Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq61> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq61 type Speech.
• 1995_07_27-seq61 number "61".
• 1995_07_27-seq61 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq61 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq61 spokenAs 46.
• 1995_07_27-seq61 spokenText "Augsti godātā Saeima! Šis likumprojekts ir uzmanības lokā jau ilgāku laiku, un tas arī Budžeta komisijā ir skatīts. Lielā mērā es piekrītu iepriekšējā runātāja teiktajam par likuma kvalitāti. Sākumā, kad komisija izskatīja šo likumprojektu, tikai divi cilvēki un arī daļa valdošās koalīcijas deputātu Budžeta komisijā šo likumprojektu neatbalstīja. Tātad tikai divi valdības pārstāvji, kas ir komisijā, to atbalstīja. Un ne jau tāpēc, ka likums nav vajadzīgs. Tikai tā iemesla dēļ, ka likums ir ļoti svarīgs un būtiski svarīgs, bet tas ir nekvalitatīvs. Šis sagatavotais dokuments mums bija pieejams tikai īsu laiku, un jau tad tika izteikti daudzi priekšlikumi. Jāatzīst, ka daļu šo priekšlikumu ir mēģināts risināt lielākā vai mazākā mērā veiksmīgi. Budžeta komisijas nostāja bija tāda, ka likums ir vajadzīgs, pie tam ātri vajadzīgs, un tāpēc bija lūgums valdībai nevilkt garumā un iesniegt to ātrāk Saeimā, bet Saeima apņēmās to izskatīt pietiekami strauji, kā to Saeima nodemonstrēja jau atiecībā uz nodokļu likumiem. Diemžēl šis ieteikums netika ņemts vērā, bet tika pieņemti šie noteikumi. Attiecībā uz pieņemšanas faktu, protams, gan šeit zālē sēdošajiem un, man liekas, arī lielākajai daļai žurnālistu, ir skaidrs, kādā veidā tie tika pieņemti, jo otrdien pēc Kabineta sēdes tika paziņots, ka tie ir izskatīti pirmajā un tiks pieņemti piektdien. Pēc dienas apmēram - pēc 24 stundām - parādījās pirmie paziņojumi, ka tie tomēr esot pieņemti. Protams, ja mēs ejam uz tiesisku valsti un pat cēlu mērķu vārdā lietojam metodes, kas neatbilst šai valstij, tad, manuprāt, ir grūti prasīt, lai valsts pilsoņi un uzņēmēji respektē šos likumus, ja mēs paši tos ignorējam. Protams, tas ir valdības kompetencē. Tad, kad es nedaudz vēlējos pārliecināties par to, jo Saeimas sēdes tiek translētas un ir zināms, ko katrs saka, ko iesniedz, kā mēs spriežam par likumiem, un ir ļoti atklāts šis process, tad es painteresējos par valdības sēdes protokola izrakstu vai stenogrammu. Protokola izraksts ir ļoti vienkāršs. Ir pieņemts šis jautājums, ir bijuši četri runātāji, ne kādam ir bijuši kādi priekšlikumi, kas ir ko mainījuši, un stenogrammas vēl vairāk. Tātad ir šis slēptais valdības darbības stils, kam trūkst pilnīgas atklātības. Varētu saprast, ja naudiņu tāpat kā līdz šim budžetu varbūt tērē neapdomīgi un tad slēpjas, bet likumdošanas procedūra mūsu valstī ir pietiekami atklāta, un es domāju, ka valdībai vajadzētu sekot vismaz Saeimas piemēram, taču šoreiz diemžēl tā nenotika. Bet tas lai nu paliek uz valdības sirdsapziņas, kādā veidā šeit ir ievēroti likumi. Tātad, attīstoties tālāk šim likumprojektam, tas tika labots, un principā to varētu uzskatīt par sākuma materiālu darbam. Protams, ir jāatzīst arī tas, ka šī steidzamība varbūt ir arī nepieciešama, bet tad ir arī jautājums valdībai: kāpēc no 1. aprīļa, kad šis likums atradās valdībā, tajā praktiski nav izdarītas būtiskas izmaiņas, jo vairāk izmaiņu radās pēc šīs apspriešanas Budžeta komisijā? Kāpēc tas tik ilgi nav iesniegts Saeimā un tika vilkts, ja šī lieta ir neatliekama un svarīga? Tas, protams, arī liecina par tādu darbības metodi, ka, protams, vieglāk ir šo likumu pieņemt 81. panta kārtībā, jo valdībā nav šīs diskusijas, nav šo viedokļu sadursmes, kas likumam dara labumu un ļauj uzlabot to, nevis pasliktina. Tāpēc šīs problēmas varbūt varētu palikt valdības