Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_27-seq106> ?p ?o. }

• 1995_07_27-seq106 type Speech.
• 1995_07_27-seq106 number "106".
• 1995_07_27-seq106 date "1995-07-27".
• 1995_07_27-seq106 isPartOf 1995_07_27.
• 1995_07_27-seq106 spokenAs 77.
• 1995_07_27-seq106 spokenText "Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Kā jau es jūs informēju, šo likumprojektu ir izstrādājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju. Likumprojekts sastāv no trijām nodaļām. Pirmā nodaļa reglamentē aģitācijas noteikumus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Otrā nodaļa runā par aģitācijas ierobežojumiem valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, savukārt trešā, vismazākā, nodaļa reglamentē aģitācijas materiālu izvietošanu un kārtību publiskajās vietās. Izstrādājot šo likumprojektu, komisija ņēma par pamatu to likumprojektu, kurš tika pieņemts pirms 5. Saeimas vēlēšanām, kā arī ir papildinājusi šīs normas vēl ar vairākām citām svarīgām normām. Likumprojekta 5. pants nosaka, ka viena nosaukuma kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem ir tiesības pretendēt uz bezmaksas raidlaiku Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām bezmaksas raidlaika apjoms ir samazināts par trešdaļu un šo bezmaksas raidlaiku var izmantot divās kārtās - tātad katrs kandidātu saraksts 10 minūtes izmanto laika periodā no 29. līdz 8. dienai pirms vēlēšanu pirmās dienas un otrajā kārtā - arī 10 minūtes katram sarakstam tiek dotas - laika posmā no 7. dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanu dienas. Secību, kādā šis raidlaiks tiek izmantots, nosaka izlozes kārtībā. Savukārt likumprojekta 2. pants nosaka, ka tām politiskajām organizācijām, kas vēlas izmantot šo bezmaksas raidlaiku Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, ne vēlāk kā līdz 29. dienai pirms pirmās vēlēšanu dienas ir jāiesniedz raidorganizācijās Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināta izziņa, ka attiecīgais kandidātu saraksts ir pieņemts Saeimas vēlēšanām. Savukārt likumprojekta 7. pants nosaka, pareizāk sakot, dod tiesības Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai papildus bezmaksas raidlaikam pārdot raidlaiku jebkurai politiskajai organizācijai, kura ir iesniegusi kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām. Šajā pantā ir ietverts ļoti svarīgs demokrātisks noteikums, kas nosaka, ka gadījumā, ja Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir izšķīrusies un pārdevusi raidlaiku kādai politiskajai organizācijai, tad Latvijas Radio un Latvijas Televīzija uz tādiem pašiem noteikumiem nevar nepārdot savu raidlaiku arī citām politiskajām organizācijām. Savukārt gadījumā, ja Latvijas Radio un Latvijas Televīzija izšķiras par to, ka raidlaiks netiek pārdots, tas nozīmē, ka nevienai politiskajai organizācijai maksas raidlaiks pārdots netiks. Par to runāts likuma 7. pantā. Taču, tā kā Latvijā ir vēl vairākas citas radio un televīzijas, kuru pamatkapitāls pieder valstij un pašvaldībām, tad komisija 7. pantā ir ietvērusi arī otro daļu, kas nosaka, ka uz tādiem pašiem noteikumiem maksas raidlaiku pārdod arī tās radio un televīzijas uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļa pārsniedz 50%, lai no valsts puses nebūtu nekādas diskriminācijas. Savukārt attiecībā uz privātajām radio un televīzijas organizācijām, šeit ir pilnīga rīcības brīvība. Privātais radio un televīzija var pārdot raidlaiku par jebkādu cenu pēc vienošanās jebkurai politiskajai organizācijai, kā arī tie var atteikties kādai politiskajai organizācijai pārdot raidlaiku. Komisija uzskatīja, ka nebūtu ieteicams jaukties iekšā šo privāto struktūru darbībā, jo katra privātā radio un televīzijas politisko orientāciju nosaka attiecīgie īpašnieki. Vienīgais pants, kurā ir runa par privāto tiesību subjektiem, ir likumprojekta 9. pants. 