Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_19_as-seq197> ?p ?o. }

• 1995_07_19_as-seq197 type Speech.
• 1995_07_19_as-seq197 number "197".
• 1995_07_19_as-seq197 date "1995-07-19".
• 1995_07_19_as-seq197 isPartOf 1995_07_19_as.
• 1995_07_19_as-seq197 spokenAs 7.
• 1995_07_19_as-seq197 spokenText "Augsti godātais Prezidij, godātā Saeima! Situācijā, kad valdība sper nepopulāru soli un ierosina samazināt budžeta izdevumus vidēji par 5,6%, dabīgs ir jautājums, kāda ir situācija ar valsts ieņēmumiem un vai tiešām tiek darīts viss, lai tos palielinātu. Atļaušos nedaudz pakavēties pie galvenajiem pamatbudžeta ieņēmumu rādītājiem, salīdzināt tos ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā tieši nodokļu maksāšana un iekasēšana ietekmē budžeta ieņēmumus. 1994. gada sešos mēnešos bija prognozēts iekasēt 176,9 miljonus latu, faktiski iekasēja 151,4 miljonus latu. Ieņēmumi atpalika par 25,6 miljoniem latu jeb to izpildes procents bija 85,6%. Šī gada sešos mēnešos bija prognozēts iekasēt no nodokļiem 222,6 miljonus latu, 166,9 miljoni latu ir iekasēti, ieņēmumi atpaliek par 55,7 miljoniem latu jeb to izpildes procents ir 75%. Neskatoties uz to, ka prognozes izpilde 1995. gadā ir par 10% zemāka nekā 1994. gadā, absolūtajā izteiksmē ir iekasēts par 15,4 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Šī gada jūnija ieņēmumi valsts pamatbudžetā ir jau par 14,8% lielāki. Vienpadsmit jūlija dienās tiešie ieņēmumi budžetā ir 17,7 miljoni latu. Prognozētie ienēmumi nākošajās 10 dienās varētu būt aptuveni 15 miljoni latu, tas nozīmē, ka jūlijā varētu iekasēt apmēram 32 miljonus latu, kas varētu būt pēdējo mēnešu vislielākais ieņēmums. 90% no pamatbudžeta sastāda apgrozījuma jeb tagad pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes, peļņas jeb uzņēmumu ienākumu un muitas nodokļa maksājumi. Pakavēšos pie katra no šiem nodokļiem un salīdzināšu to faktiskos ieņēmumus ar Ministru kabineta 1995. gada 3. janvāra noteikumos nr. 21 apstiprinātajiem budžeta ieņēmumu rādītājiem par 1995. gadu. Apgrozījuma jeb pievienotās vērtības nodokļa prognozes norma kopš 1995. gada 1. maija šī gada sešos mēnešos bija 125,7 miljoni latu, tā izpilde ir 103, 2 miljoni latu, atpalicība - 22 miljoni latu. Faktiskie ieņēmumi 1995. gada jūnijā ir par 1 miljonu latu mazāki nekā maijā, bet nedaudz - par 670 tūkstošiem latu - pārsniedz šāgada vidējos minētā nodokļa mēneša ienākumus. Vidējie ir apmēram 17,1 miljons latu. Maijā ieņēmumu palielinājums ir izskaidrojams ar piemaksām, ko sakarā ar apgrozījuma nodokļa nomaksas termiņa pagarinājuma beigšanos 2,3 miljonu latu apmērā veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas gāze". Jūnijā šādu papildu iemaksu nebija. Šāgada jūnijā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pārsniedz 1994. gada otrā pusgada vidējos apgrozījuma nodokļa mēneša ienākumus par 16 miljoniem latu... Atvainojos, vidējie ieņēmumi bija 16 miljoni latu, tātad pārsniedz par 1,7 miljoniem jeb par 1,1 procentu, bet gada vidējos mēneša ieņēmumus - par 23%. Apgrozījuma nodoklis un pārrēķini par iepriekšējo gadu šāgada jūnijā sastādīja 36,9 tūkstošus latu, pievienotās vērtības nodoklis - 17,9 tūkstošus latu... es atvainojos, 17,9 miljonus latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā būtiski neatšķiras no apgrozījuma nodokļa iemaksām valsts budžetā iepriekšējos mēnešos. Līdz ar to izmaiņas likumdošanā nav būtiski ietekmējušas šo nodokļu ieņēmumus. Pēc Muitas departamenta sniegtajām ziņām, uz valsts robežas iemaksātā apgrozījuma un pievienotās vērtības nodokļa summa valsts pamatbudžetā