Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq18> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1995_07_27-seq18 type Speech.
- 1995_07_27-seq18 number "18".
- 1995_07_27-seq18 date "1995-07-27".
- 1995_07_27-seq18 isPartOf 1995_07_27.
- 1995_07_27-seq18 spokenAs 66.
- 1995_07_27-seq18 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets 81. panta kārtībā ir pieņēmis noteikumus par Valsts cilvēktiesību biroja izveidi. 1991. gada konstitucionālajā likumā "Par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem" likumdevējs izteicās šādi par cilvēktiesībām: "Cilvēks, viņa dzīvība, brīvība, cieņa un tiesības ir Latvijas valsts augstākā pamatvērtība. Valsts pienākums ir aizsargāt cilvēku, viņa dzīvību, brīvību, drošību, cieņu, tiesības un īpašumu". Uzsākot šodien pārrunas par tēmu "Cilvēktiesības", atgādināšu, ka Latvijā jēdzienam cilvēktiesības ir tāds saturs, kāds ir ielikts šajā 1991. gadā pieņemtajā konstitucionālajā likumā. Un pie reizes mēs varam jautāt: vai šodien valsts pienācīgi pilda savā likumā noteikto pienākumu - aizsargāt šīs cilvēktiesības? Atceroties iepriekšējās debates Saeimā par šo jautājumu, nākas secināt, ka pārdzīvotie okupācijas gadi ir daudz ko nodarījuši mūsu pašu izpratnei par cilvēktiesībām. Daži cilvēktiesības uztver vairs tikai kā divu tautību konfliktu risināšanu, nevis kā katra indivīda pamattiesību nodrošināšanu. Citi cilvēktiesību aizstāvēšanu uztver kā kaut ko kaitīgu mūsu valsts interesēm, aizmirstot, ka šādu tēlus kā "cilvēktiesību aizstāvis", kā "valsts grāvējs" un "tautas ienaidnieks" ir radījusi Padomju vara. Neaizmirsīsim, ka pirms pavisam nedaudz gadiem tie, kuri pirmie ievirzīja mūsu valsti cīņā par neatkarību, cīnījās arī augstākās idejas vārdā. Tās bija cilvēktiesību idejas, kas tika izklāstītas Helsinku deklarācijā. Cilvēktiesības nevar attiecināt tikai uz minoritāšu vai nepilsoņu tiesībām, cilvēktiesības ir arī pamattautas tiesības un bērnu tiesības, sievietes un vīriešu tiesības uz vienlīdzību, arī fiziski un garīgi mazspējīgo tiesības. Un valstī ir jādomā, kā šīs tiesības aizsargāt, īpašu uzmanību pievēršot tām grupām, kuras pašas sevi nevar aizsargāt. Valsts cilvēktiesību birojam ir trīs pamatfunkcijas: izglītot par cilvēktiesību jautājumiem, analizēt mūsu valstī notiekošās norises un sniegt rekomendācijas par cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanu, kā arī samierināšanas ceļā risināt individuālās sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem. Birojs būs valsts cilviliestāde, kura atradīsies Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Direktora apstiprināšana būs Saeimas kompetencē. Vitāli nepieciešama ir biroja neatkarība, ko rada gan izvēlētais pārraudzības modelis, gan direktora iecelšana un atbrīvošana Saeimā, lai birojs būtu brīvs un varētu vērsties pret jebkuru, kurš pārkāpis indivīda tiesības, vienalga, vai tas būtu darba devējs vai ierēdnis, vai ministrs. Atgādinu, ka līdzekļi šīs institūcijas izveidošanai ir jau paredzēti likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam". Tomēr, īpaši ņemot vērā saspringto finansiālo stāvokli, mums nav iespēju līdzekļus vienlaicīgi atvēlēt vairākām institūcijām ar līdzīgām funkcijām. Tāpēc līdz ar jūsu pozitīvo balsojumu par Valsts cilvēktiesību biroja radīšanu tiks likvidēts cilvēktiesību valsts ministra amats. Šāds dokuments ir jau sagatavots manam parakstam. Valsts cilvēktiesību biroja radīšana pavērs ceļu arī ārvalstu līdzekļu piesaistei šai mērķim, un šā jautājuma steidzamība ir saistīta tieši ar mūsu iespējām maksimāli izmantot ārvalstu atbalstu jau šajā budžeta gadā. Valsts cilvēktiesību biroja loma indivīda tiesību aizsardzībā ir līdzīga ombudsmena lomai mūsu kaimiņvalstīs, Ziemeļvalstīs. Ombudsmena institūcija ir tradīcijām bagāta. Tā tiek respektēta gan valdībā, gan parlamentā, gan plašā sabiedrībā. Tā ir vēl viena parlamentāras valsts un demokrātiskas politiskās sistēmas tradīcija, kas mums 50 okupācijas gados ir pagājusi secen. Latvijas Valsts cilvēktiesību birojs būs vēl viens solis pretī mūsu pilnvērtīgai integrācijai Eiropas sabiedrībā. Noslēgumā jūsu uzmanību pievērsīšu vēl tādam faktam, ka Latvijas nevalstiskās organizācijas ir augstu vērtējušas šāda biroja nozīmi demokrātijas un neatkarības nostiprināšanā. Atklātā vēstulē mums, Saeimas deputātiem, savu atbalstu 81. panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem ir izteikusi virkne nevalstisku organizāciju. To vidū Latvijas bērnu fonds, Demokrātijas attīstības centrs, Latvijas mediju fonds, Ārpolitikas institūts un citi. Cienījamie kolēģi, citēju šo vēstuli: "Atbalstot biroja izveidi jūs, deputāti, apliecināsit savu gatavību iestāties par bērnu, invalīdu un citu mazaizsargāto iedzīvotāju grupu tiesībām, kā arī veicināsit tiesiskas valsts nostiprināšanos. Nepārvilksim svītru pāri šīm cerībām". Paldies.".
- 1995_07_27-seq18 language "lv".
- 1995_07_27-seq18 speaker Maris_Gailis-1951.
- 1995_07_27-seq18 mentions Q822919.
- 1995_07_27-seq18 mentions Q211.
- 1995_07_27-seq18 mentions Q193089.
- 1995_07_27-seq18 mentions Q1771611.
- 1995_07_27-seq18 mentions Q1757.