Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_19_as-seq215> ?p ?o. }

• 1995_07_19_as-seq215 type Speech.
• 1995_07_19_as-seq215 number "215".
• 1995_07_19_as-seq215 date "1995-07-19".
• 1995_07_19_as-seq215 isPartOf 1995_07_19_as.
• 1995_07_19_as-seq215 spokenAs 38.
• 1995_07_19_as-seq215 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs šodien varētu būt gandarīti, kā te vairāki runātāji jau ir atzīmējuši, jo Saeima ir pratusi ietaupīt, ekonomēt un arī valdība to ir atzinusi, uzskatot, ka mēs varam vēl vairāk ieekonomēt, tāpēc ir noņēmusi nost vēl lielākas summas. Par to, es domāju, šeit zālē neviens īpaši nav aplaimots. Tikai man tā mazliet savādi ir, ka, skatoties uz Ministru kabinetam paredzēto budžetu, iznāk, ka Ministru kabinets gan absolūti nemāk ne ekonomēt, ne ietaupīt, ne kādā citā veidā... Pat tādai vienībai kā autobāze Ministru kabinets nav noņēmis ne santīmu, nerunājot par citām vietām. Un, runājot vēl tālāk par koncepciju, kāpēc un kas šajā likumprojektā iekļauts, man šobrīd nav skaidrs, kāpēc budžeta izstrādātāji nav ņēmuši vērā un nav likuši ministrijām izpildīt valdības galvas Māra Gaiļa norādījumus, ko viņš ir sniedzis savā intervijā, teikdams, ka ierēdņu skaits tiks samazināts vidēji par 10%. Nekur citur atsaukumu, ka Māris Gailis ir atteicies no šāda sava koncepta, ka 10% ierēdņu vismaz šobrīd ir jāaiziet no ministrijām un līdz ar to jādod budžeta ietaupījums, es lasījusi neesmu. Tāpēc mani ļoti pārsteidza tas, ka tikai retajās ministrijās ir pat ne 10, bet daudz mazāks - par piecām vai sešām vienībām - ierēdņu samazinājums. Tāpēc man būtu tāds jautājums: kāpēc Ministru kabineta pārstāvji nepilda sava vadītāja - premjera norādījumus par ierēdņu izmantošanu ministrijās? Kāpēc vēl ir šāds jautājums? Kā ir iespējams samazināt darba apmaksas fondu, nesamazinot cilvēku skaitu, jo es likumprojekta izskatīšanas laikā nedzirdēju, ka kāds būtu teicis, ka likumprojekta robežās un taupības režīma robežās kādam ierēdnim tiks pazemināta alga? Ja alga netiek pazemināta, ja ierēdņu skaits nesamazinās, bet samazinās izmaksu fonds, tad man šķiet, ka šeit kaut kas nesaskan un nav kārtībā. Varbūt rezultāts būs tāds, ka ierēdnis kabinetā sēdēs bez elektrības, kompjūters nedarbosies, rakstāmmašīna nedarbosies... nu sievietes jau atradīs ko darīt, ja nav jāstrādā valsts darbs, bet vīriešiem problēma būs lielāka, jo viņiem ar rokdarbiem problēmas ir lielākas, un rezultātā atdeves valstij atkal nebūs nekādas. Tāpēc man nav pieņemams šāds konceptuālais risinājums budžeta ietvaros. Bet tagad konkrēti par vienu ministriju, kurai esmu pievērsusi lielāku uzmanību un kuru izanalizējot esmu nonākusi pie secinājuma, ka šīs ministrijas vadītājam tomēr nav sava koncepta un arī mehānisma, kā realizēt savu politiku dzīvē. Tas ir jautājums par Izglītības ministriju. Izglītības ministrija laikam tomēr ir palikusi tanīs pozīcijās, par kurām savā laikā Vaivada kungs pēc savas demisijas mums šeit rakstiski atbildēja. Un jāsaka: gods un slava viņa godaprātam, ka viņš mums teica, ka skolotāju algas 1995. gada septembrī pamatā nesamazināsies, bet dažiem gan samazināsies, un nesolīja nekādu paaugstinājumu. Ne pārāk sen Saeimā gan pozīcija, gan opozīcija nobalsoja par to, ka skolotāju vidējai algai ir jābūt tādai pašai kā ierēdņa vidējai algai. Neesmu saņēmusi vismaz šeit kā deputāte no "Latvijas ceļa" frakcijas un no Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas, kas abas veido valdību, iesniegumu, ka šis Saeimas lēmums, par kuru ir nobalsots, 1995. gadā tiek apturēts un ir prasīts balsojums par šā lēmuma apturēšanu. Tad kā to varēs realizēt ar šiem budžeta labojumiem, kas mums ir izsniegti? Kā to domā realizēt dzīvē? Ja tas bija populistisks gājiens, lai tobrīd