sešos mēnešos sastādīja 53,9 miljonus latu jeb 52,3 procentus no kopējā šāgada sešos mēnešos iemaksātās apgrozījuma un pievienotās vērtības nodokļa summas valsts pamatbudžetā. Līdz ar to šeit parādās, cik ļoti būtiski ir sakārtot tieši mūsu muitu un precīzi fiksēt visas tās kravas, kas šķērso Latvijas robežu, jo tieši netiešo nodokļu iekasēšana uz muitas robežas ir ārkārtīgi būtisks ieņēmumu avots Latvijas budžetā. Ievērojot valsts budžeta saspringto izpildi, ar šāgada maiju izņēmuma kārtā tika noteikta pagaidu kārtība valsts budžetā pārmaksāto nodokļu summu atmaksām. Īpaši tas attiecas uz apgrozījuma nodokļa atmaksāšanu par eksportu. Atmaksājot, pirmkārt, tiek ņemts vērā norādījums, ka pārmaksas vienā maksājuma veidā vispirms novirzām maksātāja parādu dzēšanai citā veidā. Nodokļu veidā. Tikai atlikusī pārmaksu summa var tikt atmaksāta no valsts budžeta. Laika periodā no šā gada maija pēc maksātāju pieprasījuma no valsts budžeta kopsummā ir atmaksāti 5 miljoni latu. Pašlaik ir apmierināti visi nodokļu maksātāju pieprasījumi un pārmaksāto nodokļu summu atmaksa no valsts budžeta uzņēmumiem aizkavēta nav. Peļņas nodoklis. Vai tagad - uzņēmumu ienākuma nodoklis - ir ieskaitīts valsts pamatbudžetā. Pusgada prognoze bija 47,5 miljoni latu, taču faktiski ir ieskaitīti 22,6 miljoni. Atpalicība ir par 24,9 miljoniem jeb 42,4 %. 1995. gada jūnijā peļņas nodokļa jeb uzņēmumu ienākuma nodokļa faktiskās iemaksas valsts budžetā ir samazinājušās par 706 tūkstošiem un nesasniedz pirmā pusgada vidējos mēneša ieņēmumus. Vispārējā tendence uz peļņas nodokļa samazināšanos budžeta ieņēmumos sākās jau 1994. gada septembrī. Ievērojamais peļņas nodokļa iemaksu kāpums maijā ir saistīts ar iemaksu veikšanu pēc gada rezultātu apstiprināšanas - pēc gada pārskatiem un pēc galīgajiem šo summu aprēķiniem. Būtiski šā nodokļa ieņēmumus budžetā ietekmēja tas fakts, ka, lai panāktos pretī uzņēmējiem un lai atstātu viņu rīcībā vairāk apgrozāmo līdzekļu, tika noteikta citāda uzņēmumu ienākuma nodokļa avansēšanas kārtība. Līdzšinējo pagājušajā gadā piemēroto 1,5% vietā šobrīd ir jāmaksā tikai 0,75%, salīdzinot ar attiecīgo bāzes periodu pagājušajā gadā. Jaunais uzņēmumu ienākuma nodoklis paredzēja normas, kas daudz stingrāk vērstos pret tiem, kuri izvairās no šā nodokļa maksāšanas. Diemžēl šā likuma pieņemšana Saeimā kavējas un acīmredzot arī tā ieviešana un administrēšanas apgūšana šinī brīdī ir diezgan sarežģīta, tāpēc reālus rezultātus mēs varam gaidīt tikai nākošajā gadā. Akcīzes nodokļa maksājumi valsts pamatbudžetā bija šādi: prognoze pusgadam bija 18,3 miljoni, faktiski ir iekasēti 21,4 miljoni latu. Tas ir vienīgais nodoklis, kura ieņēmumi ir pārsnieguši prognozētos par 17,4 %. Es gribu arī atzīmēt, ka šajā summā ir ņemti vērā 1,6 miljoni latu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Finansu ministrijas rīkojumu avansa kārtībā ir pārskaitīti Labklājības ministrijas speciālajā budžetā. Jūnijā akcīzes nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar maiju ir samazinājušies, to skaitā par benzīnu un dīzeļdegvielu - par 632 tūkstošiem. No tiem Rīgas muitā jūnijā akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu ir iemaksāts par 508 tūkstošiem latu mazāk nekā maijā. Par liķiera un degvīna izstrādājumiem - par 329 tūkstošiem mazāk. Bez tam akciju sabiedrība "Latvijas balzams" jūnijā iemaksāja aptuveni par 300 tūkstošiem mazāku summu nekā maijā sakarā ar realizācijas apjoma samazināšanos. Šā gada jūnijā iemaksātā akcīzes nodokļa summa pārsniedza 1994. gada viena mēneša vidējos akcīzes nodokļa ieņēmumus, kas