Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq153> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq153 type Speech.
• 1995_07_27-seq153 number "153".
• 1995_07_27-seq153 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq153 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq153 spokenAs 126.
• 1995_07_27-seq153 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Es šo projektu pacentīšos analizēt no Latvijas interešu viedokļa. Šeit Gūtmaņa kunga runa lielā mērā it kā nomierināja prātus, kuri bija sakarsuši dažus mēnešus atpakaļ. Diemžēl es nevarēšu turpināt šajā pašā garā, jo acīmredzot man vajadzēs atkal drusku uzkurināt kaislības. Tātad kādiem vajadzēja būt sākuma nosacījumiem, strādājot pie šāda projekta? Pirmkārt - Latvijai jāmodernizē sava komunikāciju sistēma, un par to, protams, nav nekādu šaubu. Otrkārt - tas jādara pēc iespējas lētāk un iespējami ātrāk, bet ne uz liela sadārdzinājuma rēķina. Treškārt - modernizācijas procesā maksimāli jāizmanto Latvijas zinātniskais un ražošanas potenciāls. Ceturtkārt - meklējot ārvalstu investoru, jāatceras, ka telekomunikāciju sistēmas ekspluatācija visā pasaulē ir izdevīgs bizness, un tāpēc iespējamajam investoram nav jārada ilūzijas, ka viņš varēs paņemt visu sistēmu. Piektkārt - modernizācijas projekta vadībai ir jābūt tādai, kas ļauj pilnvērtīgi aizstāvēt Latvijas intereses. Un, sestkārt - Latvijas iedzīvotājiem jābūt spējīgiem maksāt par sniegtajiem pakalpojumiem pēc sistēmas modernizācijas. Protams, šo nosacījumu sarakstu varētu turpināt, bet aprobežosimies ar šiem svarīgākajiem. Vairāku mēnešu ilgs darbs komisijā, daudzu ekspertu ziņojumu noklausīšanās, konfidenciālās tikšanās ar daudziem zinātniekiem un "Lattelekom" darbiniekiem, kuri demokrātiskai valstij nepiedienīgā veidā negribēja, lai viņu vārdi tiktu pieminēti, vedina uz nopietnām pārdomām. Zinātnieki savu īpatnējo nostādni pamatoja tādējādi, ka, atklājot savus vārdus Gūtmaņa kunga laikā, viņi varētu ieiet vēsturē kā "bijušie" zinātnieki. Nezinu, cik pamatotas ir šīs bažas, bet patiesības labā jāsaka, ka radās tāds iespaids, ka "TILTS Communications" vara caur Gūtmaņa kungu sniedzas tālu. Domāju, ka šis ir īpašas uzmanības vērts apstāklis nākamajai, īstajai, izmeklēšanas komisijai. Jo vairāk tāpēc, ka šīs bažas ir zināmā mērā ar pamatu. Piemērs - pietika Videnieka kungam - bijušajam "Lattelekom" prezidentam - sacelties pret konsorcija "TILTS" nodomiem un mēģināt vadīt "Lattelekom", aizstāvot Latvijas intereses tieši salētināšanas virzienā, kad tūdaļ Gūtmaņa kungs Videnieka kungam nekavējoties "ļāva" (pēdiņās) aiziet no prezidenta amata pat bez atlūguma rakstīšanas. Es atļāvos atgādināt šo sīko epizodi, kur bija runa tikai par nieka 30 miljonu latu ekonomiju, lai piesaistītu tam Saeimas uzmanību. Tātad atgriezīsimies pie Latvijas interesēm. Kā tad tika realizēti šie loģiskie Latvijas interešu nosacījumi? Lai arī cik paradoksāli tas izklausītos, nevienā punktā Latvijas intereses nav realizētas, izņemot daļēji 1. punktu, kas runā par modernizāciju. Bet arī tad tikai daļēji, jo, pēc inženierzinātņu doktora T. Rozīša kunga ieskata, pie mums ieviešamā tehnoloģija bija jauna pirms 20 gadiem. Kas attiecas uz projekta iespējamo lētumu, tad šeit gribu atsaukties uz profesora Guļāna analīzi, kurš pierādīja, ka projekts ir nesamērojami dārgs salīdzinājumā ar valsts un valsts iedzīvotāju reālajām un reāli paredzamajām ekonomiskajām iespējām tuvākajos gados. Šeit nedaudz ir jāiztirzā projekta finansēšanas iecere, lai deputātiem būtu saprotama situācija. Tātad sākotnējā iecere ir bijusi šāda: apmēram 150 miljonus dolāru kapitālieguldījumu sākuma etapā iegulda "TILTS", turpmākajā laikā, apmēram līdz 1997. gadam, modernizācija turpinātos no