Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq73> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq73 type Speech.
• 1995_07_27-seq73 number "73".
• 1995_07_27-seq73 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq73 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq73 spokenAs 46.
• 1995_07_27-seq73 spokenText "Šie trīs likumprojekti neapšaubāmi ir pakete, bet šo likumprojektu kvalitāte, virzoties uz šīs paketes tālāko galu, arvien pasliktinās. Pirmais likums bija daudz kvalitatīvāks, turpretī šeit jau ir daudz būtisku piezīmju. Piemēram, dažas no tām. Šī likuma daži panti stājas spēkā pēc Saeimas izdarītajām izmaiņām uzņēmumu ienākuma nodoklī, jo šo nodokli Saeima pieņēma nesen, un Kabinetam nebija tiesību šeit izdarīt izmaiņas. Un viss būtu labi, ja šīs izmaiņas būtu saistītas. Tad vismaz šodienas darba kārtībā šim likumprojektam būtu jābūt iesniegtam, ja šis likums ir tik steidzams. Bet šo Ministru kabineta likumprojektu šodienas darba kārtībā vismaz pagaidām es neesmu redzējis. Tātad nav šīs te sasaistes. It kā steidzams, bet faktiski jau pat iesniegšana Saeimā, kā tas bijis ar visiem šiem likumiem, turpina kavēties. Tātad it kā ir kaut kāda darbība, bet tanī pašā laikā rezultātu nav. Otrs būtisks jautājums ir pat varbūt par konceptuālu nostādni, jo visos gadījumos ir runa par fizisko personu noguldījumiem, un tas varbūt neapšaubāmi ir pamatoti, bet nav runas par pavisam ko citu - arī par juridisko personu kaut kādu aizsardzību. Ja tiek aizsargātas fiziskās personas, kas, protams, ir vajadzīgs, un tur iebildumu nav, tad ir jārunā arī par fiziskajām personām - uzņēmējiem, jo neapšaubāmi attieksme pret uzņēmējiem pēc tam ietekmēs arī situāciju budžetā. Ja šī attieksme būs varbūt pozitīva, ja valsts, Saeima un valdība uzņēmējos saskatīs nodokļu maksātājus, kas pilda budžetu un ļauj realizēt dažādas sociālās programmas, un līdz ar to mēģinās izprast viņu stāvokli... Bet, no otras puses, ja viņos redzēs tikai "slaucamu govi", no kuriem vajadzības gadījumā paņemt pēc iespējas vairāk naudas, neskatoties uz to, vai šī "govs" tālāk izdzīvos vai neizdzīvos... Un tāpēc šeit tomēr tālāk apspriešanas gaitā par to būtu jādomā, kad būs izskatīšana pa pantiem, un jādiskutē par šo jautājumu. Jo būtībā ir skaidrs, ka šobrīd mēs dodam ļoti izteiktu signālu šo fizisko personu noguldījumu aizsardzībai, bet nav vēl šobrīd skaidrs, kādas tam būs sekas - vai komercbankās neparādīsies divējādas depozītu likmes, jo komercbankām, iespējams, būs izdevīgāk maksāt juridiskajām personām nedaudz lielākus procentus, un vai, piemēram, fiziskās personas caur juridiskajām personām neieguldīs, jo no šiem noguldījumiem nav jāmaksā maksājumi. Ko darīs tās uzņēmējsabiedrības, kas šobrīd ir zaudējušas ievērojamus līdzekļus bankrotējušajās bankās? Kādā veidā ir iespējams izdzīvot šīm uzņēmējsabiedrībām, ja tur bija visi viņu līdzekļi? Tātad viņas bankrotē, viņas beidz maksāt nodokļus, liedz ievērojamam skaitam cilvēku darba vietas. Neapšaubāmi par to šeit vispār netiek domāts, jo nevienā vietā tas netiek atrunāts, lai gan šeit tomēr ir jādomā arī par šo problēmu. Trešais būtiskākais moments. Šajos drošības fondos netiek