Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq157> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq157 type Speech.
• 1995_07_27-seq157 number "157".
• 1995_07_27-seq157 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq157 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq157 spokenAs 129.
• 1995_07_27-seq157 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man par šo lietu ir visai pretrunīgs viedoklis, jo es atceros, ka vēl Augstākās padomes laikā šeit nāca tāpat zinātnieki un sabiedrības pārstāvji un lūdza darīt visu iespējamo, lai tiktu lauzts līgums ar zviedru firmu, un tas pats Radioelektronikas tehnoloģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Smilga un jurists Ivars Bārs un vēl arī citi panāca to, ka šis kontrakts tika lauzts un tika slēgts jauns līgums, kurš atkal izrādās nederīgs un atkal tātad ir pārskatāms. Un šajā gadījumā mums tomēr ir jāapzinās, ka līgums ir līgums, kurā katra puse cenšas panākt sev iespējamo, katra kaut kādā ziņā piekāpjas, katra kaut ko panāk, un tad ir līgums kā kompromiss. Tikai tāpēc jau šis līgums tiek slēgts, lai šos kompromisus nostiprinātu, un, ja līgumi atkal un atkal tiek lauzti, tad nekādi darījumi, protams, nav iespējami un nekāds nopietns partneris tāds līguma lauzējs, protams, nav, tāpēc es arī izsaku viedokli, ka, protams, līgums nevar tikt lauzts. Es domāju, ka ir beidzot jāsaprot tas, ka mēs esam nokļuvuši vai atgriezušies kapitālisma pasaulē (par ko tik daudz lasīja mūsu politekonomijas pasniedzēji), kur ir gan šo firmu noslēpumi... Tur cilvēks, kas iesaistījies darbā firmā, paraksta kontraktu, ka viņš glabās firmas noslēpumu, un, ja viņš grib šajā darbā palikt, viņš ir spiests šo kontraktu pildīt. Un, ja viņš grib šo kontraktu lauzt, tad diez vai viņam ir pamats prasīt saudzību vai apelēt pie Saeimas. Tā ka tur tad ir jāizšķiras starp savām un valsts interesēm, un drosmīgi katrs esam. Un tur ir arī, protams, firmas peļņas intereses, un, runājot ar diezgan daudziem ārzemju speciālistiem, es esmu sapratis, ka šī firma, protams, slēgs līgumu ar savām "meitas" firmām un pirks iekārtas no tām, un nepirks no citas firmas, kura to pašu iekārtu piedāvā lētāk, jo pirmajā variantā šai firmai tomēr ir lielāka peļņa un lielāks ieguvums, un tās visas acīmredzot ir tādas ābeces patiesības, kuras mums, kā saka, uzspiedīs un kurām mēs nespēsim pretoties. Un tikai vienā gadījumā mēs varam pavisam reāli prasīt līguma pārskatīšanu un šis līgums tomēr var tikt pārskatīts, un tas ir tādā gadījumā, kad šis līgums reāli netiek pildīts. Un, mums par laimi vai par nelaimi, tāda iespēja tomēr ir, jo, kā jau atzīmēja izmeklēšanas komisijas ziņojumā un kā to teica arī Lucāna kungs, ir šis galvenais līgums un ir tam pievienotie pielikumi, un tur ir rakstīts, ka vienīgi tādā gadījumā, ja "TILTS" būtiski pārkāpj līgumu, Latvijas Republikai un "Lattelekom" ir tiesības celt prasību uz izpildes garantiju pamata un tad "TILTS" ir atbildīgs par zaudējumu atlīdzību Latvijas Republikai un "Lattelekom" saskaņā ar darījuma dokumenta noteikumiem. Un par būtisku līguma pārkāpumu ir uzskatāmi arī gadījumi, kad "TILTS" neizpilda modernizācijas plāna pamatelementus, kā paredzēts, un tur ir minēti veseli panti. Detalizēti tas ir noteikts pielikumā "A1". Un tālāk ir arī šis pielikums, kur minēts, cik nav uzstādīts, cik no 20 000 paredzētajiem pieslēgumiem līnijās nav pieslēgti, cik ir faktiski izpildīts un kā nav veikusies paredzētā lauku telefonizācija, un kā nav uzstādīts vajadzīgais tālsarunu līniju skaits un tā tālāk. Tas viss ir šajā pielikumā iekšā, un uz šā pamata, es domāju, mēs arī varam runāt ar konsorciju "TILTS" un līdz ar to panākt arī atbilstoši citādus noteikumus - sev labvēlīgākus. Ir tiesa, ka, pārskatot šo līgumu, ir redzams un ir skaidrs, ka "TILTS" ir panācis sev izdevīgus noteikumus un ka par Latvijas pusi un par Latvijas kā valsts vispārīgajām interesēm, protams, domāts ir mazāk. Nu, kaut vai minēsim tādu gandrīz anekdotisku gadījumu, ka šīm tālsarunu kabīnēm