šā starta kapitāla un "Lattelekom" peļņas, un vēlāk vēl paredzēti daži miljoni kredītu, ko garantētu kreditoriem "TILTS" ar savu kapitālu. Šis visumā saprotamais plāns, izrādās, nespēj pastāvēt pat pirmo gadu, un "Lattelekom" iekļūšana parādos ir sākusies jau pagājušajā gadā, un 1997. gadā tie sasniegs vismaz 70 miljonus. Tātad jau ir pirmā nopietnā atkāpe no projekta. Jau pašā sākumā. Un piedevām jaunākā informācija ir tāda, ka arī šie skaitļi var izrādīties pārāk mazi, ka situācija šajā sistēmā ir ekonomiskā ziņā vēl sliktāka. Kādi ir cēloņi šādam stāvoklim? To ir visai daudz, tāpēc minēšu tikai galvenos. Pirmais - ieprojektētie kapitālieguldījumi, pēc elektronikas speciālista Smilgas kunga aprēķiniem, ir par 350 miljoniem dolāru lielāki, nekā bija nepieciešams. Otrs - konsorcija "TILTS" sākotnējie ieguldījumi apmēram 90 miljonu apjomā ir izlietoti nepiedodami izšķērdīgi. Dārgais angļu speciālistu vadības aparāts un tā uzturēšana, algas līdz 18 000 dolāru mēnesī, nevajadzīgi dārgā apmācību sistēma, ko varēja augstākā kvalitātē (uzsveru šo teicienu: "augstākā kvalitātē") realizēt Rīgas Tehniskā universitāte, nesamērīgi dārgās iekārtas - tas izriet no praktiski pilnīgas Latvijas interešu ignorēšanas, pret ko ir protestējis pat viens no somu direktoriem, modernizācijas pat anekdotiski nekompetentā vadība, kas noveda pie 1994. gada saistību neizpildes - 40 000 abonentu nepieslēgšanas un attiecīgu ienākumu neiegūšanas. Lūk, otrā ļoti būtiskā atkāpe no projekta sākotnējā gara. Protams, ļoti dārgās taksofonu iekārtas, kuras šobrīd vēl joprojām netiek uzstādītas savas nepiemērotības dēļ, tātad ir saņemtas šeit bez sertifikācijas. Izcili dārgie "Phillips" sistēmas radiotelefoni, kurus varēja ražot lētākus, pieejamākus patērētājiem - varēja ražot tepat VEF. Visam tam gribu pievienot vēl savu īpašo viedokli. "TILTS" realizē īpašu ekonomisko politiku, kuras mērķis ir iespējami drīz saņemt "Lattelekom" īpašuma lielāko daļu un tādējādi kļūt par monopoluzņēmuma īpašnieku uz vismaz 20 gadiem, tas līgumā ir nostiprināts. Kas attiecas uz Latvijas zinātniskā un ražošanas potenciāla izmantošanu un projekta realizāciju, jāsaka, ka tas ir viens no visgrūtāk saprotamajiem stāvokļiem. No vienas puses, analīze rāda pilnīgu Latvijas valdības neieinteresētību šā potenciāla izmantošanā, pat projekta ekspertīze netika veikta. Tas ir beidzies ar to, ka pat telefona kabīnes ieved no ārzemēm par 1400 latiem gabalā, bet šeit tikai samontē. Liekas, ka man nav īpaši jāpierāda, ka daudzas Latvijas rūpnīcas labprāt izpildītu šo kabīņu būvi ne sliktākā kvalitātē, jo vajag tūkstošiem kabīņu. No otras puses, visai īpatnējs ir angļu ekspertu vērtējums konkursa laikā (es uzsveru - angļu ekspertu vērtējums konkursa laikā), ko Latvijas valdība ir akceptējusi tieši šajā jomā. "Hansatel" projekts, kurā bija tiešām reāli priekšlikumi, tika novērtēts zemāk nekā konsorcija "TILTS" priekšlikumi, no kuriem neko pat negatavojas realizēt. Visai interesanti ir tas, ka ne valdība, ne "Lattelekom" vadība pret to neprotestē, bet konsorcija "TILTS" pozīciju dedzīgi aizstāvēja visās komisijas sēdēs. Kas attiecas uz ceturto interešu punktu - Latvijas īpašumtiesībām uz "Lattelekom", - tad atliek tikai konstatēt, ka ar latviešu izcelsmes advokātu Bāra un Karlsona kungu palīdzību un Latvijas valdības atbalstu konsorcijam "TILTS" ir izdevies iestrādāt projektā tādus nosacījumus, kas garantē "Lattelekom" nonākšanu pilnīgā konsorcija "TILTS" īpašumā, ne tikai vadībā. Ir runa par "jumta" līguma nodaļu "Saulriets", kur ir paredzēta "Lattelekom" Latvijas īpašuma daļu pārdošana, ja tas ir nepieciešams projekta realizācijas kreditēšanas nodrošināšanai. Redzot, kā tas viss norit dzīvē, šīs nevainīgās normas, ko Bāra kungs