Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_19_as-seq221> ?p ?o. }

• 1995_07_19_as-seq221 type Speech.
• 1995_07_19_as-seq221 number "221".
• 1995_07_19_as-seq221 date "1995-07-19".
• 1995_07_19_as-seq221 isPartOf 1995_07_19_as.
• 1995_07_19_as-seq221 spokenAs 126.
• 1995_07_19_as-seq221 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Budžets patiešām ir tukšs. Tikai neizskan jautājums - kādēļ tas ir tukšs. Es domāju, ka tukšs tas ir nevis tādēļ, ka par maz tiek darīts uz robežām, bet tādēļ, ka tautas makā nav vairs no kurienes naudai nākt. Un tas jautājums ir ļoti dabisks. Ir tautsaimniecības pakāpenisks sarukums. Kā jūs sakāt - sabrukums. Bet te man jāsaka, cienītais Bērziņa kungs un Tomiņa kungs, ko jūs teicāt, - ka tas nupat, divu trīs mēnešu laikā noticis. Kā jūs ļoti labi zināt, tautsaimniecībā aprites cikli ir stipri garāki - ir liela distance starp sējas laiku un ražas pļaušanas laiku. Un jūs, cienītais Tomiņa kungs un Bērziņa kungs, būdami valdībā, sējāt šīs tautsaimniecības sēklas, un šodien jūs no tribīnes pļaujat to ražu. Kāpēc ir tas tukšums? Pilsdrupas mēs skatām pa visu Latviju, taču nevarētu teikt, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība aicināja šīs pilsdrupas radīt. Tās ir jūsu tautsaimnieciskās iezīmes. Bet ne šeit es gribu meklēt vainīgos. Bet arī attiecībā uz rūpniecību ir jāuzņemas vaina arī mums - Tautsaimnieku politiskajai apvienībai un arī "Latvijas ceļam". Tautsaimnieku politiskā apvienība, redzēdama, ka procentu pa procentam sarūk rūpniecības potenciāls (un tas atkal ir krities par 10 procentiem, un arī budžetam ir jāsarūk par 10 procentiem), pēc savas iniciatīvas saaicināja konferenci - rūpnieku konferenci, biznesmeņu konferenci, un tika pieņemts lēmums - izstrādāt stratēģiju, kā tad tālāk virzīties, lai nauda nāktu šajā makā. Nē, apstādināja valdība arī šo - varbūt primitīvo - stratēģiju, un tālāk tas nevirzās. Mums tika nozīmēts ar labu gribu rūpniecības ministrs. Nu neiet nekā ar to rūpniecību! Domāju, ka patiešām vaina ir jāuzņemas arī mums, cienītie "Latvijas ceļa" kolēģi, ka rūpniecība... Ir daudz vairāk jāmeklē ceļi, kā to virzīt. Es vakar iepazinos ar kokrūpniecības uzņēmuma stāvokli - pamatā ar valsts kokrūpniecības uzņēmuma stāvokli, un var teikt, ka tas ir stipri kritisks. Uzņēmums nevar dot budžetā naudu. Mums ir jādomā par to, un arī rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministram, cienītajam Jonīša kungam, kopā ar mums ir jādomā par to. Par budžetu. Budžets, cienītais Bērziņa kungs, tapa jūsu valdības laikā. Jūs to radījāt, un šodien mēs to analizējam kā caurkritušu. Tātad tas ir kopējais darbs. Bet šeit ne jūs, ne mēs neesam vainīgi. Vainīga ir tieši sarukusī tautsaimniecība. Kas attiecas uz budžeta izmaiņu pasniegšanu mums, nevar nepiekrist, ka taisnība ir gan Kreitusa kungam, gan daudziem citiem runātājiem: mums ir pasniegts galīgi paviršs dokuments. Vadoties pēc šā dokumenta, neviens deputāts nevar izanalizēt pašreizējo krīzes situāciju budžetā, un nav budžeta