Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq40> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq40 type Speech.
• 1995_07_27-seq40 number "40".
• 1995_07_27-seq40 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq40 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq40 spokenAs 129.
• 1995_07_27-seq40 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pirms galvenā Latvijas Republikas speciālista cilvēktiesību jautājumos - Tupeša kunga - uzstāšanās es negribēju runāt, bet, noklausījies šo uzstāšanos, es domāju, ka man kā Saeimas deputātam ir noteikti jāsaka kādi vārdi par vai pret šiem noteikumiem. Un Tupeša kungs mani pārliecināja, ka mums kategoriski un ļoti stingri ir jānospiež "pret" poga, balsojot par šiem noteikumiem. Un kāpēc? Tupeša kungs paskaidroja, ka tie 90 000 latu, kas budžetā ir paredzēti birojam, tāds nieks vien esot - mūs gaida desmit reizes lielāka nauda no ārzemēm. Ka mūs gaida milzīgi šim birojam domāti finansu asignējumi, ar ko varēs padarīt Latvijā dzīvi absolūti laimīgu. Bet palasīsim šos noteikumus! Tur nekur nav rakstīts, ka Cilvēktiesību birojs nodarbosies ar žēlastības dāvanu dalīšanu, invalīdu ratiņu dalīšanu, barošanu, apsildīšanu un tā tālāk, un tā tālāk. Viņi tikai izskatīs sūdzības. Pieprasīs ziņas un virzīs tālāk. Tātad visa šī milzīgā nauda, šie finansu asignējumi un desmitreiz lielākie asignējumi, kā paskaidroja Tupeša kungs, ir vajadzīga biroja darbam. Pavisam nesen man tīri sadzīvisku iemeslu dēļ nācās apmeklēt "Latvenergo" galveno mītni, un man radās pilnīga skaidrība par to, kur ir aizgājusi tā naudiņa, kas tika pieprasīta par paaugstinātiem tarifiem un tamlīdzīgi, jo tādas automātiskās bīdāmās durvis, tādas supermēbeles un elektroniku un visu pārējo es nevienā citā valsts iestādē un kantorī neesmu redzējis. Protams, iestādei ir vajadzīgs prestižs, bet man radās pilnīga pārliecība, ka visa šī nauda ir domāta birojam, jo - es vēlreiz atvainojos - birojam nav paredzēta kaut kāda fondu sadalīšana, kaut kādas kredītu sadalīšanas, izdalīšanas, pirkšanas, pārdošanas un tamlīdzīgas funkcijas attiecībā uz naudu. Tātad visa šī lielā nauda būs greznums šim birojam. Tas būtu tīri no praktiskā viedokļa, un zem tā, es domāju, mums nevajadzētu parakstīties. Otrs. Šāda biroja radīšana praktiski ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, jo mums ir paredzētas trīs varas - valsts likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara. Šeit gan ir rakstīts, ka tā esot pārvaldes institūcija. Es ļoti atvainojos, - tā nav pārvaldes institūcija! Tā ir institūcija, kas pacelta pāri pārvaldei, valsts varai un arī tiesu varai. Tā ir kaut kāda jauna tiesu varas modifikācija, kas nav Satversmē paredzēta un par ko nav nobalsots. Te jau kolēģi par to runāja, un es arī tikai gribētu pasvītrot: kurai vēl valsts iestādei Latvijā ir paredzēts, ka tā nedrīkst sniegt informāciju?. . Visām citām, kā ir rakstīts, pēc tiesas un Prokuratūras pieprasījuma ir obligāti jāsniedz šīs informācijas avots un viss pārējais. Cilvēktiesību birojs - ja tāds tiks nodibināts - var, ievērojot šos noteikumus, saņemt tiešām kādu sūdzību, arī anonīmu sūdzību par kaut kādu darbību, un ne tiesa, ne Prokuratūra, ne Saeima, ne valdība nedrīkst pat uzzināt, no kurienes tā sūdzība ir saņemta un uz kādiem materiāliem ir pamatoti visi šie slēdzieni. Te praktiski visas varas ir sajauktas kopā. Un, ja tā tomēr ir valsts iestāde, ir jādomā par ierēdņu hierarhiju. Ja Cilvēktiesību biroja direktors vai vadītājs saņem Augstākās tiesas priekšsēdētāja algu, kas - es tīri labi neatceros to sarakstu - ir apmēram tāda pati kā Saeimas priekšsēdētāja un Valsts prezidenta alga un kas ir vairākas reizes lielāka par viņu pārraugošā tieslietu ministra algu, šo personu nostāda valsts hierarhijā daudz augstāk. Tātad tā šajā valstī ir izņēmuma persona, kam būs lemt par cilvēku likteņiem, par to, vai viņi ir ievērojuši, šā direktora un biroja izpratnē, likumu. Tad, dabīgi, tam cilvēkam ir gaidāmas bēdīgas sekas... ar visām no tā izrietošajām sekām. Tātad - kas ir galvenā šo noteikumu kļūda? Man liekas, tiešām par šīm summām un par šīm tiesībām un pienākumiem var strīdēties un lemt, bet galvenā šo noteikumu kļūda ir tā, ka tie ir izrauti ārpus Latvijas valsts iekārtas sistēmas. Latvijas valsts sistēmā, kas ir izklāstīta Satversmē, nav paredzēti šādi biroji ar valstiskām funkcijām. Ja tā būtu sabiedriska organizācija, "ārpusvalstiska" organizācija, - jā, tad būtu cita lieta. Bet, valsts iekārtā radīdami pilnīgi jaunu iestādi, mēs ejam uz haosu. Šodien mums ir Cilvēktiesību birojs, rīt būs, teiksim, noziedznieku aizstāvības birojs, tad būs kaut kāds, nu, nezinu, birojs valsts pārraudzībai pār ekonomiku un apsargāšanas birojs (kurš pašlaik darbojas fonda "Drošība" ietvaros), radīsim šādus birojus, zemnieku biroju radīsim... Tātad - kaut kāda paralēla vara vai pārvaldes institūcijas ārpus pārvaldes struktūras. Es domāju, ka mēs to vienkārši nevaram atļauties. Un visbeidzot. Neaizkavējot jūsu uzmanību, godātie deputāti, es domāju, ka rezumējumā tās amatpersonas, kas izvirzīja šos noteikumus, varētu godīgi un atklāti pateikt, kurš tad ir iedomāts... kā jau iepriekš mani godājamie kolēģi te aicināja, kurš ir šī biroja direktors, kurš ir šī direktora vietnieks un darbinieki. Mēs labprāt uz viņiem paskatītos un redzētu lielākos cilvēktiesību speciālistus Latvijā. Nav noslēpums, ka viņi ir jau izvēlēti. Paldies par uzmanību!".
• 1995_07_27-seq40 language "lv".
• 1995_07_27-seq40 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1995_07_27-seq40 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq40 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq40 mentions Q3736450.