nomierinātu Latvijas pedagogus, tad arī to vajag pateikt, jo citādi man ir bail, ka 1. septembrī skolā atradīsimies tikai mēs - vecāki un bērni, jo skolotāji uz darbu nenāks, ja viņiem nepateiks taisnību par reālo situāciju. Vēl par vienu lietu, skatoties uz Izglītības ministriju, kura mani visu laiku pārsteidz arvien vairāk. Šāgada sākumā, jau pagājušā gada beigās, kad mēs spriedām par budžetu, un kad es uzdevu rindu jautājumu arī mūsu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kāpēc Izglītības ministrijā darbojas vesela rinda institūciju, kurām ir vieta augstākajās mācību iestādēs, kāpēc ir kaut kādi zinātniskās pētniecības institūti, kas ne ar ko nenodarbojas, nerisina problēmas, tad man atbildēja vienkārši: "Viņu likvidācijai šobrīd nav naudas. Mēs viņus pamazām likvidēsim pusgada laikā. " Pusgads ir pagājis. Neviena institūcija Izglītības ministrijā nav likvidēta, no 331 ierēdņa projām aiziet 20 un atkal tur nāk citās vietās seši klāt. Kāpēc es runāju tik krasi par šīm lietām? Redzat, Izglītības ministrijas ietvaros - Sporta pārvaldē - viena ierēdņa atbrīvošana no darba dod 1000 latu ietaupījumu. Manuprāt, ja šobrīd no Izglītības ministrijas atbrīvotu 2/3 no tur strādājošajiem ierēdņiem, Latvijas izglītības sistēmā un skolu darbā nenotiktu ne kvantitatīvas, ne kvalitatīvas izmaiņas uz slikto pusi. Ļoti iespējams, ka darbs pat uzlabotos. Un problēmu jau nav arī ar šo ierēdņu darbā iekārtošanu, jo Latvijas skolās ir ļoti daudz vakantu vietu. Un visiem šiem ierēdņiem ir piedāvājama vieta vispārizglītojošajās vai citās pedagoģiskajās iestādēs, lai viņi iet un praktiski tagad atkal Latvijai grūtajā brīdī parāda savu prasmi, ko viņi tik veiksmīgi ir rādījuši visu laiku Izglītības ministrijā. Es domāju, ka skolām nebūs nekas pretī. Vienīgi būs starpība algas ziņā. Un tas būtu veids, kā iegūt samērā lielus līdzekļus, jo es jums vēlreiz atkārtoju, ka viens ierēdnis Sporta pārvaldē - 924 lati. 200 latu mēnesī. 10 skolotājiem - pa 20 latiem. Un nekādu problēmu! Tāpēc man gribas teikt vienu - vismaz izglītības ministrs nav skaidrībā par to, kā risināt Latvijā skolotāju ekonomiskās problēmas. Man šķiet, ka šodien viņš nav skaidrībā arī attiecībā uz koncepciju, kā attīstīsies Latvijas skola. Kāpēc es jums to saku? Tāpēc, ka šajā budžetā, atbilstoši budžeta labojumiem Latvijā ir labie, pareizie skolotāji, kuriem vismaz ir cerība, ka alga paliks tādā pašā līmenī, varbūt pat vienu vai divus latus pieliks, bet ir vesela rinda izglītības darbinieku, kuriem nepieliks neko un kuri zaudēs. Un iznāk tā, ka ir "pareizās" skolas, kurās strādā, (tās ir vispārizglītojošās) un ir "nepareizās" skolas, kurās strādā. Tās pirmām kārtām ir medicīnas māsu skolas, jo tur nekas nav paredzēts. Šajā sfērā nauda tiek noņemta. Līdz ar to šāds skolotāju dalījums pēc darbavietām konceptuāli ir pilnīgi nepieņemams. Jo, manuprāt, skolotājam medicīnas vai kādā citā skolā, kur māca vēl klāt arodizglītību, darbs ir ja ne sarežģītāks, tad noteikti vismaz līdzvērtīgs tam, kāds ir vispārizglītojošajā skolā. Tāpēc žēl, ka šeit nav izglītības ministra. Es labprāt dzirdētu viņa attieksmi pret vidējo ierēdņa algu. Viņš mums izstāstītu mehānismu, kā tas tiks realizēts, lai godīgi atnāktu priekšā un pateiktu: nē, tas nenotiks, tas netiks darīts! Man atliek tikai izteikt nožēlu, ka mūsu saruna ir neklātienē, un vienlaicīgi pateikt to, ka man Izglītības ministrijas izdarītie konceptuālie labojumi budžetā absolūti nav pieņemami.".
• 1995_07_19_as-seq215 language "lv".
• 1995_07_19_as-seq215 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1995_07_19_as-seq215 mentions Q822919.
• 1995_07_19_as-seq215 mentions Q211.
• 1995_07_19_as-seq215 mentions Q11989566.
• 1995_07_19_as-seq215 mentions Q710198.