izmaiņas, tā ir krīzes situācija budžetā, kur vajadzēja būt dokumentiem, pēc kā deputāti varētu analizēt, kāda ir krīzes situācija, kādi ir tās cēloņi un kā to novērst. Vadoties pēc šā dokumenta, protams, nevaram to analizēt. Nav speciālo budžetu klāt. Un speciālajā budžetā - pareizi Gundars Bērziņš teica - divi miljoni ir pielikti Valsts īpašuma fondam, ir palielināts budžets. Kāpēc neredzam? Mēs nevaram subsīdijas dabūt laukiem, bet divi miljoni latu Valsts īpašuma fonda ierēdņiem ir parādījušies. Nav analīzes. Jākautrējas laikam būtu arī Ministru kabinetam - kaut gan mēs paši piedalāmies šajā valdībā, - ka, ja nu Saeima varēs samazināt izdevumus (un Ministru kabinets aicina uz taupības režīmu), tad tos 65 tūkstošus klāt principā nevajadzēja. Bet varbūt 65 tūkstošus vajadzētu paņemt nost. Ko es vēl gribētu teikt? Nav analītiskā materiāla par budžeta izpildi kā tādu. Cik tad ir ienācis no valsts uzņēmumiem un vai vispār no tiem kaut kas ienāk? Cik ir ienācis no privātajiem un kādas ir proporcijas budžeta papildināšanā no valsts... starp valsts uzņēmumiem un privātajiem uzņēmumiem. Kas ienāk no nomas uzņēmumiem? Un vai vispār kas ienāk no nomas uzņēmumiem? Valsts īpašuma fonds parādīja atskaiti, kur redzams, ka no iznomātā valsts kapitāla nauda vispār vairs neienāk. Lūk, tas pasākumu plāns, par ko Počas kundze runāja, ir centīgi izstrādāts pasākumu plāns, bet tas ir pasākumu plāns uz robežas un vēl kaut kur citur... kāds tas bija zināmā mērā padomju laikos, bet no tā nauda klāt tik daudz nenāks. Jāizanalizē, kāds tad ir stāvoklis, lūk, ar mūsu tautsaimniecību, un jāprognozē, no kurienes nauda nāks (vai, kā Bērziņa kungs pareizi pateica, varbūt arī nenāks) un vai šie budžeta grozījumi ir pēdējie. Ja naudas ieplūšanai valsts kasē būs tāda pati dinamika, kāda tā ir šodien, tad es saprotu, ka vēl ne vienu vien budžeta grozījumu mums nāksies mainīt uz mīnusa pusi. Un šajā pašā laikā, cienījamā Saeima, man gribētos teikt, ka arī mēs kopumā esam pielikuši roku, lai nauda no valsts kabatas vairāk izietu, nekā tajā ienāktu. Un šajā sakarā es jums, cienītie kolēģi, atgādināšu, ka tad, kad Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosināja izskatīt jautājumu par Unibankas privatizāciju, kas uzliek budžetam - ieklausieties! - 30 līdz 50 miljonus lieku slodzi, tad jūs visi, pa lielākai daļai jūs visi, nobalsojāt pret to - ar tādiem sīkumiem mēs šeit nerēķināsimies! Un Unibanku ar visiem 25 miljoniem parādu tiek turpināts privatizēt - tad, kad otru nacionālo banku mēs nenacionalizējam, bet paņemam tukšu, pērkam tukšu. Vajadzēja mums padomāt arī par to. Es teikšu vēl vienu lietu. Mūsu Privatizācijas aģentūra - tas attiecas arī uz mums kā uz koalīcijas valdību - strādā kā valsts valstī. Pašlaik tiek privatizēti, es teiktu, gardākie kumosi. Un nosaukšu faktus. Ja privatizē "Latvijas naftu", tad tikai tās vērtīgākās, kā saka, benzīna sadales stacijas, atstājot parādus, G-24 kredītus, tām tukšajām cisternām, kas paliek centrā. Tiem, kam tās būs, visi parādi krāsies