kompetencē. Un tagad par pašu likumu. Neapšaubāmi, no visas paketes, no šiem trim likumiem, šis likums ir viskvalitatīvākais. Kāda ir tā kvalitātes pietiekamība, lai tas būtu ar likuma spēku - tas varētu būt cits jautājums, bet neapšaubāmi, paketē šis ir kvalitatīvākais likums. Visizstrādātākais un juridiski precīzākais likums. Bet šeit varbūt ir arī dažas lietas, par ko gribētos runāt tieši jautājumā, vai šis likums palielina banku drošību vai samazina. Šeit tomēr man ir diezgan būtiskas pārdomas par to, ko šis likums dod - vai drošību vai, tieši otrādi, nestabilitāti. Pirmais faktors. Ja tik vienkārši tik nopietnu ekonomisku likumu bez tā nopietnas apspriešanas Saeimā un pat bez komisijas atbalsta tanī brīdī valdība var pieņemt 81. panta kārtībā, tad tas liecina, ka šeit ir iespējami jebkuri pārsteigumi. Protams, es nemaz nebūtu pārsteigts, ja valdība izdotu likumus arī Latvijas Bankai, nosakot, ka budžeta problēmas tiek risinātas ar emisijas palīdzību utt. Tas pēc šādas rīcības manī lielu izbrīnu nemaz neradītu. Tātad šis faktors, ka šobrīd uzņēmēji un arī pilsoņi valstī nav pārliecināti vai nezina, ka būtiski likumi nevar tikt izmainīti pēkšņi - bez informēšanas, varbūt pat bieži nekvalitatīvi, manuprāt, tas nav faktors, kas veicina stabilitāti. Otrs jautājums ir par šo komerclikumu, kur arī dažas detaļas ir ietvertas. Un viena, piemēram, bija šajā definīcijā. Komercbanka tika definēta kā iestāde, kas piesaista noguldījumus. Tad komisijā par to jau bija strīds, jo arī mūsu valstī ir bankas, kas nepiesaista noguldījumus. Protams, šis pants šeit ir izlabots, šeit ir mēģināts tātad risināt gan to, kas piesaista noguldījumus, gan to, kas veic šīs banku operācijas. Bet ir vēl viena sfēra. Iepriekšējais likums reglamentē banku un kredītiestāžu darbību un attiecas uz šīm iestādēm, uz uzraudzības kārtību. Šis likums attiecas tikai uz komercbankām, tāpēc ārpusē paliek vesela virkne iestāžu, kas nodarbojas ar līdzīgu darbību, bet tās nepieder pie šīs kategorijas. Šīs sfēras regulāciju šis likums nenosaka. Pēc Budžeta un finansu komisijas priekšlikuma arī šeit tika meklēts risinājums un pārskatīti šie pārejas noteikumi. Tajos punktos, kuri nav pretrunā, ir spēkā arī vecais likums. Protams, problēma ir pamatota, bet vai šis risinājums kaut ko atrisina? Manuprāt, - nē, jo tad, pirmkārt, tas norāda uz to, ka šis likums nerisina visus šos jautājumus, ko valdība ir atzinusi. Tātad praktiski dažās sfērās paliek "baltie plankumi", kuru drošība samazinās, un arī šis risinājums, ka tagad spēkā ir divi likumi, manuprāt, juristiem dod plašu iespēju izmantot savas iespējas un gūt peļņu. Tas arī ir saistībā ar banku drošību. Vēl ir iepriekšējais likums. Manuprāt, Budžeta komisija bija vairākkārt skatījusi šo koncepciju. Iepriekšējā likumā banku uzraudzībā, manuprāt, bija pilnīgi atvērts variants, jo tas faktiski bija vienīgais likums, kur likumdevējs bija deleģējis kādai institūcijai izdot jebkurus dokumentus, kas ir nepieciešami drošības radīšanai - banku drošības un uzraudzības nodrošināšanai. Šīs tiesības bija dotas Latvijas Bankai. Mēs Budžeta komisijā vairākkārt tikām skatījuši šo jautājumu, vai nevajadzētu visu šeit likt... Un arī pašas bankas viedoklis bija tāds, ka šis process attīstās ļoti strauji. Likums ir ļoti "ciets" un ir grūti maināms. Daudz elastīgāk banka var reaģēt, ja pieņem šos normatīvos noteikumus speciālistiem. Un Saeima šīs tiesības bija deleģējusi. Šobrīd šie normatīvi ir daudz stingrāk reglamentēti, un es baidos, ka te nav visi pārskaitīti un ka situācija var mainīties. Tātad normatīvus šobrīd var izdot par šīm kategorijām, par tiem parametriem, kas ir nosaukti likumā, bet, manuprāt, visi šeit nav ietverti, un