raksturoja kā formālas un nenozīmīgas, rada pārliecību, ka "Lattelekom" pārņemšana pilnīgā konsorcija "TILTS" valdījumā ir tikai neliela laika jautājums, ja Latvija jau šodien nesāks nopietni aizstāvēt savas intereses. Diemžēl tādi ir fakti, kas, tā sakot, vedina tā domāt, un arī pēdējie notikumi šajā uzņēmumā sakarā ar naudas trūkumu un visu pārējo liecina par to pašu. Tieši par to pašu! Saprotot visu to, nav grūti izskaidrot konsorcija "TILTS" devīgumu, samaksājot Bāra kunga firmai par pakalpojumiem 15 miljonus, kaut gan, pēc lietpratēju domām, būtu pieticis ar 3 miljoniem. Savukārt saprotamāks kļūst Bāra kunga firmas devīgums, aplaimojot, piemēram, "Latvijas ceļa" partijas vēlēšanu kampaņu ar kādiem 60 tūkstošiem dolāru, un kopumā saprotamākas, liekas, kļūst Latvijas valdības īpatnējās pozīcijas šajā jautājumā. Domāju, ka visi šie jautājumi ir nākamās izmeklēšanas komisijas īpašas uzmanības vērti, nebaidoties izdarīt nepatīkamus slēdzienus par dažu valdības locekļu īpatnējo nostādni Latvijas interešu aizstāvībā. Kas attiecas uz "Lattelekom" projekta realizācijas vadību, komisijai nācās sadurties ar pilnīgi bezcerīgu stāvokli. "Lattelekom" it kā Latvijas nodrošinātā vadība ar balsu pārsvaru atbilstoši īpašumtiesībām šobrīd ir faktiski pilnīgi bezspēcīga konsorcija "TILTS" ieceltā finansu direktora priekšā. Liekas, prezidents Strautmaņa kungs un valsts pilnvarnieks Bērziņa kungs ir no Videnieka kunga liktenīgā piemēra izdarījuši "pareizos" secinājumus (pēdiņās!). Viņi "nepīkst" pretī Džefrija kungam, jo Gūtmaņa kungs var kļūt dusmīgs. Liekas, ka šajā jautājumā Saeimai ir jāizdara savi secinājumi, ja Saeima patiesi grib iestāties par Latvijas interesēm. Un visbeidzot - par "mazo" cilvēku, kā Birkava kungs teica savas valdīšanas laikā. Cik tad viņam būs jāmaksā? Pagaidām tie ir 4% no kopprodukta, ko "TILTS" paredzējis savākt. Pasaules praksē ir apmēram 2-2,5 procenti, citādi cilvēks sāk ekonomēt, viņš savas lietas sāk kārtot no darba telefona un tā tālāk. Protams, to visu varētu uzskatīt par ievērības necienīgu sīkumu, ja vien tas viss nesaistītos ar prognozēm attiecībā uz kopproduktu un ja tas viss kopumā nekalpotu par starta pozīciju nodaļas "Saulriets" noteikumu realizācijā, jo tieši šīs projekta daļas kļūdainība iedzīs "Lattelekom" parādos un nodos konsorcija "TILTS" pilnīgā valdījumā, jo trūkstošā nauda, ko nevarēs maksāt abonenti, būs jāsedz ar kredītiem, un šī kreditēšana jau ir sākusies. Un nav grūti paredzēt, ka šī kreditēšana nebūs bezgalīga, jo Latvijas īpašuma daļa arī ir apmēram 150 miljoni dolāru, tātad mēs varētu cerēt, ka līdz 150 miljoniem dolāru šāda kreditēšana varētu būt un tālāk būs jāatdod īpašums. Un tas ir loģiski. Un vēl viens "sīkums". Projekts paredz stingru darbavietu skaita saglabāšanu "Lattelekom". Bet savukārt uzņēmuma direktors saņems jo lielākas prēmijas, jo vairāk cilvēku atbrīvos no darba. Šogad esot paredzēts atlaist 800, un no tiem tikai 400 ir pensionāri, vārdu sakot, cilvēki pensionēšanas vecumā. Un tomēr es gribētu teikt tā: līgums, slikts vai labs, ir tomēr līgums, tāpēc ar to jokoties nedrīkst, un, ja domājam aizstāvēt Latvijas intereses, projekts ir nopietni jāuzlabo, neizslēdzot iepriekš teikto. Domāju, tam par ieganstu, kā tas ir paredzēts mūsu likumdošanā, var kalpot projektā iestrādātais maldīgums. Šāds maldīgums projektā ir iestrādāts.".
• 1995_07_27-seq153 language "lv".
• 1995_07_27-seq153 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1995_07_27-seq153 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq153 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq153 mentions Q2660080.
• 1995_07_27-seq153 mentions Q404542.
• 1995_07_27-seq153 mentions Q411895.
• 1995_07_27-seq153 mentions Q1512969.