bija 2,4 miljoni, par 70 tūkstošiem latu vai par 7%. Pēc Muitas departamenta sniegtajām ziņām, uz valsts robežas iemaksātā akcīzes nodokļa summa bija 10,5 miljoni jeb 49,2 % no kopējās valsts budžetā iemaksātās akcīzes nodokļa summas šajā periodā. Vislielākais īpatsvars akcīzes nodoklī tiek iekasēts par benzīnu un dīzeļdegvielu - tas ir 46%. Par liķiera un degvīna izstrādājumiem - 36,9 %, par šampanieti, sausajiem vīniem - 6,4%, par tabakas izstrādājumiem - 5,6%, par vieglajiem automobiļiem - 3,4%, par pārējiem - 1,4%. Šajā sakarā es gribu piebilst, ka diemžēl šī dinamika un šie absolūtie rādītāji neatspoguļo reālo situāciju par šo kravu plūsmām un realizāciju Latvijas Republikā. Bez tam es gribu jums paskaidrot arī to, ka tātad palielinājušies ir valsts... tātad ir pamatparāds. Kopējā nodokļu maksātāju pamatparādu summa valsts pamatbudžetam 1995. gada 1. jūlijā ir sasniegusi 43 miljonus latu. Pārskata datu analīze liecina, ka pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu summa jūnijā ir palielinājusies par 3,8 miljoniem un arī akcīzes nodokļa pamatparādu summa joprojām palielinās. Peļņas jeb uzņēmuma ienākuma - par 2,3, akcīzes - par 480 000. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu vairāki uzņēmumi ir iesnieguši dokumentus nodokļu nomaksas termiņa pagarināšanai uz vienu gadu un uz trijiem gadiem. Tie ir privatizējamie vai privatizētie uzņēmumi. Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņā ar nomaksas termiņa pagarināšanos... ir par apgrozījuma nodokli un pievienoto vērtību - 2,3, par akcīzi - 3 miljoni, par peļņas jeb uzņēmumu ienākuma - 6,3 miljoni. Nokavējuma naudas summas šā gada jūnijā ir samazinājušās. Lielākās parāda summas valsts budžetam joprojām ir valsts uzņēmumiem. Parādnieku saraksta sākumā jau vairāk nekā gadu ir vieni un tie paši uzņēmumi, savstarpēji nedaudz mainās vienīgi to pozīcijas atkarībā no parādu summas izmaiņām. Kā galvenos parādu rašanās iemeslus nodokļu maksātāji joprojām min tos pašus vecos debitoru un kreditoru parādus, grūtības gatavās produkcijas realizācijā, ražošanai nepieciešamo izejvielu sadārdzināšanos, bankas kredītu un iepriekšējo gadu nesegto parādu apmaksas, uzņēmumu zaudējumus valūtas kursa svārstību dēļ, grūtības norēķinos ar NVS valstīm sakarā ar parādiem par enerģiju. Un pēdējos mēnešos parādu summas pieaug arī sakarā ar vairāku komercbanku darbības apturēšanu. Valsts ieņēmumu dienests, protams, cīnās pret visiem šiem trūkumiem un veic veselu rindu pasākumu. Es minēšu tikai tādu skaitli: šā gada sešos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta rajonu vai pilsētu nodaļu nodokļu inspekcijas ir veikušas 18 468 pārbaudes, neskaitot pārbaudes par kases aparātu pielietošanu un tās, kuras ir veiktas saskaņā ar citām valsts institūcijām, tas ir, robežsargiem, Iekšlietu ministriju un citām. Pārkāpumi tika atklāti 6449 gadījumos, un papildus aprēķinātie maksājumi budžetā ir 28,2 miljoni latu. Personu skaits, kuras sauktas pie administratīvās atbildības, ir 3855. Administratīvā kārtā uzlikto naudas sodu summa - 348 000 latu. Norēķinu operāciju izpildes apturēšanas gadījumu skaits - 453, un tiesībaizsardzības iestādēm iesniegto materiālu skaits - 523. Bez visas šīs informācijas, analizējot atsevišķu ieņēmumu dinamiku pa mēnešiem, bija redzams, ka faktiski lielākās problēmas sākās aprīlī sakarā ar banku sistēmas izraisītajām grūtībām. Atsevišķu komercbanku darbības apturēšanas dēļ budžets nav saņēmis 2,5 miljonus latu. Šīs summas bija noņemtas no nodokļu maksātāju rēķiniem ar nolūku pārskaitīt budžetā, bet budžets faktiski šīs