Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_19_as-seq211> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1995_07_19_as-seq211 type Speech.
- 1995_07_19_as-seq211 number "211".
- 1995_07_19_as-seq211 date "1995-07-19".
- 1995_07_19_as-seq211 isPartOf 1995_07_19_as.
- 1995_07_19_as-seq211 spokenAs 46.
- 1995_07_19_as-seq211 spokenText "Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ļoti īsi, varbūt neiedziļinoties tieši katrā sīkākajā skaitlī, kas ir šajā likumprojektā. Bet ar šo likumprojektu valdība beidzot de factum ir atzinusi, ka valsts ir piedzīvojusi nopietnu finansu krīzi un ka cēlonis šai krīzei ir sagrautā tautsaimniecība un arī krīze banku sistēmā. Protams, mēs šodien varam runāt, ka banku sistēma... ka krīze šajā sistēmā ir nodarījusi lielus zaudējumus uzņēmējdarbībā un līdz ar to arī valsts budžeta papildināšanā, bet, ja atceramies, tad šī krīze sākās jau pirms šīs banku sistēmas, pirms lielākās bankas - bankas "Baltija" - darbības apturēšanas. Un, protams, atbildība par šo krīzi, kādā mēs esam šodien nonākuši, ir jāuzņemas arī Saeimai, izveidojot un ieceļot šādu valdību, pareizāk sakot, valdošajai koalīcijai, kura ir panākusi šādas valdības iecelšanu. Tātad pēc divu gadu darbības gan Saeima, gan valdība ir nevis apturējusi ekonomisko lejupslīdi, kā tas tika līdz šim daudzināts, bet ir noticis tieši otrādi - šī krīze pēc divu gadu darbības ir padziļinājusies, sasniegusi savu apogeju zemākajā punktā. Es ceru, ka zemākajā punktā, jo tomēr kaut kāds darbs pašreiz Sāmītes vadībā un arī Počas vadībā ir ļoti nopietni pastiprināts. Bet kopumā valdība un Saeima ir cietusi ļoti nopietnu fiasko. Un fiasko ir cietusi arī šī ierēdņu reforma ar visiem 10 000 kandidātu, kad mēs cerējām, ka, dodot šiem cilvēkiem garantijas, daudzkārt palielināsies budžeta ieņēmumi... Ko mēs redzam? Redzam to, ko ziņo valdība, - ieņēmumi budžetā samazinās un cerības... jā, cerības ir laba lieta. Un ne jau šie ierosinātie budžeta grozījumi ļaus izkļūt no šīs krīzes. Var būt tieši otrādi. Ko mēs redzam no šiem samazinājumiem gan labklājībā, gan izglītībā, kultūrā, iekšlietu sistēmā un, protams, arī lauksaimniecībai definētajā prioritātē? Es domāju, ka tie šo krīzi vēl vairāk padziļinās. Lauksaimniecībā mēs to ļoti labi redzam. No 13,2 miljoniem, kas šogad ir paredzēti budžetā apropriācijai lauksaimniecībai kā subsīdijas, pašreiz finansējums ir atvērts par 500 000, un, kā raksta presē, šī nauda jau, pirmkārt, būs jānovirza darbinieku algām, cik es sapratu. Ja tā nav, tad to vajadzētu darīt zināmu. Vēl par to pašu taupības programmu, varbūt par vienu no šiem aspektiem - par mūsu valdības flagmani, tas ir, par Valsts reformu ministriju. Zemnieku savienība ierosināja, ka šīs ministrijas centrālā aparāta darbības finansējums ir jāpārtrauc šā gada 30. jūnijā. Diemžēl, kad likums nonāca līdz nodošanai izsludināšanai, šis priekšlikums izsludinot bija pazudis, un tagad mēs redzam, ka valdība pieņem rīkojumu nr. 352 par Valsts reformu ministrijas likvidāciju. Un mēs redzam, kā viņu likvidē: Vides un reģionālās attīstības ministrija pārņem Valsts reformu ministrijas Pašvaldību reformu departamentam paredzētos finansu līdzekļus, saimniecisko inventāru un 16 štata vienības, kā arī 3 štata vienības no likvidējamās ministrijas citām struktūrvienībām. Jā, pareizi, likvidējam ministriju, atlaižam ierēdņus, izmaksājam kompensāciju 3 mēnešu algas apmērā, pēc tam 16 plus 3 štata vienības atkal atjaunojam, bet jau citā ministrijā. Šodien mēs ar balsu vairākumu, protams, jau apstiprinām jauno ministru šajā ministrijā. Protams, šis samazinājums pašvaldībās vēl vairāk padziļinās tās sociālās un pārējās problēmas, kas ir pašvaldībās, it sevišķi lauku rajonos. Kā krīzes pārvarēšanas ceļš tika minēts arī ieņēmumu palielinājuma ejamais ceļš. Bet es tikai brīnos, kāpēc to nevarēja izdarīt ātrāk, uzsākot kaut vai to pašu muitas kompjuterizāciju. Dānija piedāvāja 4 modeļus, PHARE piedāvāja līdzekļus, taču tas līdz šim nav izdarīts. Un tad ir jautājums: kad tas beidzot tiks izdarīts? Vai joprojām ir tādas konsignācijas noliktavas, kurās muita nedarbojas? Es baidos, ka tādas tiešām ir. Un tas darbs, kas nav izdarīts muitā, tas robežojas, es pat uzdrošinātos teikt, ar noziegumu pret valsti. Kāds ir teicis, ka neatņemams kapitālisma trūkums ir nevienāds labumu sadalījums un neatņemama sociālisma vērtība ir vienāds nabadzības sadalījums. Tad mūsu valsts šajā ziņā ir unikāla. Mums ir gan kapitālisms šeit, gan sociālisms. Tātad kapitālisms - mēs sadalot nevienādi labumus 10% iedzīvotāju un sociālisms - šis te sadalot pārējiem 90% nabadzību. Un es nevaru balsot par šo likumprojektu kā nabadzības sadalījumu mūsu tautai, un tāpēc arī es ierosinu šo likumprojektu nodot atpakaļ ar Saeimas lēmumu Ministru kabinetam pārstrādāšanai, ieviešot tik tiešām taupības programmu. Paldies par uzmanību!".
- 1995_07_19_as-seq211 language "lv".
- 1995_07_19_as-seq211 speaker Zigurds__Tomins.
- 1995_07_19_as-seq211 mentions Q822919.
- 1995_07_19_as-seq211 mentions Q39731.
- 1995_07_19_as-seq211 mentions Q35.