Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq159> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq159 type Speech.
• 1995_07_27-seq159 number "159".
• 1995_07_27-seq159 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq159 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq159 spokenAs 38.
• 1995_07_27-seq159 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mums ir izveidojusies tāda savāda situācija - visu laiku, ja darbojās komisijas, tad bija komisijas lēmums, to nu balsoja "par" vai "pret", bet tagad izrādās, ka nav nemaz vajadzīga komisija, ka sanāk 10 deputāti, pieņem savu lēmumu, paraksta un iesniedz Saeimā. Un mani visvairāk pārsteidza "Latvijas ceļa" viena deputāta paraksts zem šā lēmuma, un tas ir Glāzīša kunga. Viņš nebija parlamentā, kad vispār šo jautājumu pieņēma izskatīt, un atnāca uz parlamentu piecas dienas pirms šo lēmumprojektu parakstīšanas. Ja šādi ir darba tempi un, kā saka, informētības pakāpe, tad, es domāju, mēs visi šeit esam nekas attiecībā pret šādu darba tempu. Tas ir tā, runājot par lēmumu projektiem. Bet es tā jūtu, ka manā rīcībā ir dokumenti, kādu nav citu komisijas locekļu rīcībā, un šajā sakarā man jāsaka ļoti liels paldies Černaja kungam, jo es iepazinos ar Valsts kontroles pārvaldes materiāliem. Un mani teorētiskie spriedumi un pieņēmumi par "Lattelekom" Černaja kunga atskaitē ir saņēmuši pilnīgi materiālu pamatojumu. Pirmais. Komisija patiešām saņēma ļoti daudz dokumentu. Tikai uzreiz jāsaka, ka lielākā daļa dokumentu bija angļu valodā un nebija tulkoti latviski. Tāpēc pirmā, kam būtu jāpievērš tam uzmanība un kam būtu jāiekasē soda naudas no "Lattelekom", būtu Valodas inspekcija. Jo, man liekas, angļu valoda Latvijā ir tieši tāda pati svešvaloda kā krievu valoda un šiem tulkojumiem būtu jābūt. Bet izrādās, ka tas, ka mēs nesaņēmām visu prasīto dokumentāciju, nav nekas. Valsts kontroles komisijas slēdzienā ir norādīts, ka Valsts kontroles komisija 1995. gada 3. aprīlī ir secinājusi, ka veselai rindai dokumentu, kurus tā ir izskatījusi, nav nepieciešamo amatpersonu apstiprinājuma parakstu, tātad dokumenti, kuri darbojas, vispār ir bez paraksta. Citēju: 1. "Jumta" līguma 1994. gada 11. janvāra labojums. 2. Grozījumi Latvijas - Dānijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lattelekom" Statūtos. 3. Vadības līgums. Un tā tālāk. Astoņi dokumenti, uz kuriem nav amatpersonu paraksta. Kā rīkoties tālāk? Kā vērtēt šos dokumentus? Un vai komisija, kura saņem šādus dokumentus, var pieņemt kvalitatīvu, pareizu lēmumu? Otrs jautājums, uz kuru mēs tā arī nesaņēmām atbildi. Kāpēc "TILTS Communications" tik vienkārši piekrita samaksāt 15 miljonus advokātu kantorim? Tā ir grandioza summa - ne tikai Latvijas apstākļos, bet arī ārzemēs. Un izskaidrojums varētu būt tikai pavisam vienkāršs: tā bija maksa par to, ka "TILTS Communications" saņēma monopoltiesības iepirkt iekārtas, kabeļus un visu, kas ir saistīts ar telefontīklu pārveidošanu Latvijā. Saņemot šīs monopoltiesības, viņi vienlaicīgi saņēma arī 