Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq149> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq149 type Speech.
• 1995_07_27-seq149 number "149".
• 1995_07_27-seq149 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq149 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq149 spokenAs 77.
• 1995_07_27-seq149 spokenText "Godāto Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods sniegt jums ziņojumu, kuru ir sagatavojusi Parlamentārā izmeklēšanas komisija savas darbības rezultātā sakarā ar SIA "Lattelekom" izveidošanu un darbību. Saeima 1995. gada 20. janvāra sēdē izveidoja Parlamentāro izmeklēšanas komisiju SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai. Laikā līdz 1995. gada 2. maijam ir notikušas 17 sēdes. Komisija ir noklausījusies vairāku kompetentu speciālistu un valsts amatpersonu liecības un ziņojumus. Komisijas sēdēs ir piedalījušies valsts pilnvarnieks "SIA Lattelekom" Guntis Bērziņš, SIA "Lattelekom" izpilddirektors Gavents Džefrijs, SIA "Lattelekom" Direktoru padomes priekšsēdētājs un prezidents profesors Gundars Strautmanis, Latvijas satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis profesors Pēteris Guļāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis profesors Kalvis Torgāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Juris Bojārs, Telekomunikāciju tarifu padomes priekšsēdētājs Jānis Lelis, Latvijas Bankas viceprezidents, Telekomunikāciju tarifu padomes loceklis Ilmārs Rimšēvics, Latvijas Bankas padomes locekle Valentīna Zeile, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Viktors Kulbergs, advokātu biroja "C. B. & M. " partneri Ivars Bārs un Justs Karlsons, advokātu biroja "C. B. & M. " zvērināta advokāte Iveta Krodere, Dānijas konsorcija "Tilts Communication" pārstāvji Džeimss Hatts un Kristers Naikops, kuri pārstāvēja uzņēmumus "Cable & Wireless" un "Telecom Finland", komisijas uzaicināts eksperts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un jūras tiesību katedras vadītājs Aivars Fogels, Radioelektronikas tehnoloģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Smilga, inženierzinātņu doktors Teodors Rozītis, bijusī SIA "Lattelekom" padomes atbildīgā sekretāre Skaidrīte Pakalna. Iepazinusies ar ziņojumiem un saņemtajiem dokumentiem un atzinumiem, komisija konstatēja: "Lai nodrošinātu kvalitatīvu telekomunikāciju pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem, telekomunikāciju sektorā nepieciešams ieguldīt ne mazāk kā 300-400 miljonus latu, vienlaicīgi ieviešot mūsdienīgas telekomunikāciju organizācijās pieņemtās vadības metodes un veicot vispusīgu darbinieku apmācību. Ņemot vērā Latvijas ekonomisko stāvokli un nepietiekamo pieredzes līmeni sekmīgai darbībai tirgus ekonomikas apstākļos, problēmas atrisinājums relatīvi īsā laikā var tikt panākts sadarbībā ar kādu no dominējošajām Rietumu telekomunikāciju organizācijām, kas bāzēta uz kopīga uzņēmuma izveidošanu. Ir saprotams Latvijas valdības lēmums izšķirties par ārējo investoru piesaitīšanu, taču speciālistu noklausīšanās izsauc nepieciešamību konstatēt, ka ekonomiskās (tātad faktiskās) vadības nodošana "Tilts Communications" rokās ir nepamatota, jo Latvijā bija un ir pietiekami daudz augstas klases telekomunikāciju speciālistu, kas varēja vadīt projekta izpildi un realizēt politiku, kas aizstāvētu Latvijas intereses. SIA "Lattelekom" izveidošana ietilpst Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekta pasākumos. Latvijas telekomunikāciju modernizācijas nepieciešamību un mērķus nosaka virkne normatīvo aktu. Tādi ir: Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par telekomunikāciju sistēmas principiem"(pieņemts 1992. gada 6. oktobrī), kas, cita starpā, noteica, ka akciju sabiedrības"Lattelekom" akcijas tiek pārdotas ārvalstu partnerim, to izvēloties atklātā starptautiskā konkursā, nodrošinot kontrolpaketes turētāja tiesības Latvijas valstij, un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana