Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_19_as-seq205> ?p ?o. }

• 1995_07_19_as-seq205 type Speech.
• 1995_07_19_as-seq205 number "205".
• 1995_07_19_as-seq205 date "1995-07-19".
• 1995_07_19_as-seq205 isPartOf 1995_07_19_as.
• 1995_07_19_as-seq205 spokenAs 46.
• 1995_07_19_as-seq205 spokenText "Prezidij! Augsti godātā Saeima! Šodienas situācijas precizēšanai pateikšu, ka šis ir pirmais 1995. gada budžeta labojums, kas ir šodienas darba kārtībā. Nākamie divi jautājumi arī. Un vienu no tiem ir iesniedzis Ministru kabinets, otru - frakcija "Tēvzemei un brīvībai", un tas ir otrajā lasījumā. Un tāpēc es runāšu par šo iesniegto dokumentu - šo dokumentu, kas ir pirmajā lasījumā. Būtiskākie trūkumi, kas ir šinī dokumentā un pret ko nevar neiebilst, un par ko izteicās iepriekšējie runātāji. Līdz šim brīdim, tāpat kā attiecībā uz pamatbudžetu un iepriekšējiem labojumiem, valdība neuzskata, ka budžetā ir jāatspoguļo ieņēmumu daļa pa nodokļu veidiem. Nerunājot par to, ka nav analīzes par izpildi un to, kā pildās akcīze, kur ir 35% ielikti bāzē... un ka tad izdodas kaut cik pārpildīt... Tas nav parādīts pa nodokļu veidiem - kurus nodokļus un cik ieņemsim un cik neieņemsim. Jo te jau jautājums vairāk ir par to, cik neieņemsim, nevis cik ieņemsim. Tāpēc nopietni analizēt budžetu, pētot šādu iesniegtu dokumentu, nav iespējams, un, manuprāt, arī šis ir viens no krīzes iemesliem, jo nav iespējams arī analizēt valdības darbu, atsevišķo dienestu darbu - pa nodokļu veidiem, kas netiek iekasēti. Manuprāt, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc stāvoklis ir tik kritisks. Budžeta deficīts šobrīd tika nosaukts - likums atļauj 40 miljonus. Tika nosaukti 43. Vienu brīdi tika nosaukti 52. Aizņēmums - 70. Ir 15 miljoni, ko budžeta iestādes ir parādā, un ir nauda, ko valsts centrālais budžets savu deficītu segšanai izmanto no citiem budžetiem - no sociālā budžeta un pašvaldību izlīdzināšanas budžetiem. Tātad faktiskais budžeta stāvoklis šinīs labojumos nav atspoguļots un tas ir daudz, daudz kritiskāks un daudz, daudz smagāks. Otrs būtiskais punkts šinī budžeta labojumā: pašvaldību izlīdzināšanas fonds bez saskaņošanas ar pašvaldībām tiek samazināts gandrīz par 7 miljoniem, tātad 6 934 305 lati. Un kas šeit ir būtiskākais? Paskatieties procentus, kā tas skar samazinājumu! Kas ir pirmajā vietā? Pirmajā vietā ir pašvaldības: 10,9%. Bet situācija, krīzes situācija, visā valstī ir vienāda. Kāpēc pašvaldībām ir jārisina valdības mazspējas problēmas attiecībā uz nodokļu iekasēšanu, kāpēc pašvaldībās, kur nodokļi ir nodoti speciālos budžetos, tas pildās labāk? Tur, neapšaubāmi, ir daži objektīvi iemesli, bet tie nav tikai šie nodokļa veidi. Kāpēc pašvaldībām ir jāmaksā par valdības nespēju rīkoties? Otra pozīcija, kurai tiek piedāvāts vislielākais samazinājums (un man prieks par to) ir Saeima. Tai tiek piedāvāts vislielākais samazinājums, un šobrīd budžeta atvērums