5% , kā lai saka, "Cash", tulkojumā no angļu valodas - tīro naudu, savā kabatā, no visas iepirktās iekārtas kopsummas. Un ir skaidrs, ka šie 15 miljoni tiks atpelnīti ne jau 10 gados, kā ir jāizpilda šis līgums. Vēl par kaut ko citu. Mēs nesen iepazināmies ar Lagzdiņa kunga likumprojektu par īpašumu legalizāciju. Tur bija rakstīts, ka būs jāatskaitās par visiem īpašumiem, kas iegūti, sākot no 1990. gada 4. maija. Un tad es sāku skatīties - kas tad īsti strādā šajā advokātu kantorī? Un viens no juristiem, kas izstrādāja šo līguma projektu un līdz ar to piedalījās šo 15 miljonu saņemšanā, ir Justs Karlsons, "Berga bazāra" mantinieks. Man būtu liels lūgums "Latvijas ceļam" - mums norādīt, cik viņi maksā Justam Karlsonam par sava biroja telpām, kas atrodas viņa īpašumā. Kāda ir šīs samaksas summa? Un cik likumīgi ir tas, ka ilgāku laiku Justa Karlsona īpašumos strādā galvenā arhitekte, kura ir mūsu premjera sieva? Vai tā ir vai nav ieinteresētība? Kā tas viss saistās kopā? Es šeit negribu nevienu apvainot, es tikai gribētu dzirdēt, kā tas ir interpretējams un izskatāms kopā ar Lagzdiņa kunga priekšlikumiem. Nākamais jautājums. Valsts kontroles komisija apstiprināja to viedokli, ko izteica mūsu komisijā Latvijas speciālisti, - ka iegādātās iekārtas nav bijušas lietderīgas un nav bijušas tādas, kas ir nepieciešamas Latvijai. Un Rozīša kungs izteica domu, ka koncerna "Alcatel" piegādes Rietumos jau skaitās novecojušas. Priekš mums tās ir modernākās, bet nevis pasaulē! It īpaši - elektroniskā vadības sistēma. Ļoti dārgas lauku telefonizācijas iekārtas, kuras izrādījās Latvijai nepiemērotas. Un Valsts kontroles komisija to apstiprina. Un te nu ir atbilde Berķa kungam. "Izskatot SIA "Lattelekom" pirmā gada darbības pārskatu, ir konstatēts, ka tika pildītas "Lattelekom" tīkla fiziskās uzlabošanas saistības, bet nebija izpildītas vairākas citas saistības, to skaitā modernu taksofonu pakalpojumu ieviešana, kā arī daudzpunktu radio sistēmas lauku abonentiem realizācija. Mēs komisijā tā arī nesaņēmām atbildi uz to, vai kāds kaut vai par santīmu ir par to sodīts materiāli vai kāds ir atstājis posteni tāpēc, ka nav izpildītas šīs saistības - it īpaši, ja mēs runājam par lauku telefonizāciju. Nākamais moments. Komisija tā arī nesaņēma atbildi, cik naudas ir ieguldīts jaunajās līnijās, cik - veco līniju uzturēšanai. To mums tā arī neizdevās nekādā veidā - ne latviski, ne angliski - "izmānīt" no tiem cilvēkiem, kas runāja "Lattelekom" sēdēs. Un tā arī mums šī skaidrība par 70 miljoniem (mīnusā) neradās. Kāpēc ir tik liela uzmanība veltīta šim mīnusam? Tāpēc, ka projektā nav mīnusi paredzēti, bet ir paredzēti tikai plusi. Un kāpēc jautājums ir aktuāls? Kurš ir vainīgs? Latvijas puse, kas iedeva nepareizu informāciju, ja tā tas ir noticis, vai otra puse - "TILTS Communications", kas nemācēja novērtēt Latvijas rīcībā esošo informāciju un nemācēja pieņemt pareizus secinājumus? Par to, ka šī situācija ir reizēm traģikomiska, liecina viens cits dokuments. Komisija tomēr saņēma no "Lattelekoma" vienu atskaiti par izdevumiem. Es jums, kolēģi, atļaušos citēt pāris rindiņu no šīs atskaites. Varbūt jums ir gaišākas galvas un jūs sapratīsiet, ko nozīmē šādi izdevumi firmā: 1) apgērbu inventārizācija - 98 000 latu; 2) amortizācijas inventarizācija - 90 000 latu; 3) formas - 116 000 latu; 4) apmācība (dzīvošana, ceļošana) - 429 000 latu; 5) citas izmaksas - 319 000 latu. Un tā tālāk. Es līdz šim brīdim neesmu sapratusi ne to, kas ir "apģērbu inventarizācija", ne to, kas ir "amortizācijas inventarizācija". Un nesaprotu arī, kas ir vienkārši "formas". Agrāk bija - formastērpi. Vai arī formas, uz kurām rakstīja padomju laikā... Tā arī neesmu sapratusi, kur šie, jāsaka godīgi, tūkstošiem un tūkstošiem latu ir aizgājuši un kam iztērēti? Tālāk. Cik mēs zinām, piecus mēnešus darbojas ciparu centrāles. Tie, kas pirmos mēnešus bija pieslēgti pie ciparu centrālēm, bija ļoti priecīgi. Viņi nesaņēma nekādus rēķinus, jo, izrādījās, pavisam elementāri bija nekvalitatīva norēķinu sistēma, kas nedarbojās. Es personīgi esmu saņēmusi piecas abonentu sūdzības par to, ka viņiem ir nepareizi aprēķināta telefona maksa. Visus piecus nosūtīju "Lattelekom" valdei. Uz visām piecām pienāca atbilde - jā, jums ir nepareizi aprēķināta maksa! Aprēķinos kļūda svārstījās līdz pussummai, kas būtu jāmaksā. Tātad tas pierāda, ka šī sistēma nedarbojas, un man gribas teikt: pirms maksājiet, pārbaudiet, jo var izrādīties, ka jums pārdesmit latu ietaupās un paliek jūsu makā. Un pēdējais. Ne pēdējais, bet viens no sarežģītākajiem un grūtākajiem jautājumiem, kas ir bijis, ir jautājums par to, cik liels tarifs ir jāmaksā un kāpēc? Komisijā tika viennozīmīgi pateikts, ka tarifam būs jābūt 4% no 117 latiem, kas ir vidējais ieņēmums uz ģimeni, tas ir, 5,16 latiem, ja jūs runājat ne vairāk par 5 - 6 minūtēm dienā, un vienu republikas mēroga tālsarunu. Ja jūs runāsit aptuveni 20 minūtes dienā, tad jūs maksāsit vismaz 14 latus. No kurienes ir ņemti šie aprēķini - 117 lati, grūti pateikt, jo, pēc oficiālās statistikas, vidējais ģimenes ienākums 1994. gadā bija 99 lati. Kā parāda statistika, tad 30% ģimeņu vidējais ienākums ir līdz 80 latiem un 20 procentiem - līdz 100 latiem. Tātad visus šos cilvēkus, lietojot šādu aprēķinu - 4% no 117, jūs varat izskaitīt ārā un atzīt par maksātnespējīgiem. Bet bija vēl tādas pārdomas. Kāpēc ir noteikts šāds tarifs un no kurienes ir ņemta līgumā noteiktā konstantā dolāra un lata attiecība? Tur nav 0,5! Līgumā ir noteikts, ka dolārs pret latu mainās ar 0,78. Komisijā mēs nekādi nevarējām saprast, kāpēc neviens mums to nevarēja atbildēt. Tagad es noliecu galvu Bērziņa kunga, "Lattelekom" valsts pilnvarnieka un valdes locekļu priekšā, kurš atsūtīja paskaidrojumu uz šo manu jautājumu. Un paskaidrojums ir satriecošs. Un es varu teikt, viņš ir izracis blakus mums citiem "reālo kapu" Einaram Repšem, jo Bērziņa kungs - Latvijas izcelsmes angļu speciālists, ir uzrakstījis ļoti vienkārši, ka šāda lieta un šāds kurss ir noteikts tāpēc, ka lata reālā vērtība Latvijā visu