tiek norobežota no telekomunikāciju pamatlīdzekļu ražošanas); Ministru padomes rīkojums nr. 376-r "Par starptautiskā konkursa organizācijas komiteju" (komitejas sastāvā ietilpa pieci zinātņu doktori, no tiem divi - Rīgas Tehniskās universitātes profesori), likums "Par telekomunikācijām", Telekomunikāciju tarifu padomes nolikums. Balstoties uz minētajiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikas Ministru kabinets ir veicis Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projektu. Potenciālā ārvalstu partnera izvēle notika pēc šādiem konkursa komitejas noteiktiem kritērijiem, kurus komisija sīkāk neizvērtēja: telekomunikāciju tīkla arhitektūra, lielums, finansiālās iespējas, pakalpojumu kvalitāte, investīcijas tīkla attīstība, tarifi, uzņēmuma vadība, darbinieku apmācība, ražošanas iespējas. Novērtējot visus piedāvājumus, par labāko konkursa komiteja vienbalsīgi atzinusi Dānijā inkorporētā konsorcija "TILTS Communications A/S" projektu. Novērtējot Latvijas Republikas, SIA "Lattelekom" un "TILTS Communications" juridiskās saistības, komisija secināja: 1. Latvijas Republikas kā suverēnas valsts, "TILTS Communications", kas nodibināta un reģistrēta Dānijā, un SIA "Lattelekom", kas reģistrēta Latvijā, juridiskās attiecības Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projektā noteiktas SIA "Lattelekom" statūtos, "jumta" līgumā ar pielikumiem, Vadības un Piegādes līgumos. Visas savstarpējās saistības un pienākumi, ko Puses uzņēmušās "jumta" līgumā, vērtējamas SIA "Lattelekom" Statūtu un Latvijas Republikas likumu kontekstā. 2. Jumta līgums ir starptautisks civiltiesisks darījums. Līguma dalībnieki ir Latvijas valsts, "TILTS Communications" un SIA "Lattelekom", tāpēc šī darījuma formu un saturu, atbilstoši starptautisko privāttiesību vispāratzītajam principam, nosaka pēc līguma slēgšanas vietas likuma - lex loci contractus. Bez tam arī pašā "jumta" līgumā(15. 2. pantā) ir nostiprināts noteikums, ka attiecībā uz šo līgumu piemērojami attiecīgie Latvijas Republikas likumi. Tāpēc pilnīgi nepamatoti un tikai sabiedriskās domas ietekmēšanai sev vēlamā virzienā presē vairākkārt ir vērojami dažu cilvēku centieni operēt ar Lielbritānijas Common Law vai arī Eiropas kopienas Vispārējām tiesībām vai šo tiesību atsevišķām normām, kas Latvijai nav juridiski saistošas. 3. Puses saistošie dokumenti nebūt nesatur kaut kādus noteikumus, kas būtu pretrunā ar Latvijas valstisko suverenitāti. "Jumta" līgums nav traktējams kā skaidri neizdevīgs, paverdzinošs Latvijai. 5. Latvijai ir iespējams precizēt sadarbības uzdevumus pēc trešā līguma darbības gada, kā arī ierosināt papildinājumus Latvijas puses interesēs. 6. Šaubas izsauc apstāklis, ka "jumta" līgumā nodaļā "Saulriets" ir paredzēta situācija, ka "TILTS Communications" varētu atteikties garantēt SIA "Lattelekom" kredītus, un tādā gadījumā Latvijas puse ir tiesīga pārdot savas īpašuma daļas, lai nodrošinātu tālāku kreditēšanu. Saskaņā ar Latvijas likumiem par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, tieši "TILTS Communications" ir tas, kam ir priekšrocības tiesības "Lattelekom " Latvijas daļas pirkšanā. Tāpēc ļoti būtisks ir apstāklis, ka jau pirmajā un turpmākajos gados projektētā naudas plūsma ir ļoti atšķirīga no tās, kas sastādīta pēc 1994. gada rezultātiem. Realitāte ir tāda, ka SIA "Lattelekom" jau ar 1995. gadu ir spiesta ņemt kredītus, kas 1997. gadā pēc SIA "Lattelekom" prognozēm varētu būt apmēram 70 miljoni latu. Tātad ātri varētu iestāties apstākļi, kad būs jāpielieto līguma noteikumu iedaļas "Saulriets" noteikumi. Un līdz ar to Latvijai rodas reāla iespēja zaudēt noteikšanu pār "Lattelekom, jo galējā variantā var izrādīties, ka "Lattelekom" monopola faktiskais īpašnieks pēc 20 gadiem būs "TILTS Communications" ar visām no tā izrietošajām sekām. Šo naudas plūsmu reālo noviržu pamatā, pēc ekonomistu vērtējumiem, ir kļūda projekta sākotnējos nosacījumos un no tiem