pat ievērojami atpaliek no šā samazinājuma, un tas ir labi, ka Saeima šajā grūtajā, kritiskajā situācijā demonstrē piemēru, strādājot taupības režīmā. Bet paskatīsim otru - paskatīsim otro izpildvaras zaru, kas šobrīd mums rāda taupības programmu valdības izpratnē! Paskatieties apstiprināto budžetu valdībai 1995. gadam un apskatieties Ministru kabineta budžetu šobrīd! Kā jūs domājat? Un šeit tiek vēl rakstīts, ka samazinājums ir 1,9%. Nav samazinājuma! Ministru kabinets ir vienīgā valsts iestāde, kas sev budžetu palielina par 6%, kopā ar samazinājumu, kas tiek piedāvāts (70 258 lati). Pie tam - no kurienes tā nauda tiek paņemta? Tā nauda tiek paņemta no Skrundas līdzekļiem. Pagājušajā gadā bija tāds Ministru kabineta rezerves fonds, ko aizdeva Skrundai un ko šogad atmaksāja. Šogad šāda rezerves fonda nav, jo līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir Finansu ministrijas kontā, un šos 94 tūkstošus, ko atmaksāja, valdība ar plašu žestu notērē (manuprāt, ir jau notērējusi), bet, tā kā šeit atskaites nav, mums ir grūti spriest. Tātad tāda ir taupība valdības izpratnē. Speciālais budžets valdībai, arī Ministru kabinetam, tiek palielināts par 56 tūkstošiem. Vai tā ir taupība? Vai tā ir darbība vai darbības imitācija? Būtiskākais iemesls, kāpēc es iebilstu pret šo likumprojektu, ir tas, ka tā ir darbības imitācija bez reālas darbības. Vēl par dažām valsts iestādēm. Valsts īpašuma fondam speciālais budžets tiek palielināts par 2 miljoniem 120 tūkstošiem latu, palielinot nomas maksu iekasēšanu par valsts īpašumu. Vai šī nauda būtu atdodama Valsts īpašuma fondam - papildus 2 miljoni? Vai kritiskajā situācijā, tas, kas tika piedāvāts, arī apspriežot budžetu, - palielināt iemaksas budžetā par valsts īpašumu izmantošanu... Vēl viena interesanta tendence, kas ir vērojama. Ieņēmumu dienesta speciālais budžets arī palielinās par 1,5 miljoniem latu - un uz kā rēķina? Izrādās - uz soda sankciju rēķina, jo sistēma ir izveidota tā, ka šobrīd dienesti, kas uzliek un iekasē soda sankcijas, ir praktiski gandrīz pat priecīgi par katastrofālo stāvokli, jo, kā iet pārbaudīt, tā ir pārkāpumi, nauda no šī iekasētā naudassoda paliek, un iznāk tā, ka dienesti, kas ir atbildīgi par iekasēšanu, šobrīd dzīvo... saņem vairāk nekā saņemtu tad, ja budžets pildītos labi. Tāda ir šī sistēma. Tāda ir ielikta budžetā. Tā valdība stimulē šo darbu. Tātad - par šo taupības programmu. Šajā ziņā pieeja ir tāda pati kā "labajos" sociālisma laikos. Noteikts procents 5,9, ir mazināts... kurš nu ir izcīnījis mazāku, kuram nu ir vairāk... Bet nav analizēts pats galvenais, ka krīzes apstākļos tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, kuras ir ļoti maz. Netiek analizēts, ka mēnešiem ilgi ir simtiem ierēdņu vietu, kas stāv neaizņemtas - kā, piemēram, Valsts kontrole. Nenokomplektēts štats palielina algas. Brīnums, kā mums, deputātiem, neienāca prātā: viena vieta mums brīva, vēl