laiku pazeminās, jo Amerikā inflācija ir 4%, bet Latvijā - 34%. Tāpēc viņi ir spiesti ņemt to vērā. Un viņi uzskata, ka lata pārdošanas vērtība atbilstoši valūtas kursam nav tā reālā vērtība valstij, kurā tā ir nacionālā valūta. Varbūt, kolēģi, tagad visi kopā padomāsim par to, kā tas ir iespējams un kāpēc ir izveidojusies tāda situācija? Arī Valsts kontroles komiteja ir bijusi ļoti korekta un viennozīmīgi atzinusi, ka situācija ar "Lattelekom" naudu veidojas traģiska. Es jums atļaušos nocitēt: "Projektētais kapitālieguldījumu apjoms desmit gados - 613 miljonu dolāru. Tas vairākkkārt pārsniedz "TILTS Communications" ieguldījumu - 160 miljonu dolāru. Starpību iecerēts segt ar ārējiem aizņēmumiem un investīcijām. Tātad šie 452, 7 miljoni dolāru - aizņēmums un investīcijas - būs jāsedz no peļņas. Valsts kontroles komiteja tā atzīst. Faktiski vajadzība ir ievērojami lielāka, jo par aizņemtajiem līdzekļiem ir jāmaksā arī procenti. Kā galvenais naudas ieguves avots ir minēta palielināta maksa par sniegto pakalpojumu, šajā gadījumā - par tarifu. Bet izrādās, ka komiteja nav saņēmusi pilnu informāciju par to, kā tiks aprēķināti tarifi. Valsts kontroles komiteja mums paskaidroja sīkāk, ka saskaņotie tarifi, tātad tas, ko es jums teicu, katru ceturksni tiks mainīti atbilstoši vispārējam inflācijas koeficientam un lata devalvācijai. Tātad vispirms Valsts kontroles komiteja paskaidro par lata devalvāciju, ko atbalsta "Lattelekom". Un, otrkārt, ka tarifi augs reizē ar inflāciju. Man interesē: kuram alga valstī aug reizē ar inflāciju? Vai pensija aug reizē ar inflāciju? Kas vēl pieaug? Kādi ieņēmumi vēl? Vai bērnu pabalsti pieaug reizē ar inflāciju? Bet telefona tarifi pieaugs reizē ar inflācijas izmaiņām katru ceturksni. Līdz ar to es gribu kolēģus aicināt pārdomāt reālo situāciju, kāda ir valstī, kāda tā ir izveidojusies ar telefona tīkliem, un atbalstīt komisijas lēmumu. Līgums nav jālauž, bet līgums ir krietni jāpārskata. Un pirmais un svarīgākais ir jautājums par 5% peļņu, iepērkot iekārtas no ārzemju monopolfirmām. Šā punkta obligātu pārskatīšanu kategoriski pieprasīja Kulberga kungs, kad bija atnācis uz mūsu komisiju, jo citādi Latvijas ražotājam telefonizācijas tīklā neiekļūt. Ir vēl atsevišķi punkti arī par tarifiem. Tāpēc man ir lūgums: "Kolēģi, kuri nestrādāja komisijā, it īpaši tie, kuri Saeimā ienāca pēdējā brīdī, atsauciet savu parakstu un noņemiet šo lēmuma projektu, jo citādi mēs par katru komisiju sāksim rakstīt 5-6 lēmuma projektus, ja sadalīsimies pa 10 deputātiem lielās grupās. Izdomājiet un pārskatiet vēlreiz komisijas lēmumu! Lūdzam jūsu atbalstu. "".
• 1995_07_27-seq159 language "lv".
• 1995_07_27-seq159 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1995_07_27-seq159 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq159 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq159 mentions Q35.
• 1995_07_27-seq159 mentions Q8436.
• 1995_07_27-seq159 mentions Q404542.
• 1995_07_27-seq159 mentions Q4536526.
• 1995_07_27-seq159 mentions Q885235.