diferencētas šīs te iemaksas un banku maksājumi pēc kaut kādas šo banku drošības. Pavērtēsim situāciju! Šobrīd pārsvarā ir bankrotējušas bankas, kurām bija paši augstākie noguldījumu depozītu procenti. Daudzām bankām, kas šobrīd vēl darbojas, tie šajā laikā bija ievērojami mazāki. Neteiksim, ka tas ir galvenais bankas drošību raksturojošais faktors, bet neapšaubāmi tā ir viena no šīs drošības ārējām izpausmēm. Un neapšaubāmi būtu arī jādomā, kādā veidā šo procesu tomēr diferencēt, jo ir paredzēts, plānojot šīs izmaksas, sasniegt 10% no kopējiem noguldījumiem. Bet kādā veidā tad? Varbūt arī šai bankai ir kaut kādi "griesti"? Ja šis noguldījums ir, piemēram, kaut kāds ilgtermiņa depozīts, tad par viņu maksā nepārtraukti, bet jauna nauda vairs neparādās. Varbūt arī šeit tomēr būtu diferencējams šis jautājums, jo šo noguldījumu aizsardzība un drošība nav saistīta tikai ar to, cik valsts izmaksās, bet arī ar to, cik stabila būs banku sistēma un kādi banku attīstības signāli tiks doti. Tāpēc arī šis jautājums ir nopietni apspriežams. Par sanācijas metodēm. Manuprāt, sanācija nav tikai viena - visai primitīva naudas ielikšana dažādās formās, un, kā šeit ir uzskaitīts, tai ir četri veidi. Manuprāt, tomēr ir arī daudz sarežģītākas, un, iespējams, arī lētāk maksājošas formas. Kaut vai, piemēram, šobrīd nekur nav atrunāta banku moratorija izsludināšana kaut vai tādā gadījumā, ka šobrīd ir kopējā banku krīze, ka šobrīd varbūt tiek īstenota kaut kāda speciāla banku kampaņa, ka tiek radīta banka, kura ir sabalansēta, kurai bilance ir kārtībā, un tad pēkšņi ažiotāžas dēļ, būtisku pirmstermiņa noguldījumu laušanas dēļ tā kļūst maksātnespējīga - bankrotē. Pēc tam, protams, kredīti tiek sabalansēti, kaut kā šis jautājums tiek atrisināts, un neviens nezaudē, bet banka tiek iedragāta. Varbūt arī šī metode - pirmstermiņa līguma moratorija izsludināšana - ir domāta šo noguldītāju aizsardzībai, šīs bankas stabilitātes garantēšanai? Arī šeit par to nav runas, lai gan es redzu vēl vairākas citas sanācijas metodes, kas nav tik vienkāršas, kā tikai naudas ielikšana. Šeit ir mēģināts arī definēt, piemēram, komercbanku ļaunprātīgu bankrotu. Manuprāt, tas īpaši veiksmīgi šeit nav definēts, jo pēc šīs definīcijas attiecībā uz komercbankas ļaunprātīgu bankrotu, es domāju, mums var izrādīties, ka tādu neviena nav, un šeit es tomēr neredzu iespēju, kādā veidā to pierādīt. Runājot par šo likumprojektu kopumā, jāsaka, ka arī šeit ir izdarītas izmaiņas, bet, kā jau es teicu sākumā, šis likums tomēr kvalitātes ziņā atpaliek no iepriekšējiem noteikumiem. Šeit vēl būtiski ir jārunā par līdzekļu plūsmām. Gaiļa kungs arī tikko teica, ka nauda netiks ņemta no nodokļu maksātāju kabatām. Jāatceras, ka viena no lielākajām summām, kas tagad tiek maksāta no budžeta, tas ir, LATA parādi, arī tika raksturota tikpat rožaini. Gaiļa kungs tanī laikā, ja nemaldos, strādāja Ārlietu ministrijā un daļēji bija saistīts arī ar šo kredītu ņemšanu. Arī toreiz bija solījumi, ka nebūs jāmaksā un ka būs uzplaukums. Šobrīd es tomēr esmu pārliecināts, ka visu summu no bankas "Baltija" iekasēt neizdosies. Un šeit, protams, šo situāciju pilnīgi mēs izvērtēt varēsim