Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq151> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq151 type Speech.
• 1995_07_27-seq151 number "151".
• 1995_07_27-seq151 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq151 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq151 spokenAs 136.
• 1995_07_27-seq151 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Noklausoties SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas komisijas ziņojumu, un iepazīstoties ar lēmuma projektu, es gribētu teikt sekojošo. Satiksmes ministrija regulāri seko telekomunikāciju modernizācijas projekta īstenošanai. "Jumta" līguma izpildes pirmā gada rezultātus izskatīja arī Ministru kabinets. Ne pirmā gada rezultāti, ne apstiprinātais finansu plāns 1995. -1999. gadam nedod pamatu komisijas ziņojumā norādītajām aizdomām par Latvijas ekonomiskās neatkarības apdraudējumu. "Lattelekom" darbības stratēģiju nosaka Direktoru padome, kurā balsu vairākums ir Latvijas pusei un kuras lēmumi, ieskaitot finansu plāna apstiprināšanu, ir obligāti gan finansu direktoram, gan visai vadības komandai. Sīkumaina administrēšana, iejaucoties pieaicināto speciālistu darbībā, kamēr tie nepārkāpj finansu plānu vai citus priekšrakstus, mūsuprāt, nav nepieciešama. Es gribētu teikt, ka Latvijas telekomunikāciju speciālisti nav atstumti no projekta realizācijas. Visi speciālisti, izņemot nedaudzus - pensijā aizgājušos, turpina strādāt savos amatos. 50 labākie speciālisti tieši piedalās "Alcatel" centrāļu uzstādīšanā, notiek jaunu speciālistu sagatavošana, izveidots mācību centrs Bulduros, kurā nākotnē, iespējams, mācīsies arī citu valstu pārstāvji. Parlamenta komisijas ziņojumā ir izteiktas bažas par "Lattelekom" ieslīgšanu parādos un līdz ar to par iespējamību pārdot Latvijas daļu ārvalstniekiem. Arī šīs bažas neliekas pamatotas. Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekts ir ilgtermiņa projekts 10 gadiem, kas sākotnēji paredz lielu līdzekļu investīcijas sākumperiodā, bet efektīvu atdevi vēlākajos gados. Pasaules prakse rāda, ka telekomunikācijās ieguldītie līdzekļi atmaksājas seškārtīgā līdz septiņkārtīgā apmērā. Latvijai ir vitāli nepieciešams attīstīt sakarus kā būtiski svarīgu priekšnoteikumu visu citu ekonomikas nozaru attīstībai, kā arī iedzīvotāju ērtībām. Finansu plāns paredz izdevīgu ilgtermiņa kredītu piesaistīšanu ar kredītu procentu 4-6 procenti gadā, kas 1997. gadā būtu 63,5 miljoni latu. Kredīta dzēšanā ir ieinteresēti abi "Lattelekom" dibinātāji - gan Latvijas valsts, gan arī "TILTS Communications", it īpaši pēdējais, kas par kredītiem sniedz garantijas ārvalstu bankām. Salīdzinot kredītu summas ar "Lattelekom" pamatfondiem vien, neskaitot apgrozāmos līdzekļus, kas 1994. gadā bija 80 miljonu latu, bet 1999. gadā paredzam 245,8 miljonus latu, nav pamata runāt par "Lattelekom" iedzīšanu milzīgos parādos. Pārliecību, ka projekts ir perspektīvs, ir izrādījusi arī starptautiskā finansu korporācija IFC - viena no pasaules bankas institūcijām, kas ar Ministru kabineta piekrišanu kļuvusi par līdzīpašnieku projekta izpildē, investējot 10% no kopuzņēmumu pamatkapitāla. Ziņojumā ir norādīts, ka "jumta" līguma 15. un 20. punkts, kas saucas "Saulriets", var novest pie Latvijai piederošās daļas 51% pārdošanas ārvalstu partneriem. Tāds apgalvojums neatbilst šī punkta satura būtībai, jo tajā pirmām kārtām ir noteikts, ka pat nepārvaramu šķēršļu gadījumā "Lattelekom" netiek likvidēta un ka puse palīdz "Lattelekom" turpināt uzņēmējdarbību kā valsts telekomunikāciju organizācijai Latvijā. Latvijas valdībai nav pienākuma, bet ir tikai tiesības pārdot savu daļu, un tā var kaut šodien paziņot, ka nepārdos savu daļu ārvalstniekiem. Iegādāties šo daļu konsorcijam "TILTS" vai citai ārzemju kompānijai nav nekādas ekonomiskas intereses, jo likums "Par telekomunikācijām" un Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 6. oktobra lēmums par Latvijas telekomunikāciju sistēmas principiem, nosakot valsts monopolu, neļauj ārvalstniekiem bez valsts līdzdalības izdarīt Latvijā telekomunikāciju pamatpakalpojumu veikšanu. Es gribētu teikt, ka "Lattelekom" sadarbība ar "TILTS Communications" līdz šim noritējusi lietišķā un savstarpējas sapratnes atmosfērā. Satiksmes ministrija uzskata, ka nav pamata apšaubīt, ka Latvijas pārstāvji Direktoru padomē darbojas Latvijas interesēs, tāpat to, ka viss projekts atbilst Latvijas attīstības un ekonomiskās patstāvības nostiprināšanas interesēm. Telekomunikāciju modernizācijas projekts ir lielākais ārvalstu investīciju projekts Latvijā, analoga tīkla uzturēšanai "Lattelekom" turpina iepirkt Latvijā ražotās centrāles un turpina sarunas par Latvijā ražoto ciparu centrāļu iepirkšanu lauku rajonu tīkliem pēc projekta realizēšanas trešā gada beigām. Satiksmes ministrija kopā ar "Lattelekom" meklē projekta realizācijas optimālos ceļus un ir gatava iesniegt līgumpartneriem arī Saeimas akceptētus priekšlikumus par līgumu grozīšanu vai papildināšanu. Parlamenta izmeklēšanas komisijas lēmuma projektā ir ierosināts risināt jautājumu par vadības komandas papildināšanu, projekta palētināšanu, kredītu ņemšanas ierobežošanu, abonentu tarifu kontroli un citu. Tie ir svarīgi un aktuāli jautājumi. Tomēr, neskatoties uz to, ka komisijai, kas strādāja vairāk nekā trīs mēnešus, tika iesniegti dokumenti vairāk nekā 600 lappušu apjomā, tika noklausīti 20 speciālisti, komisijas locekļu priekšlikumi šodien nav pietiekami konkrēti. Tāpēc Satiksmes ministrija uzskata, ka jaunas komisijas izveidošana tādā situācijā nav nepieciešama. Paldies par uzmanību!".
• 1995_07_27-seq151 language "lv".
• 1995_07_27-seq151 speaker Andris_Gutmanis-1942.
• 1995_07_27-seq151 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq151 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq151 mentions Q2600136.
• 1995_07_27-seq151 mentions Q404542.
• 1995_07_27-seq151 mentions Q15379125.
• 1995_07_27-seq151 mentions Q885235.