kādu atbrīvotu, un mēs arī algu varētu - tāpat kā Valsts kontrole - sadalīt savā starpā! Mēs taču arī tiktu galā - ja vēl kādus 10 ar lēmumu izslēgtu, tad varētu sev algas palielināt. Mums arī tādā pašā veidā vajadzētu strādāt, kā strādā valdība, mācīties no tās ekonomiju, tā saukto ekonomiju valdības izpratnē. Otrs - ir runa par samaksu bankas "Baltija" noguldītājiem. Bez ieraksta budžetā. Kaut vai tiek izmantots ārvalstu kredīts. Šogad ir procenta maksājumi. Bez Saeimas apropriācijas budžetā valdība nav tiesīga to darīt. Ja viņa grasās to darīt, tad ir jautājums - kāpēc budžetā šī pozīcija nav ieslēgta? Šogad maksājums, protams, varētu būt mazāks, bet ir jādomā arī par to, kā tas būs turpmāk - nākamgad, jo var jau ar vienu roku šodien iedot 100 latus un nākamajā gadā paņemt to pašu no pensionāru naudām, neizmaksājot pensijas. Tāpēc arī rodas šie jautājumi. Un arī pensiju indeksācijas ailītes kā tādas šajā budžetā nav, kaut gan savulaik valdība teica, ka pensijas indeksēt, redz, nevarot tāpēc, ka neesot strīpiņas - pensiju indeksācijas. Nu ir trešais mēģinājums, bet tāpat strīpiņas kā nav, tā nav. Vēl ir viens jautājums. Tātad: vai, piemēram, nepieņemot šo likumprojektu - un Zemnieku savienība ierosina to šoreiz kā vienīgo nosūtīt atpakaļ Ministru kabinetam izstrādāšanai normālā līmenī -, šī ekonomija nebūs iespējama? Finansu ministrija atkarībā no budžeta izpildes, vienalga, atver finansējumus, samazinot... Šobrīd, piemēram, Saeimas 7% ekonomija, kas ir paredzēta gadā, ir ievērojami lielāka. Šobrīd nav samaksāti apmēram 15%, tātad ekonomēt uz esošo budžeta iestāžu rēķina šodien ir iespējams, un to var izdarīt arī Finansu ministrija. Vēl ir interesantas arī citas lietas par budžeta stāvokli. Šobrīd šis budžets rāda, ka valdība ar šodienu... tātad budžeta deficīts nepalielinās, ieņēmumi faktiski palielinās fantastiski. Tie skaitļi, ko Kreitusa kungs nosauca, bija diezgan objektīvi. Tātad 2 miljonu tēriņš dienā, 1,1 miljoni ieņēmumu, pie kam šodien nosauktie skaitļi par it kā uzlaboto stāvokli jūlijā nevar būt visai objektīvi, jo 15. datums mēnesī ir tas, kad maksā pievienotās vērtības nodokli. Arī iepriekšējos mēnešos 14., 15. līdz 18. datums bija tie datumi, kad ieņēmumi sasniedza 3 - 3,5 miljonus, jo viens nopietns nodoklis visā valstī tiek maksāts vienā termiņā. Tāpēc šobrīd pēc šā skaitļa nevar analizēt, kāds būs kopējais jūlija ieņēmums, ja krīzes situācija... šobrīd runāja par izeju no krīzes... krīzes situācija nav apturēta, nevar iziet no krīzes, ja neaptur šīs krīzes attīstību. Tātad krīzes situācija, manuprāt, iestājās aprīlī, kad ieņēmumi bija vieni no zemākajiem - 21 miljons. Kad 25. aprīlī būtiski palielinājās budžeta deficīta apkalpošanas izmaksas, palielinājās kredīta procenti. Jūnijā bija nedaudz vērojama situācijas... maijā bija vērojama situācijas stabilizācija, bet jūnijā stāvoklis atkal pasliktinājās, jo budžeta deficīts pieauga par 