summas netika saņēmis. Praktiski tās ir budžetam, teiksim, nozagtas. Pašlaik uz trim mēnešiem ir noteikts moratorijs attiecībā uz kavējuma naudas aprēķinu šiem uzņēmumiem. Tādējādi vismaz ir sperts solis pretim šiem uzņēmumiem, lai neapgrūtinātu viņu smago finansiālo stāvokli vēl vairāk. Fizisko personu iesaldētie konti maksātnespējīgās bankās ietekmē gan tekošo pieprasījumu samazinājuma virzienā, gan arī šā pieprasījuma struktūras izmaiņas un līdz ar to arī patēriņu. Tas savukārt samazinās nodokļu ieņēmumus, īpaši pievienotās vērtības un akcīzes nodokli. Tas jau ļoti labi parādījās tajā dinamikā, ko es jums tikko sniedzu, it īpaši tas tā bija jūnijā. Bankās iesaldētie juridisko personu līdzekļi samazina apgrozāmo līdzekļu apjomu. Pēc ekspertu vērtējuma, tas no šīs summas apmēriem ir 15%, kas, protams, ietekmēs nodokļu ieņēmumus, samazinās apgrozījumus, kas ietekmē pievienoto vērtību un samazinās darījumu skaitu, kas ietekmēs pievienotās vērtības, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus. Protams, tas izraisa savstarpēju parādu apjoma pieaugumu un ietekmēs arī peļņu. Palielinās darījumi skaidrā naudā, jo ir zudusi uzticība bankām. Tas savukārt ietekmē naudas aprites ātrumu un neļauj fiksēt šos darījumus. Līdz ar to samazinās atkal nodokļu ieņēmumi. Var pieaugt bezdarbs un faktiski skaidrās naudas norēķinu ietekmē arī situācija ir tādējāda, ka Ieņēmumu dienesta struktūras vairs nespēj to kontrolēt. Un ir samazinājušies, neskatoties uz ļoti pozitīvo dinamiku gada sākumā, arī sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Banku krīzes dēļ kļūst aizvien grūtāk finansēt arī budžeta deficītu. Kā liecina Valsts kases departamenta dati, martā un aprīlī samazinājās komercbanku aktivitāte vērtspapīru tirgū. Iespējams pat precīzi novilkt robežšķirtni, līdz kurai realizēto vērtspapīru apjoms bija krietni lielāks par dzēšamo. Sākot ar marta otro izsoli dzēšamie apjomi kļuva daudz lielāki par realizētajiem. Faktiski budžetam bija jāsāk reāli segt pagājušā gada budžeta deficītu. Tas gada beigās bija 38 miljoni latu. Protams, samazinoties pieprasījumam pēc vērtspapīriem, pieaug arī augļu likmes, un tas prasa papildu līdzekļus budžeta deficīta apkalpošanai. Tagad es nedaudz pieskaršos tiem jautājumiem jeb tiem virzieniem, kuros būtu jāstrādā, lai atlikušajā pusgadā mēs varētu palielināt nodokļu ieņēmumus, un runāšu par to, kādas ir problēmas, ar kurām šobrīd visvairāk ir jāsaskaras Valsts ieņēmumu dienestam un atsevišķām tā struktūrām. Protams, pirmais ir - jāuzlabo iekšējais darbs. Bet es gribu arī atzīmēt, ka ir jāsakārto ir mūsu tiesiskā bāze, lai nodokļu administrācija var realizēt savas tiesības un vērsties stingrāk pie tiem, kas nodokļus vispār nemaksā. Vai slēpj ienākumus. Nevis uzrēķināt soda naudas un mēģināt piedzīt no tiem, kuri reāli atrodas jau bankrota stadijā un praktiski neko nespēs maksāt. Jaunais likums par nodokļiem un nodevām paredz kārtību netiešiem... nodokļu aprēķināšanai, novērtējot uzņēmuma saimniecisko darbību. Ir pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Tajā pašā laikā piedziņas tiesību mehānisma reāli nav. Un, kaut arī Valsts ieņēmumu dienesta rajonu un pilsētu nodaļās ir izveidotas juridiskās un piedziņas nodaļas, darbs ir tikai uzsākts un praktiski ir ļoti grūti prognozēt, kad viņi būs tik gatavi, lai spētu visu šo savu uzdevumu realizēt. Otrs - un, protams, ļoti būtisks - uzdevums ir cīņa ar kontrabandas precēm, kuras rada neveselīgu konkurenci godīgiem uzņēmējiem, un tas nozīmē īpašu uzmanību pievērst muitas darbam. Šobrīd mums ir