izrietošais aprēķins, kā arī nekontrolējamais stāvoklis ar iekārtu piegādi, jo faktiski angļu puse to realizē pilnībā savās interesēs un tāpēc, pēc speciālistu vērtējuma, ļoti dārgi. Tas vedina uz atziņu, ka "TILTS Communications" varētu realizēt tādu ekonomisko vadību, kad Latvijas puse, iespējams, būtu spiesta ātrāk pārdot savas īpašuma daļas, kas ir 51%. Un šajā ziņā projektā nav pietiekami līdzsvarojoša nosacījuma, kas ļautu aizstāvēt Latvijas intereses. Tātad ir zināms pamats aizdomām par Latvijas ekonomiskās neatkarības apdraudējumu. Attiecībā uz jebkādām saistību garantijām un valsts atbildību par jebkādiem "Lattelekom" parādiem, jāmin "jumta" līguma noteikumi. 3. 1. punkta ceturtā daļa nosaka, ka Latvijas Republikai nav jāiegulda nekādi papildu maksājumi "Lattelekom" pamatkapitālā vai citi kapitālieguldījumi vai jādod finansiālās garantijas. Un līguma 3. 2. punkta pielikumi "M" un "O" nosaka, ka konsorcija "TILTS" "mātes" uzņēmumi garantē saistību izpildi ar savu kapitālu. Tiek izveidota telekomunikāciju sistēma, kas ir neatkarīga no bijušās PSRS sakaru sistēma, un tās tehniskais līmenis ir nodrošināts pret nesankcionētu sarunu noklausīšanās iespējām. Vienlaikus jānorāda, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis Pēteris Guļāns un sakaru speciālisti J. Smilga un T. Rozītis ir izteikuši viedokli, ka projekta kapitālieguldījumi ir nepamatoti lieli no diviem aspektiem. Pirmkārt, tiek mainīts pārāk daudz iekārtu, un tas maksā pārāk dārgi. Tās arī ir iespējams dabūt lētāk, jo pašreizējā tehnoloģija nav pati jaunākā. Un, otrkārt, pārāk optimistiska ir iekšzemes kopprodukta pieauguma vērtējuma prognoze, kā rezultātā "Lattelekom" ienākumi, neskatoties uz augstajiem "griestiem" - 4% no kopprodukta - ilgus gadus nespēs līdzsvarot plānotos kapitālieguldījumus. Tas viss rada reālus draudus Latvijai zaudēt valdījumu pār "Lattelekom" monopola apstākļos. "Jumta" līgumā ir paredzēta iespēja laika gaitā koriģēt projektu atbilstoši Latvijas attīstībai, taču komisijas sēdēs, vairākkārt atgriežoties pie šī jautājuma, šie priekšlikumi tiek noraidīti kā priekšlaicīgi, taču "Lattelekom" iedzīšana milzīgajos parādos un zinātnieku sliktās ekonomiskās prognozes pašreizējā "Lattelekom" vadībā nerada nekādas bažas, un tas ir izpētes vērts apstāklis. Pretēji tam SIA "Lattelekom" valsts pilnvarnieks Guntis Bērziņš ir norādījis, ka jāmin sekojoši apsvērumi: projektu veidotāji 1993. gadā uzskatīja, ka Latvijas ekonomiskā nākotne un ar to saistītā "Lattelekom" ekonomiskā nākotne nebūt nav tik viekārši prognozējama. Tādēļ"jumta" līgums ir sastādīts tādējādi, lai būtu iespējams laika gaitā projektu koriģēt atbilstoši Latvijas attīstībai un "Lattelekom" darbības rezultātiem. Šāda koriģēšana notiek jebkurā ilglaicīgā projektā. Ienākumu pieauguma galvenais avots ir nevis tarifu paaugstināšana, bet tas, ka līdz ar labāku kvalitāti pieaugs abonentu iespējas, vajadzības un vēlmes izmantot starppilsētu un starptautiskos sakarus. Pieaugot kopējai slodzei, līdz ar to pieaugs arī ieņēmumu daļa. Nedrīkst aizmirst par potenciālo iespēju tranzītsakaru veidošanai caur Latviju, kas ļauj cerēt uz papildu ienākumiem. Vērtējot Latvijas rūpniecības iesaistīšanu projekta realizēšanā, jākonstatē sekojošais: 1) Latvijas rūpniecība ir spējīga ņemt lielu dalību, 2) Latvijas valdībai bijusi nepietiekoši ieinteresēta rīcība konkursa gaitā, kā rezultātā Latvijas rūpniecība faktiski atstāta ārpus projekta. Analizējot "Lattelekom" pirmā darbības gada rezultātus, tika konstatēts, ka nodoti sekojoši objekti: starptautiskās telefonu centrāles, divas telefoncentrāles ar iznesumiem Rīgā, zonu un rajonu tranzītu un vietējo sakaru vajadzībām, optiskais maģistrālais kabelis Rīga-Ventspils-Rīga, jūras kabelis starp Latviju un Zviedriju, satelītu zemes stacija darbībai "Eutelsat" sistēmā, starptautisko operatoru zvanu pults sistēma, tīkla vadības un apkalpošanas centrs, abonentu norēķinu sistēma. Nav