tātad šī sistēma ir neelastīgāka - ievērojami neelastīgāka banku uzraudzības jomā. Sevišķi tad, kad parādās kaut kādas jaunas problēmas, kas likumā nav atrunātas. Tad ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Šeit bija vēl daudzi citi panti, kas varbūt arī tika mainīti. Bet vēl par vienu es tomēr gribu runāt arī banku drošības jautājumā. Šeit ir 55. pants (sākumā 53. pants), kas nosaka šo informāciju, ka tai ir jābūt konfidenciālai. Tas ir 55. pants, kur noteikts, kam ir tiesības no bankām iegūt šo informāciju. Neapšaubāmi, kontrolei un tiesībsargāšanas iestādēm ir jābūt šādai iespējai strādāt un iegūt šo informāciju. Bet, ja personu loks, kam ir tiesības pieprasīt jebkuru informāciju no bankas, tiek uzskaitīts astoņos apakšpunktos, pie kam katrā punktā ietverot vairākas kategorijas, tad ir jautājums: kādā veidā tiks nodrošināta šīs informācijas konfidencialitāte? Un, neapšaubāmi, bieži vien noziedzīgās struktūras informāciju iegūst no valsts dienestiem. Tas šobrīd diemžēl nav novērsts, un par šo jautājumu ir bijušas būtiskas sarunas. Tad ir jautājums: vai šādā situācijā drošība palielinās arī noguldītājam, kas ir nopelnījis šo naudu, ja, ieliekot to bankā, ir skaidrs, ka par viņa kontu pārējām struktūrām, kam varētu būt interese "atvieglot viņa kabatu", būs pilna informācija? Vai viņš nemeklēs tādu banku, kur tomēr viņam būs šī drošība, ka vismaz šiem cilvēkiem nebūs pieejama šāda informācija? Tas arī ir saistībā ar drošību. Te bija arī vēl tāds priekšlikums. Protams, te nav minētas varbūt arī daudzas citas kategorijas, kuras varētu minēt, un neapšaubāmi tāda varētu būt arī komunālo maksājumu maksātāji. Kāpēc mēs nevaram dot, piemēram, sētniekiem tiesības pieprasīt iegūt informāciju visās bankās par savas mājas iedzīvotājiem? Varbūt viņiem tur ir rēķini, taču viņi nemaksā to. No šī plašā pārskaitījuma šādi secinājumi izriet. Tātad vēl ir arī daudzas citas detaļas un daudzi sīkāki panti, par kuriem būtu jārunā, apspriežot likumprojektu pa pantiem. Tāpēc es uzskatu, ka šajā gadījumā varbūt valdības rīcība ir vairāk darbības imitācija, nevis pati šī darbība, jo ir redzams, ka bankas "Baltija" gadījumā divos mēnešos ir izdarīts maz vai nekas. Un, protams, ir vajadzīga šīs darbības imitācija, lai varētu teikt, ka kaut kas ir darīts. Tomēr, manuprāt, šeit tiek iets uz tiešu konfliktu starp valdību un Saeimu. Tad, manuprāt, vienam ir jāpiekāpjas. Parasti to dara gudrākais. Tāpēc arī es uzskatu, ka Saeimai šobrīd vajadzētu šos noteikumus pieņemt, un Zemnieku savienības frakcija ir pieņēmusi lēmumu - atbalstīt to nodošanu komisijai. Vēl vairāk. Manuprāt, tie ir jāiekļauj šodienas darba kārtībā un jāizskata arī pirmajā lasījumā, kā to ir lēmusi Budžeta komisija. Argumentācija ir tāda, ka šis likums faktiski ir jau spēkā. Un būtu diezgan paradoksāli šo procedūru aizkavēt vēl kādas divas nedēļas, lai vienotos, ka šis ir pamats, ko mēs tālāk izskatīsim pa pantiem. Manuprāt, Saeimai ir jāuzņemas atbildība un inciatīva labot šeit pieļautās kļūdas un neprecizitātes, lai šis likums tiešām stabilizētu komercbanku sistēmu, paaugstinātu to drošību un realizētu noguldītāju interešu aizsardzību. Tāpēc es aicinu to nodot komisijai kopā ar visiem šiem būtiskajiem iebildumiem un pēc iespējas ātrāk sākt strādāt, lai šīs neprecizitātes un kļūdas, kas ir šajos likumos, izlabotu. Paldies par uzmanību!".
• 1995_07_27-seq61 language "lv".
• 1995_07_27-seq61 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_07_27-seq61 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq61 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq61 mentions Q687709.
• 1995_07_27-seq61 mentions Q39731.
• 1995_07_27-seq61 mentions Q1807079.