9. pants nosaka, ka gadījumos, ja kāds deputāta kandidāts priekšvēlēšanu aģitācijas laikā kāda radio vai televīzijas uzņēmuma pārraidītajā raidījumā ir izteicis viedokli par kādu deputāta kandidātu, kas ir cita nosaukuma kandidātu sarakstā, tad šim cita nosaukuma kandidātu sarakstā ietvertajam kandidātam ir tiesības nākamajā dienā Latvijas Televīzijā 48 stundu laikā saņemt 1 minūti atbildes sniegšanai. Šīs tiesības ir arī attiecībā uz privātajām radio un televīzijas uzņēmējsabiedrībām. Likumprojekta 10. pants nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumus reklāmu veidā nedrīkst ietvert Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu raidījumos. Analoga norma bija spēkā arī 5. Saeimas vēlēšanu likumā. Savukārt likumprojekta 12. pants nosaka, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem, sākot ar 60 dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas, aizliegts raidījumos aģitēt "par" vai "pret" deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem. Tādējādi vismaz no formālā viedokļa tiktu nodrošināta radio un televīzijas darbinieku neitralitāte priekšvēlēšanu periodā. Bez tam tiem radio un televīzijas darbiniekiem, kuri ir pieteikti par deputātu kandidātiem vai kuri pirms vēlēšanām ir publiski paziņojuši par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas darbībā, nav tiesību vadīt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumus. Savukārt likumprojekta otrā nodaļa reglamentē aģitācijas ierobežojumus valsts iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās. Godātie kolēģi, šajā nodaļā ir ielikta viena svarīga norma, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Tas nozīmē, ka tādās vietās, kurās notiek iedzīvotāju pieņemšana, piemēram, tiek izsniegti pabalsti pašvaldību iestādēs vai reģistrēti pilsoņi, nedrīkst izvietot aģitācijas materiālus. Jo apmeklētājam un arī valstij ir tiesības prasīt, lai valsts ierēdņi un pašvaldību darbinieki būtu neitrāli, pildīdami savus tiešos darba pienākumus. Valsts iestādes un pašvaldību iestādes nav tās vietas, kurās var nodarboties ar aģitāciju, un darba laiks nav tas laiks, kurā būtu jānodarbojas ar priekšvēlēšanu propagandu. Savukārt likumprojekta 19. pants nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijas piešķir politiskajām organziācijām vai deputātu kandidātiem telpas tikšanās reizēm ar vēlētājiem par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas faktiskos izdevumus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību institūcijas, godātie kolēģi, nevar atteikt, ja gadījumā jūs vai arī kādu citu partiju deputātu kandidāti vēlēsies kādā pilsētā vai pagastā izmantot valsts vai pašvaldību institūcijām piederošajās ēkās telpas vai zāles priekšvēlēšanu tikšanās reizēm ar vēlētājiem. Tās nevarēs atteikt un pateikt - nē! Un arī šī maksa būs neliela. Taču par citu īpašumu, piemēram, automašīnu, izmantošanu ir runa 20. pantā, kurā noteikts, ka gadījumā, ja valsts vai pašvaldību institūcijas iznomā priekšvēlēšanu aģitācijas nolūkiem kādu citu mantu, piemēram, automašīnas, tad visām politiskajām organizācijām šī maksa ir jānosaka vienāda. Savukārt, ja organizācija atsakās kādam iznomāt šo īpašumu, tad tādā gadījumā arī citām politiskajām organizācijām nevar iznomāt šo īpašumu. Un nobeigumā par trešo nodaļu. Trešajā nodaļā ir noteikts, ka aģitācijas materiāliem, kuri tiek izvietoti publiskās vietās, ir jāatbilst Valodu likuma prasībām. 22. panta pirmā daļa nosaka, ka aģitācijas materiāli var tikt izvietoti vietās, kur to neaizliedz spēkā esošie likumi, citi normatīvie akti vai pašvaldību saistošie noteikumi. Godātie kolēģi, es aicinātu jūs šodien pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet, pirms tiek atklātas debates, es gribētu aicināt saskaņā ar Kārtības rulli komisijas vārdā nobalsot par tā steidzamību. Papildus gribētu informēt jūs, ka otrais lasījums būtu nākošajā nedēļā - tātad 3. augustā.".
• 1995_07_27-seq106 language "lv".
• 1995_07_27-seq106 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 1995_07_27-seq106 mentions Q822919.
• 1995_07_27-seq106 mentions Q211.
• 1995_07_27-seq106 mentions Q872.
• 1995_07_27-seq106 mentions Q2747600.