pieņemti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas ierobežo kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā, tomēr darbības efekts pagaidām... ir gaidāms tikai nākamajos mēnešos. Ir veikta, protams, vesela rinda šo aktivitāšu, piesaistot spēka struktūras, bet es gribu šajā sakarā arī uzsvērt, ka tā nav sistēma, tās nav metodes, tās ir tikai akcijas un pasākumi, kas kaut kādā veidā vienreizēji var uzlabot situāciju ar šīm vienreizējām kontrolēm. Mums ir jāveic normālas, mūsdienu apstākļiem atbilstošas vienotas informācijas sistēmas izveide uzskaites un kontroles nolūkā, Nodokļu maksātāju reģistra izveide, vienota datu tīkla izveide, datortīkla izveide, uzskaites dokumentu aprites sistēmas nodrošinājums un tamlīdzīgi. Tas ir smags un grūts darbs, un es gribu šoreiz izteikt - lai piedod man kolēģi! - arī zināmus pārmetumus Saeimai, ka ļoti nepieciešami normatīvi dokumenti dažreiz politisku apsvērumu dēļ netiek šeit, Saeimā, akceptēti un tādējādi nevar strādāt pie to uzlabošanas, un tādējādi tiek bremzēti lietas sakārtošanas procesi. Un šoreiz es to gribētu teikt par Ministru kabineta noteikumiem par Uzņēmumu reģistru, kas tika noraidīti Saeimā, un līdz ar to šis process, kā jau tas bija paredzēts, ir stipri iekavējies. Tas ir jautājums par to, ka netika iestrādāta nodokļu (nodevu) likumā norma par to, ka bankas nedrīkst pieņemt norēķinu dokumentus, kuros nav uzrādīti klienta identifikācijas rekvizīti. Un praktiski šinī brīdī mums ir ārkārtīgi grūti izsekot visai tai dokumentu un norēķinu straumei, ja mēs precīzi neredzam, kas ir maksātājs un kas ir šīs naudas saņēmējs, un vai tiešām šī nauda vienmēr ir nomaksāta. Un nobeigumā es gribētu pateikt sekojošo. Šodien izskanēja pārmetumi, ka nodokļu likumi ir iemesli tam, ka samazinās ieņēmumi. Jums sniegtā analīze liecina, ka tas viss ir daudz citādāk un daudz komplicētāk. Šīs likuma normas bija vērstas uz to, lai veicinātu uzņēmumu efektīvu darbību, lai tiem paliktu vairāk brīvu līdzekļu investīcijām, lai tie varētu attīstīt ražošanu, radot darbavietas, radot ieņēmumus nākotnē, un tātad arī budžeta pildīšanas problēmas risināt. Es pieņemu, ka šie likumi varbūt nav pietiekami kvalitatīvi. Visa mūsu likumdošana, iespējams, ir nedaudz pretrunīga, bet es gribu teikt, ka dažu likumu nepildīšanas rezultātā - un šoreiz tas ir likums par bankām, kur bija jāveic šī komercbanku uzraudzība... mūsu finansu sistēmas komercbankas ir izraisījušas ļoti dramatiskas sekas, un tās nebija iespējams prognozēt, sastādot šā gada budžetu un prognozējot ieņēmumus. Es gribu atzīmēt, ka joprojām ļoti lēni noris privatizācija, valsts īpašuma pārdošana, jo šie budžeta ieņēmumu posteņi mums ir praktiski vistukšākie. Un es gribu teikt, ka ikdienā mums jāsastopas ar atklātu ļaunprātību un negodīgumu un valsts intereses tiek nodalītas no personīgajām interesēm. Un bieži vien valsts intereses tiek vispār ignorētas, un tāpēc es negribētu, ka šinī smagajā, komplicētajā situācijā mēs absolutizētu kāda viena faktora ietekmi uz visu šo grūto sistēmu. Un nobeigumā es lūgtu tomēr - lai cik tas ir nepopulāri un lai cik tas ir smagi - akceptēt šos budžeta grozījumus pirmajā lasījumā. Paldies. (No zāles deputāts V. P. Karnups: "Par procedūru!")".
• 1995_07_19_as-seq197 language "lv".
• 1995_07_19_as-seq197 speaker Aija_Poca-1948.
• 1995_07_19_as-seq197 mentions Q822919.
• 1995_07_19_as-seq197 mentions Q211.
• 1995_07_19_as-seq197 mentions Q79820.
• 1995_07_19_as-seq197 mentions Q4294315.
• 1995_07_19_as-seq197 mentions Q2660080.
• 1995_07_19_as-seq197 mentions Q2167704.
• 1995_07_19_as-seq197 mentions Q3133469.