8,5 miljoniem. Jūlijs rāda, ka situācija turpinās pasliktināties un turpināsies tādā tempā, tiešā vai netiešā veidā budžeta "caurums" gada beigās sasniegs vismaz 100 miljonus. Tas ir tiešais... varbūt netieši nesamaksas un citā veidā... Un praktiski situācija šobrīd ir nopietna, jo, procesiem turpinoties šādā veidā, nākamajai valdībai vairs nebūs iespējas nodrošināt finansu sistēmas un lata stabilitāti. Tāpēc šobrīd ir skaidri un gaiši jāpasaka, uz ko iet valdība. Valdība ar savu rīcību praktiski iet uz finansu sistēmas pilnīgu destabilizāciju. Stabilitātes atjaunošanai vajadzēs atkal vairākus... praktiski divus gadus. Būs jāsāk tā, kā sāka 1990. gadā. Un beigās vienkāršākiem vārdiem raksturošu, kā es šobrīd redzu situāciju. Budžets ir īpatnējs likums, kuru valdība iesniedz un kurā raksturo, cik viņa spēj ieņemt, cik spēj iztērēt. Un šeit tāda būtiska Saeimas iejaukšanās un būtiski labojumi, manuprāt, ir diezgan neiespējami, jo tiem ir jābūt sabalansētiem. Varēja noraudzīties mierīgi, kad tas notika pirmo reizi, kad tika iesniegts nereāls budžets, un varēja to pieņemt otro reizi - to mēs darīsim tūlīt otrajā lasījumā, - bet vienreiz ir jābūt strīpai, kad Saeimai ir jāpasaka... jāprasa valdībai reāls budžets, ko viņa spēj izpildīt. Tas ir tāpat kā svarcēlājam, kas iznāk un uzliek sākuma svaru, un, manuprāt, šī valdība uzlika labu sākuma svaru un sita sev pie krūtīm un teica - nu tik būs, nu tik celsim! Nekā - nekust ne no vietas! Pacelt no zemes - nemaz. Otrreiz - nu tad nedaudz mazāk 50 - 20 miljoni mazāk, nu tad gan uzrausim, celsim smagi! Nekā - atkal nekust. Manuprāt, šis svars šai valdībai arī pašreiz ir ievērojami par smagu. Neapšaubāmi, ir vērojamas arī pozitīvas tendences. Ieviešot valsts ieņēmumu valsts ministra amatu, ir parādījušās būtiskas iestrādnes situācijas uzlabošanai, kas tomēr sevi varbūt parādīs pēc diviem trim mēnešiem, bet te ir jautājums, kāpēc Gaiļa kungs kā valdības vadītājs, saslimis ar karavadoņa sindromu, vada vēl vienu ministriju, netikdams galā ar saviem pienākumiem, un neredz, ka valsts ieņēmumu valsts ministra trūkums, kas bija iepriekšējā valdībā, arī bija tas, kas būtiski ietekmēja to, ka šajā sistēmā, mainot cilvēkus, stāvoklis nav uzlabojies, bet ievērojami pasliktinājies. Un tāpēc es aicinu atdot šo likumprojektu valdībai vēlreizējai izskatīšanai. Nevis tāpēc, ka ekonomija ir par lielu, bet tāpēc, ka tika nosaukti šie iemesli. Tāpēc, ka šis budžets pašreiz vēl nav reāls. Un ir aicinājums reāli izvērtēt situāciju, uzlieciet nu uz svaru kausa to svaru, ko jūs vismaz varat atraut no zemes. Paldies par uzmanību.".
• 1995_07_19_as-seq205 language "lv".
• 1995_07_19_as-seq205 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_07_19_as-seq205 mentions Q822919.
• 1995_07_19_as-seq205 mentions Q39731.
• 1995_07_19_as-seq205 mentions Q4459436.
• 1995_07_19_as-seq205 mentions Q1807079.
• 1995_07_19_as-seq205 mentions Q7536677.