pat cementa pamatne tiek gatavota Vācijā un, kad atved to šeit, tad tā jau daudzkārt ir salūzusi, jo tā nemaz nav tik izturīga. Lai nu ko, bet vismaz vienkāršu betona pamatni arī Latvijā varēja izliet! Tas attiecas arī uz līguma slēgšanu ar somu strādniekiem, ar somu firmām. To pašu varēja veikt Latvijas strādnieki. Tā tas ir daudzos citos gadījumos. Kas attiecas uz izglītību, nu ir izglītības centrs Bulduros, tajā pašā laikā mūsu pašu Tehniskajā universitātē, kur ir atbilstoša Sakaru fakultāte, kurā ir attiecībā uz Latvijas pusi ieinteresēti un spējīgi cilvēki, kas varētu gatavot šeit speciālistus un varētu vienlaikus šo speciālistu mācīšanu saistīt ar tām modernajām iekārtām, kas tiek ieviestas, veidojot, teiksim, jauno telefonizācijas sistēmu, jauno sakaru sistēmu, šīs iekārtas nav izmantotas, jo, lūk, firmai daudz izdevīgāk ir nošķirties, atsevišķi izveidot mazu centriņu Bulduros, pieaicināt tur speciālistus, kuri jau pirmo kursu pabeiguši - varbūt arī tajā pašā Tehniskajā universitātē, - un, lūk, tur gatavot savus speciālistus. Tā ka tas viss parāda firmas attieksmi pret valsti. Valsts, protams, nav ērts partneris, un no tās ir jātiek vaļā. Tas, ka pārmetumi ir pamatoti, ir arī redzams, piemēram... Manā rīcībā ir viens no dokumentiem, ko, protams, redzēs arī komisija, - ir runa par "Lattelekom" direktoru padomes Latvijas puses locekļu tikšanos ar galveno funkcionālo daļu un struktūrvienību vadītājiem 1994. gada 26. augustā. Un lasām pārmetumus par tehnisko politiku, nav savstarpējas izpratnes tehniskās politikas veidošanā, partneri pieņem lēmumus, nekonsultējoties ar Latvijas speciālistiem un neievērojot vietējos apstākļus, dažkārt pat pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, instrukcijām, kurus partneri nezina. Kopējā komanda nav izveidota, partneri neiedziļinās mūsu problēmās. Nevar "viens pret vienu" pārcelt pie mums uz šejieni Rietumiem raksturīgās vadīšanas metodes. Šobrīd it kā strādājam divās dimensijās, nav savstarpējās saiknes starp modenizācijas plāna virzieniem, partneru menedžeriem, ir šaura specializācija, nav atbildības par visu darbu kopumā, netiek paredzēti līdzekļi analogā tīkla uzturēšanai un attīstībai, vadības zonu direktoriem un izpilddirektoriem ir tikai virspusīgs priekšstats par notiekošo, uz konkrētiem jautājumiem atbildēt nevar. Ne visi partneru speciālisti ir pietiekami profesionāli sagatavoti, traucē augstāk minētā ārzemēs parastā šaurā specializācija, kas neļauj aptvert problēmas kopumā. Darbu apgrūtina arī neskaidrības struktūrās un tā tālāk. Vārdu sakot, tas viss, kas ir zināms, tas viss, kas ir izmeklēšanas komisijas rīcībā, tas, kas ir arī attiecīgajiem deputātiem nodots, - tas tomēr liecina, ka ir jārīkojas, pašreiz maksimāli izmantojot visu neizpildīto, to, kas līgumā paredzēts. Ir jāmēģina, ir jāiet un jāpārskata līgums un jāizpilda tie noteikumi, ko mēs, Zemnieku savienība, esam paredzējuši savā lēmuma projektā, kurš ir, mūsuprāt, precīzāks un radikālāks nekā izmeklēšanas komisijas izveidotais lēmuma projekts un krietni radikālāks nekā "Latvijas ceļa" deputātu izvirzītais variants. Es nepārlasīšu visus šos priekšlikumus, tie visi ir jūsu priekšā. Radikālākais tur ir tas, ka mēs tomēr prasām, arī ņemot vērā parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai rīcībā nonākušos faktus par pašreizējā "Lattelekom" prezidenta Strautmaņa un valsts pilnvarnieka Bērziņa neapmierinošo darbību Latvijas puses interešu aizstāvībā, uzraugot "Lattelekom" darbību, lūgt Ministru kabintu iecelt divus jaunus uzņēmuma direktoru padomes locekļus no Latvijas puses Strautmaņa un Bērziņa vietā. Paldies par uzmanību.".
• 1995_07_27-seq157 language "lv".
• 1995_07_27-seq157 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1995_07_27-seq157 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq157 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq157 mentions Q1807079.
• 1995_07_27-seq157 mentions Q183.
• 1995_07_27-seq157 mentions Q2600136.
• 1995_07_27-seq157 mentions Q404542.