budžetā klāt pie tiem mīnusiem, kas tagad nāk budžetā. Privatizācijas aģentūra krāj mums parādus. Kas notiks ar "Kuģniecības" privatizāciju? Kur paliks tie parādi? Es domāju, - attiecībā uz budžetu. Mēs ņemsim naudu, lai izmaksātu tiem nelaimīgajiem cilvēkiem, kas ir uzticējušies privātajām komercbankām. Bet tas ir avanss, kas ir paņemts no ārzemēm un ko ar procentiem - kā liekas, Bērziņa kungs to teica, - vajadzēs tam pensionāram atdot no savas pensijas. Tās ir lietas, par kur��m mums jādomā - un jādomā mums ir tautsaimnieciski. Un, lūk, tādai analīzei, prognozei vajadzētu būt, un, manuprāt, valdībai šāda krīzes prognoze, budžeta krīzes analīze ir jāizdara, ir jāiesniedz parlamentam, un varbūt tā ir jāskata pat atsevišķi no budžeta grozījumiem, jo tie nav budžeta grozījumi, tas ir, kā saka, prognozējamais tālākais budžets un analīze par to, kā tautsaimniecību ar šo budžetu var, kā saka, virzīt tālāk. Man tomēr ir tāds priekšlikums: atvirzot atpakaļ šo budžetu, samazināto budžeta projektu, nauda par divām vai trim nedēļām klāt nepienāks, to nevar izperināt, to jūs pareizi sakāt; var patiešām ņemt vērā visus tos priekšlikumus, kurus daudzi deputāti izvirzīja, un valdība varētu tos iestrādāt, gatavojot otro lasījumu, - patiešām, lūk, tos tūkstošus un tos miljonus, un tos ekonomijas momentus iestrādāt. Bet dabūt klāt kaut kam naudu - tas nav iespējams. Līdz ar to... Ja mēs apstādināsim budžetu, nobremzēsies visa budžeta saimniecības sistēma, un tāpēc mans priekšlikums ir pieņemt to pirmajā lasījumā, iestrādāt visus šos priekšlikumus, dot dziļu analīzi par tālāko prognozi budžeta izpildē un par to, ko var darīt, ja, teiksim, prognozējums naudas savākumā var būt tāds, kā šeit daži deputāti teica. Tas ir gandrīz uz pusi no nepieciešamā budžeta... Tad arī deklarācijā varbūt mūsu koalīcijas valdībai ir kaut kas jāmaina un jāpasaka tautai, ko mēs varam ar šo budžetu izdarīt un ko mēs nevaram, un kā sadalīt tos trūcīgos resursus, kas ir reāli un kuri klāt vairāk nepienāks, ja prognoze būs pareiza. Šādai analīzei Finansu ministrijā vajadzētu būt. Es domāju, ka aparāts Finansu ministrijā ir ļoti liels, un tādēļ teikt, Počas kundze, ka tas viss ir tikai rokrakstā... ka, lūk, šis analītiskais materiāls ir tikai jums, bet ne deputātiem, - nu, tas īsti vietā nav! Man ir priekšlikums - patiešām likt kopā galvas un mēģināt atrast izeju, arī opozīcijas spēkiem likt kopā galvas, mēģināt atrast izeju no šīs situācijas. Bet, Grīga kungs, gan ar grāvju rakšanu uz robežas, gan ar zemnieku aicināšanu nākt ar dakšām pie šā budžeta, kā saka, grozījuma, nauda klāt nenāks, tas ir jāizdara mums kopīgi ar jums šeit - ar pildspalvām un ar galvām, nevis, lūk, aicinot uz šādiem ekstrēmiem pasākumiem. Paldies par uzmanību.".
• 1995_07_19_as-seq221 language "lv".
• 1995_07_19_as-seq221 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1995_07_19_as-seq221 mentions Q822919.
• 1995_07_19_as-seq221 mentions Q211.
• 1995_07_19_as-seq221 mentions Q5618600.
• 1995_07_19_as-seq221 mentions Q7210239.