pilnā apjomā izpildīti sekojošie pirmajā gadā paredzētie darbi: taksofonu uzstādīšana, lauku apvidus radio sistēmas, norēķinu centrs, tehniskā auditorpārbaude. Iepriekš minētie modernizācijas projekti apgūti 91 miljona ASV dolāru apjomā. Jāatzīmē, ka, lai "Lattelekom" kā vienīgajam operatoram, kurš Latvijā sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, nerastos iespēja noteikt nepamatoti augstas tarifu maksas, ārkārtīgi būtiska loma ir nevainojamai Telekomunikāciju tarifu padomes darbībai. Nākas atzīmēt, ka "Lattelekom" nav pienācīgi pildījis savus pienākumus attiecībā uz visu kontrolei nepieciešamo ziņu sniegšanu Telekomunikāciju tarifu padomei, šādā veidā apgrūtinot un kavējot šīs kontrolējošās institūcijas darbību. Bez tam īpaši jānorāda, ka valdības kā uzņēmuma valsts daļas pārvaldītājas rīcībai jānodrošina projekta reāla realizēšana pilnā apjomā, nepieļaujot konkursa noteikumos izvirzīto un līgumos ar ārvalstu partneri apstiprināto prasību par tīkla modernizēšanu nepamatotu neizpildi jebkādā apjomā, kā arī atbildīgu Latvijas interešu aizstāvību. Izmeklēšanas gaitā komisija konstatēja, ka vairāki "jumta" līgumā ietvertie noteikumi var tikt traktēti kā neizdevīgi Latvijai. Tāds ir vadības līgums, kura noteikumi dod zināmas privilēģijas "TILTS Communications" ieceltiem darbiniekiem gan attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, tas ir, "TILTS" izvirza finansu direktoru, gan uz darba apmaksu, kas ir aptuveni piecas reizes lielāka par vadošo darbinieku algu, un dažādās dzīvošanas izmaksas - auto, dzīvoklis un tamlīdzīgi. Un vadība 10 gadu laikā kopā ar kadru sagatavošanu notērē aptuveni 100 miljonu ASV dolārus. Piegādes līgumu noteikums, ar kuru "TILTS" apņemas izmantot lielu daudzumu savu pirkšanas iespēju, lai izvēlētos un iegādātos iekārtas "Lattelekom" vajadzībām ar atlaidēm, saņemot samaksu 5% apmērā, kas šajā vadības attiecību sistēmā nepavisam nedod cerības uz lētāku iekārtu iegādi. Projekta realizēšanā nav paredzētas priekšrocības Latvijā ražotajai produkcijai, maksimālais tarifu lielums var sasniegt 4% no vidējā ģimenes ienākuma. Komisija uzskata, ka ir jāturpina telekomunikāciju modernizēšanas projekta realizēšana, ņemot vērā, ka modernā telekomunikāciju sistēma ir Latvijas saimnieciskās attīstības svarīgākais priekšnoteikums. Tāpat uzskatām, ka Satiksmes ministrijai un "Lattelekom" ir jāturpina sarunas un kopdarba organizēšana ar Latvijas ražošanas uzņēmumiem un zinātniskajām iestādēm par iespējamo Latvijas ražojumu un izstrādņu izmantošanu. Pie tam "jumta" līguma nosacījumu pārskatīšana jādara iespējami ātri un noteikti. Līdz ar šo ziņojumu lūdzu Saeimas deputātus arī balsot par lēmuma projektu, kuru komisijas vairākums ir ieteicis atbalstīt Saeimas sēdē. Tas jums ir pievienots ziņojumam un iesniegts iepazīšanās nolūkā. Paldies par uzmanību!".
• 1995_07_27-seq149 language "lv".
• 1995_07_27-seq149 speaker Janis_Bordans-1967.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q2660080.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q193089.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q687709.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q35.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q8436.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q2167704.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q23666.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q15180.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q22116518.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q34.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q404542.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q2502537.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q15379125.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q411895.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q3359335.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q52847.
• 1995_07_27-seq149 mentions Q28753960.