Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq63> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq63 type Speech.
• 1995_07_27-seq63 number "63".
• 1995_07_27-seq63 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq63 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq63 spokenAs 77.
• 1995_07_27-seq63 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Arī Budžeta komisijā mēs runājām par šiem trijiem likumprojektiem. Kaut arī apspriežam vienu, iepriekšējie runātāji runāja par praktiski visu šo paketi. Es uzskatu, ka mēs tādējādi aiztaupītu debates par katru no tiem, tāpēc es arī izsakos, protams, par šo paketi, kur tas viss ir savstarpēji saistīts. Un, proti, šos likumprojektus par banku uzraudzību, par komercbankām un par komercbanku noteikumiem mēs prasījām jau sākot no janvāra,un aprīlī valdībā tika iesniegts viens no šiem likumprojektiem no Centrālās bankas. Un arī abi pārējie projekti tika iesniegti. Tikai pēc atkārtotām prasībām šie likumprojekti tad ieguva kaut kādu likumprojekta izskatu, bet diemžēl nenonāca Saeimā, taču tika pieņemti valdībā, un tāpēc 18. jūlijā Budžeta komisija, izskatījusi šos likumprojektus savā sēdē, neatbalstīja šo likumprojektu pieņemšanu saskaņā ar Satversmes 81. pantu un norādīja tajā laikā vismaz uz sešām būtiskām neprecizitātēm. Vakar, atkārtoti izskatījusi jau Kabinetā pieņemtos likumprojektus, Budžeta komisija ar balsošanu, kā jau šeit minēja Kalniņa kungs, atbalstīja šo likumprojektu nodošanu šodien komisijām. Tiesa gan, pie kolēģa Kalniņa kunga teiktā man būtu jāpiebilst, ka šis balsojums bija pietiekami pārliecinošs, jo pieci balsoja "par", bet sēdē nepiedalījās savas aizņemtības dēļ, kā parasti, ministri Sāmītes kundze un Gūtmaņa kungs, kuri diez vai būtu komisijā balsojuši savādāk, nekā to ir darījuši valdības sēdē, un līdz ar to, protams, komisijas lēmums būtu jau pilnīgi pārliecinošs. Bet es izteikšu galvenos secinājumus, kāpēc mēs tos pieņēmām, un es arī pilnā mērā atbalstu šādu lēmumu. Pirmais secinājums bija tāds, ka likumprojekti ir būtiski uzlabojušies, jo no izteiktajām sešām piezīmēm, ko komisijas sēdē izteica gan komisijas locekļi, gan Komercbanku asociācija, četras ir ņemtas vērā un divas ir ņemtas vērā daļēji. (Es šeit nerunāšu par katru no detaļām, ko jau lielā mērā komentēja mūsu komisijas loceklis Bērziņa kungs.) Šī izskatīšana bija nākusi par labu, jo likumprojekti tomēr ir būtiski uzlabojušies, un tādēļ arī Komercbanku asociācijas vadība uzskatīja, ka šos likumprojektus ir iespējams pieņemt. Otrs secinājums ir tāds, ka likumprojekti vēl arvien ir ļoti nepilnīgi, pavirši un atsevišķos momentos, kā tika konstatēts, pat pretrunīgi. Neminot daudzus no sīkumiem, es minēšu tikai divas lietas. Proti, nesaņēmām no izstrādātājiem atbildes uz jautājumu, kā šie likumprojekti sekmēs banku, komercbanku attīstības stratēģiju valstī tieši noguldījumu jomā. Jo mēs dzirdam - un, es domāju, tas ir ļoti pamatoti, - ka depozītnoguldījumus mūsu valstī atļaus pieņemt pašām stiprākajām, labāk uzraudzītajām un kontrolētajām bankām. Tādas varētu būt 10 līdz 15. Bet drīzāk jau tuvāk šim skaitlim... kā rezultātā notiks banku apvienošanās... iespējama arī depozītu pārplūšana no depozītnoguldījumu viedokļa nestabilākajās bankās, jo, protams, ir iespējams, ka kāda banka turpinās strādāt ar tirdzniecības operācijām un nepiesaistīs depozītus, un tāpēc, protams, to nevajadzētu uzskatīt par sliktu banku. Bet ja mēs automātiski... un tas nav skaidrs no šiem likumiem... garantēsim noguldījumus pašlaik visās bankās... apmēram 30 vai vairāk, tad nav drošības, kā šis process notiks. Otrs jautājums, it kā tāds sīkums, un tomēr: nekādas atbildes netika saņemtas uz jautājumu, vai turpmāk ir jāapdrošina noguldījumi citās valūtās - rubļos, dolāros, vācu markās. Lielākajā