tikai varbūt pēc kādiem diviem gadiem, jo šobrīd arī pirmie divi mēneši rāda, ka iekasēšanas ziņā praktiski nav nekas noticis, banku mēs bijām spiesti vispār slēgt, jo praktiski netiek nopelnīti pat kārtējie izdevumi bankas uzturēšanai. Tāpēc, protams, var solīt kaut ko, bet arī par šiem vārdiem tomēr ir jānes kaut kāda atbildība, un laiks vēl rādīs. Es tomēr esmu pārliecināts, ka lielākā vai mazākā mērā šī summa būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. Tas šobrīd saprātīgi domājošiem cilvēkiem, kas kaut cik pārzina situāciju, faktiski ir skaidrs. Ir tikai jautājums - cik liela, vai visa summa vai tomēr daļu izdosies iekasēt. Un tāpēc arī ir būtisks jautājums par šo aģentūras līdzekļu veidošanu. Šeit, protams, ir nedaudz izdarīti arī labojumi, jo pirmajos divos variantos, bija runa par kaut kādu valsts naudu, par valdības naudu, ko iegulda. Protams, ir jau izdarītas izmaiņas, jo ir skaidrs, ka valsts nauda ir budžeta nauda tādā vai citādā mērā. Un šeit tomēr nav akceptēts tas, ka te ir minēts likums "Par budžetu un finansu vadību", kas, protams, nosaka, ka bez apropriācijām nevar veikt nevienu izmaksu, kas saistīta ar valsts budžetu, bet tomēr arī precīzi ir jābūt skaidram, ka tās ir iemaksas no budžeta - vai nu no budžeta, vai speciālā budžeta. Un šī līdzekļu plūsma, šis nepieciešamo līdzekļu daudzums šobrīd varbūt ir pati vājākā vieta, kas šobrīd nav izstrādāta. Tad, kad mēs arī komisijās skatījāmies, mēs arī lūdzām nosaukt šīs summas. Te tiek sauktas ļoti dažādas summas, tātad šīs noguldītāju izmaksas tiek sadalītas divos posmos, un otrā posma - līdz 500 latu izmaksai - sākuma vērtējums bija 64 miljoni latu. Budžeta komisijā premjerministrs un finansu ministre sauca skaitļus - 50 un 55 miljoni, kas atšķīrās tikai par nieka 5 miljoniem. Nu tāda sīknauda vien te ir - kas tie 5 miljoni tādi ir? Un arī dati par pirmā posma sanāciju ir ļoti atšķirīgi. Sākumā bija 43 un pēc tam bija 30. Protams, tiek noskaidrota situācija, tā mainās, faktiski jau summas sveras uz samazināšanās pusi, bet tam tomēr būtu jābūt vismaz anotācijā. Arī attiecībā uz nākošo noteikumu projektu nav pamatots un nav pat novērtēts tas risks, kāds ir budžetam. Jo jebkurā gadījumā, ja tiek ņemts kredīts, ir tikai valdības garantijas Bet ko šobrīd mēs varam likt pretī, lai šo kredītu saņemtu? Vai šobrīd mūsu "cauro" budžetu un skaistos vārdus kāds ņems pretī? Varbūt no mums prasīs daudz vairāk - ļoti smagus, teiksim, tāpat paverdzinošus kredītnoteikumus. Un katrā ziņā šādus lēmumus bez Saeimas valdība nav tiesīga pieņemt, jo tas ilglaicīgi skar valsti un var radīt neatgriezeniskas un smagas sekas. Tāpēc būtībā, ņemot vērā gan šos visus iebildumus, gan Budžeta komisijas priekšsēdētāja izteikumu, arī es atbalstu to, ka šis likumprojekts, protams, ir nododams komisijai un ir skatāms šodien arī pirmajā lasījumā, lai varētu sākt strādāt pie pantiem un tomēr būtiski tos uzlabot. Paldies par uzmanību!".
• 1995_07_27-seq73 language "lv".
• 1995_07_27-seq73 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_07_27-seq73 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq73 mentions Q39731.
• 1995_07_27-seq73 mentions Q15628977.