Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq69> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq69 type Speech.
• 1995_07_27-seq69 number "69".
• 1995_07_27-seq69 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq69 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq69 spokenAs 126.
• 1995_07_27-seq69 spokenText "Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Laikam mums mūsu tautsaimniecībā, arī finansu sistēmā, vienmēr būtu daudz mazāk nepatikšanu un nelaimju, ja mēs kārtotu tiesisko nodrošinājumu visām šīm lietām savlaicīgi. Pašlaik mūsu rīcība veidojas tāda: zibens sen jau ir nozibsnījis, un tad seko vēls pērkona spēriens, pieņemot likumus. Šos likumus, kurus pieņēma valdība Satversmes 81. panta kārtībā un kurus izskatīja jau divas reizes, kaut neformāli, Budžeta komisija, - šos likumus vajadzēja pieņemt, kā jau Kreitusa kungs teica, sen, sen, un arī "Tautsaimnieki" par to runāja. Bet bankas kā tādas un banku likumdošana bija tabu un aiztikt tās nedrīkstēja, jo teica, ka bankas, tā sacīt, tūdaļ salīgosies, ja sāks koriģēt banku likumus. Lūk, bankas salīgojās tieši tāpēc, ka nebija šo likumu, un viņu līgošanos un krišanu zināmā mērā ir grūti nostabilizēt arī tāpēc, ka šo likumu nav, ka mēs šos likumus pieņemam šodien. Un tomēr likumi ir, kaut vēl negatavi, pieņemti. Es ceru, ka Saeima tos nenoraidīs. Arī mūsu frakcija, Tautsaimnieku frakcija, atbalsta šos likumprojektus. Pirmajā Budžeta komisijas sēdē es balsoju "pret", jo likumi bija galīgi "zaļi". Jāpasaka paldies valdībai un tai darba grupai, kas spēja, mācēja un ātri iestrādāja labojumus - visus, kurus lika priekšā Komercbanku asociācija, Budžeta komisija un deputāti, un tagad likums jau ir stipri tuvāks tādai kondīcijai, ka to varētu lietot. Kā jau te teica, - ja Saeimas komisijas šo paketi vēl uzlabos, ar šo likumu jau varēs strādāt. Domāju, ka steidzīgi vajadzētu valdībai un arī Latvijas Bankai strādāt pie tā, lai nāktu klajā vēl viens likums klāt pie šīs paketes, tas ir likums, kas atsegtu šos pašus noteikumus, kas attiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām, krājaizdevusabiedrībām, lombardiem un tā tālāk, tad tā būtu pilnīgāka pakete. Un tomēr gribu teikt, ka šodien, pieņemot šo likumpaketi, tā iedarbojas tikai uz priekšu, tas ir, uz tām bankām, kuras var bankrotēt, uz tām bankām, kas pastāvēs un kas šiem likumiem būs padotas. Faktiski šie likumi vairs neiedarbojas uz tām bankām, kuras faktiski ir bankrotējušas. Un, lūk, par tām bankām, es domāju, gan valdībai, gan Saeimai, gan Budžeta komisijai vajadzēs vēl lemt, un ir redzams, ka būs vajadzīgs likums par to, ko tad darīt ar tām, kuras jau ir bankrotējušas. Es arī Budžeta komisijā izteicu priekšlikumu, lai tā darba grupa, kas valdībā strādā pašlaik pie šo bankrotējušo banku analīzes, to skaitā pie bankas "Baltija" situācijas analīzes, nāktu Saeimā ar ziņojumu, kāds tad īsti stāvoklis ir summāri visās bankrotējušajās vai bankrotā ieejošajās bankās. Cik tad īsti lieli ir zaudējumi, cik mēs varam cerēt atgūt šos zaudējumus no kredītu dzēšanas, kādā tempā tas var notikt un kādā tempā mēs varētu izmaksāt noguldījumus no šīs ienākošās naudas, un cik kompensācijas līdzekļu no ārzemju aizdevumiem mums vajadzētu, lai segtu, lūk, šo neatbilstību starp ienākošo naudu no dzēstajiem kredītiem un nepieciešamo apjomu izmaksām, ko valdība ir solījusi. Vajadzētu būt arī ziņām par to, ko tad darīs ar juridiskajām personām, kurām ir konti bankās, jo tām arī ir jautājums, vai, lūk, šie atvieglotie... šīs kredītlīnijas ar atvieglotiem procentiem - vai tas jau ir galīgais risinājums? Cik man zināms, valsts uzņēmumiem kontos ir apmēram 6 miljoni latu, privātiem uzņēmumiem - apmēram 15 miljoni latu, pašai valdībai no budžeta apmēram 2 miljoni latu. Lūk, vajadzētu zināt, ko tad darīs arī ar šīm struktūrvienībām, lai tas nepaliktu karājoties gaisā un lai mēs ne tikai nenomierinātu tos noguldītājus, kuri ir fiziskās personas, bet lai skaidrība būtu arī uzņēmējiem. Jo, ja ir paralizēta viņu darbība, paralizējas zināmā mērā arī tautsaimniecība, un šeit ir jāievieš skaidrība. Tāpēc mans priekšlikums bija, lai šī darba grupa iesniedz nevis audita materiālus, bet audita izvilkuma materiālus par bankrotējošām bankām, lai mēs patiešām zinātu, par kādām summām ir runa. Un tomēr mums, Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, šķiet, ka būtu nepieciešams šodien, es domāju, pieņemto "jumta likumu" bāzes, tomēr pieņemt likumu par banku "Baltija", par citām jau bankrotējušām bankām, kur būtu, lūk, šīs strukturālās, skaitliskās... jau skaitliskā informācija attiecināta... Līdz ar to būtu šīs summas apstiprinātas Saeimā, un, es domāju, vajadzētu atrast arī šīm summām saistību ar budžetu, jo nevar valdība rīkoties ar šādām summām, kuras paredzētas dzēšanai tikai, nu, valdības vārdā, bez kaut kādām apropriācijām caur budžetu. Tik un tā vajadzīgs ir līgums... vai tas ir bankai "Baltija" ar Finansu ministriju... kā nauda ienāks, kā nauda apritēs, kāds būs mehānisms... lai netiktu apiets budžets, lai arī Saeimai būtu skaidrība, kā visa šī finansiālā saimniecība ar bankrotējušām bankām tiks nokārtota. Es aicinu deputātus atbalstīt šo valdības 81. panta kārtībā pieņemto likumprojektu paketi, strādāt ar to komisijās un turpināt darbu - šīs krīzes situācijas likvidēšanu. Paldies.".
• 1995_07_27-seq69 language "lv".
• 1995_07_27-seq69 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1995_07_27-seq69 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq69 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq69 mentions Q687709.
• 1995_07_27-seq69 mentions Q39731.
• 1995_07_27-seq69 mentions Q7210239.