, manuprāt, vairs nav īpaši tālu, var radīt arī problēmas ar valūtas, naudas stabilitāti, un šie procesi var būt jau neatgriezeniski. Jo ir procesi un krīze, kur notiek kaut kādas situācijas un procesi, kuri ir atgriezeniski, kur kļūdas ir iespējams labot. Bet, sasniedzot šo kritisko robežu, procesi var kļūt neatgriezeniski. Manuprāt, mēs neesam īpaši tālu no šā sliekšņa, kad iestāsies neatgriezeniski procesi visā finansu sistēmā. Protams, arī šai naudas izmaksai, ja tā sekos kaut kad augustā, būs noteiktas sekas. Neapšaubāmi, jāraugās, lai arī šī līdzekļu izmaksa, ja tā tomēr notiks, dotu pozitīvus efektus. Kaut gan jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka lielākā vai mazākā mērā papildu naudas parādīšanās apgrozībā patēriņa tirgū novedīs pie cenu indeksa pieauguma. Septembrī un oktobrī minimālais, manuprāt, varētu būt ne mazāks kā 3%. Septembra un oktobra cenu indekss, ja šī rīcība būs varbūt nepārdomātāka un tiks pieļautas rupjas kļūdas, varētu būt pat lielāks. Un tas nozīmē, ka tātad visai sabiedrībai iespējas par to pašu naudu pirkt katru mēnesi reāli samazināsies par 3%. Protams, šādi inflācijas rādītāji nebūtu varbūt pārāk satraucoši, ja tie būtu īslaicīgi, kaut gan, ņemot vērā šāgada inflācijas prognozi, kas budžetā ir 15% un kas šobrīd jau ir varonīgi pārsniegta... tas, manuprāt tomēr norāda uz nopietnām problēmām, jo šobrīd ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka pagājušā gada inflācijas cenu indeksu rādītāji tiks pārsniegti. Neskatoties uz visiem būtiskajiem iebildumiem un cerot uz valdības saprātīgu apdomīgu rīcību, kura varbūt līdz šim nebija tai pārāk raksturīga, šo likumprojektu varētu nodot komisijai, un būtu priekšlikums tomēr to šobrīd jau izskatīt pirmajā lasījumā, lai mēs nopietni varam strādāt sevišķi pie šīm sadaļām, kuras likumā nav atspoguļotas, un es vēlreiz atkārtoju: tātad, šis faktiski ir vienīgais likumprojekts, kur Budžeta komisijas būtiskie iebildumi faktiski nav ņemti vērā un faktiski nav neviens no tiem ietverts un atspoguļots. Tātad šis likumprojekts tomēr no šīs visu triju likumprojektu paketes ir visnekvalitatīvākais. Es aicinu to atbalstīt un pieņemt un šodien noteikti to izskatīt pirmajā lasījumā, lai mēs varētu pēc iespējas ātrāk pie šā jautājuma strādāt. Paldies.".
• 1995_07_27-seq82 language "lv".
• 1995_07_27-seq82 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_07_27-seq82 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq82 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq82 mentions Q28206.