daļā valstu prakse ir tāda, ka tur tomēr apdrošina noguldījumus savas valsts valūtā (proti, latos). Pašreiz par to šajos likumprojektos nav nekas minēts. Trešais secinājums, ko mēs izteicām komisijas sēdē un ko, es uzskatu, ir ļoti svarīgi teikt no Saeimas tribīnes, proti: pilnīgi nepieņemama ir procedūra, kādā tiek pieņemti šie likumi. Latvijai, ja tā grib pretendēt būt par finansu centru - vienalga, pasaules, reģionālu vai lokālu, - nav pieņemama procedūra, kādā tiek pieņemti šādi svarīgi likumi. Jo galvenais, ko prasa, ir tātad prognozējamība un stabilitāte. Jo tik tiešām, - viens no deputātiem (kurš, iespējams, arī pats uzstātos, bet viņš lūdza mani neminēt viņa vārdu, viņam pašam būtu tiesības to darīt) teica tā: "Jā, man jau ir sagatavots un ir tagad kabatā likumprojekts par centrālo banku, jauna versija, kuru es iesniegšu vai nu tad, kad Kabinets būs... kādi ministri varbūt būs atvaļinājumā šajā Kabinetā, vai tūlīt, iespējams, jaunajā Kabinetā, Satversmes 81. panta kārtībā. Vienā dienā izmainīt un pakļaut centrālo banku valdībai. Un pēc tam jau varēs Saeima spriest, kā būtu šajā situācijā. " Tāda situācija nedrīkst būt. Tāpēc, mūsuprāt, šajā sakarā ir jāizdara plašāki secinājumi, iespējams, Juridiskajai komisijai, kā arī, ja paliek Satversmes 81. pantā paredzētā kārtība, tad procedūrai, kādā Kabinets pieņem noteikumus ar likuma spēku, būtu jābūt reglamentētai un būtu jāparedz vismaz trīs lasījumi, jo, ja Saeima diskutē trīs lasījumos, kāpēc lai to neizdarītu arī Kabinets? Un vēl. Paskatīsimies anotācijā par šo likumprojektu, kurš tik tiešām ir, kā uzsver valdība, viens no ekonomikas stūrakmeņlikumiem, proti, likums par komercbankām, un kurš būtiski maina "spēles noteikumus"! Bet saņemtajā anotācijā, ja mēs precīzi izskaitām, ir septiņas rindiņas. Septiņas rindiņas, ar ko Saeimai un līdz ar to arī sabiedrībai tiek pamatota gan šā likumprojekta nepieciešamība, gan arī steidzamība, ko paredz Satversme. Tā ka no tā arī būtu jāizdara ļoti nopietni secinājumi. Ceturtais mūsu komisijas secinājums - ko šādā situācijā darīt Saeimai? Ja mēs iestātos par šo likumprojektu noraidīšanu, tas nozīmētu vēl vismaz divas nedēļas. Vismaz divas nedēļas. Bet, es saku, mēs jau no janvāra... mums ir šī pieredze, ka paies divas nedēļas, kamēr tie nonāks Saeimā pirmajā lasījumā, un tad prognozēsim, vai ar to mēs vairosim stabilitāti vai to tikai vēl vairāk sašūposim. Tāpēc es - un tieši tāds ir arī komisijas priekšlikums - aicinu to nodot komisijai. Un vēl vairāk, - es gribētu lūgt jūsu atbalstu arī tam priekšlikumam, ko mēs iesniegsim komisijas vārdā, - šodien izskatīt šos likumprojektus pirmajā lasījumā, ko paredz iespējamā kārtība, ja tie tiek nodoti šodien komisijai, pieņemot tos šodien pirmajā lasījumā... Jo, ja jau mēs tos akceptēsim nodošanai komisijai, tad, es domāju, mēs varam tos akceptēt pirmajā lasījumā. Tas dotu mums, Budžeta komisijai, kuras darbā ir gatavi piedalīties valdības pārstāvji (kuri atzīst, ka likumprojekti ir sasteigti), kā arī Centrālās bankas un, iespējams, arī citi eksperti, iespēju savas darbības laikā tos pieņemt trešajā lasījumā - ar tām izmaiņām, precizējumiem un sakārtojumiem, ko paredzēs Saeima. Tādēļ es jūs vēlreiz aicinu tos visus (jo ir jāatzīst, ka tie ir tomēr savstarpēji saistīti) nodot komisijām, un būtu vēlams atbalstīt šo priekšlikumu - izskatīt tos šodien pirmajā lasījumā. Un pēc tam, protams, no visiem, kas šeit ir kritizējuši šos likumprojektus, mēs labprāt gaidītu priekšlikumus un tos izskatītu, un pēc tam šeit Saeimā mēs šos likumprojektus izskatītu otrajā un trešajā lasījumā. Paldies.".
• 1995_07_27-seq63 language "lv".
• 1995_07_27-seq63 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1995_07_27-seq63 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq63 mentions Q211.